Bulgārija atceļ noilgumu komunistiskajiem noziegumiem

LETA/AFP
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Bulgārijas parlaments ceturtdien atcēla noilgumu tiem smagajiem noziegumiem, ko pastrādājušas komunistiskā marionešu režīma augstākās amatpersonas, paverot ceļu viņu tiesiskajai vajāšanai.

Likumprojekts, kas atceļ jebkādus noilguma termiņus par politiskiem un citiem smagiem noziegumiem, piemēram, slepkavībām, tika ierosināts, reaģējot uz sašutumu, ko izraisīja izmeklēšanas izbeigšana par komunistiskajiem noziegumiem, kas tika pastrādāti laikā no 1944. līdz 1989. gada novembrim.

Cita starpā 2013.gadā tika izbeigta lieta par bēdīgi slaveno «lietussarga slepkavību», par kuras upuri 1978.gadā Londonā krita bulgāru disidents Georgijs Markovs.

Deputāts Metodijs Andrejevs, kurš pārstāv valdošo centriski labējo partiju GERB, ceturtdien atzina, ka

likuma grozījumi sniegs komunistisko noziegumu upuriem «novēlotu taisnīgumu».

Tikmēr

turku minoritātes partija «Kustība par tiesībām un brīvību» pauda cerību, ka noilguma atcelšana ļaus saukt tiesas priekšā arī tos, kas atbildīgi par piespiedu asimilācijas kampaņu,

kuru komunistiskais režīms sāka pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidū.

Tā sauktā «atdzimšanas procesa» laikā Bulgārijas turki tika spiesti mainīt savus musulmaņu vārdus uz bulgāru vārdiem.

Tie, kas atteicās, nonāca cietumā, bet daudzi tika arī nogalināti. Tas ievērojami saasināja Sofijas attiecības ar Turciju.

Neilgi pirms totalitārā marionešu režīma krišanas komunistu varasiestādes atvēra Bulgārijas robežas, ļaujot musulmaņiem bēgt uz Turciju. Tolaik valsti atstāja aptuveni 360 000 cilvēku, taču vēlāk gandrīz puse no viņiem atgriezās.

Šobrīd aptuveni 13% no 7,3 miljonus lielā Bulgārijas iedzīvotāju kopskaita ir musulmaņi.

Arhīvu dokumenti vēlāk apliecināja, ka

1989.gada izceļošana patiesībā bija komunistiskā režīma plānota etniskās tīrīšanas kampaņa.

Bulgārijas parlaments jau 2012.gadā apstiprināja deklarāciju, kurā šo kampaņu nosodīja un aicināja par to atbildīgos saukt tiesas priekšā.

Tomēr līdz šim neviens no komunistiskajiem noziedzniekiem tā arī nav sēdies uz apsūdzēto sola.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu