Arī pēc diskusijām ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni Saeimā pārstāvētie politiskie spēki būtiski savu nostāju bēgļu jautājumā nav mainījuši, un vienošanās par iespējamo kompromisu vēl nav panākta.
Arī pēc diskusijām ar prezidentu politiķi neplāno piekāpties bēgļu jautājumā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Koalīcijā joprojām ir dažādi viedokļi par to, vai Latvijai jāpiekrīt papildu bēgļu uzņemšanai,
- «Vienotība» uzskata, ka Latvijai jāizrāda solidaritāte un tas jādara, bet nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LLNK (VL-TB/LNNK), kā arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) neatbalsta papildu bēgļu uzņemšanu.
Vienprātības nav arī parlamenta opozīcijas partijām.
«Saskaņas» pozīcija kopumā nav noraidoša, bet šī poliskā spēka pārstāvji norāda uz daudzām neskaidrībām saistībā ar bēgļu uzņemšanu. Pēc tikšanās ar prezidentu «Saskaņas» frakcijas vadītājs pauda, ka politiskais spēks «nekādā gadījumā nevar būt pret šo nelaimīgo cilvēku uzņemšanu Latvijā», tomēr ir pārāk daudz neatbildēto jautājumu. Kamēr nav skaidrības, kā bēgļu uzņemšanas procesu organizēt, «Saskaņa» nevarot līdzdarboties šī jautājuma lemšanā.
Latvijas Reģionu apvienība (LRA) norādījusi, ka
Latvijai ir jāpilda starptautiskās saistības un ka diskusija par to, uzņemt vai neuzņemt papildu bēgļus, nav aktuāla.
Tajā pašā laikā politiskais spēks uzsver, ka valdībai nav bēgļu integrācijas plāna, tāpēc Valsts prezidentam jāiesaistās šī jautājuma risināšanā, organizējot tam veltītu forumu.
Savukārt partija «No sirds Latvijai» uzskata, ka
pašlaik būtu bezatbildīgi piekrist Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumam uzņemt papildu bēgļus, jo tas nerisina problēmas cēloņus.
Teju visi politiskie spēki uzsver nepieciešamību kompleksi risināt bēgļu krīzes cēloņus, kā arī aktīvāk paust Latvijas pozīciju šajā jautājumā. Tāpat vairākas partijas pauž, ka joprojām ir daudz neskaidrību par to, kā Latvija organizēs bēgļu uzņemšanas procesu.
Politisko partiju paustais pēc diskusijām ar Vējoni neliecināja, ka politiskie spēki būtu mainījuši savu viedokli par bēgļu uzņemšanu. Vairākas partijas, piemēram, VL-TB/LNNK un ZZS, šo jautājumu pārrunāja arī partiju valdēs, vēlreiz apliecinot, ka viedokli nemainīs. Tomēr pie konkrētiem apstākļiem ZZS pozīcija varētu arī nebūt tik stingri noraidoša, pieļauj atsevišķi koalīcijas politiķi.
Savukārt prezidents savu viedokli pēc sarunām ar partijām vēl nav paudis, un viņš to plānojot darīt rīt pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V). Pēc politiķu teiktā neoficiālās sarunās,
Vējoņa pozīcija par papildu bēgļu uzņemšanu esot vairāk atbalstoša.
Vienlaikus politiķi norāda, ka viņš esot aicinājis nespēlēt politiskās spēles šajā jautājumā un būt atbildīgiem lēmumu pieņemšanā. Prezidents arī sagaidot konkrētu plānu saistībā ar bēgļu uzņemšanu no Iekšlietu ministrijas vadītās darba grupas.
Rīt par bēgļu uzņemšanu plānots spriest arī Nacionālās drošības padomes sēdē.
Par Latvijas pozīciju saistībā ar papildu bēgļu uzņemšanu valdība plāno lemt 29.septembrī, tad to vērtēs arī Saeimas Eiropas lietu komisija. Tā ir ierastā kārtība, ka pēc izskatīšanas valdībā pozīciju vērtē arī Eiropas lietu komisija, kas to var gan noraidīt, gan apstiprināt, gan precizēt. Ņemot vērā, ka valdības sēdē šo jautājumu skatīs 29.septembrī, bet nākamā Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru sanāksme paredzēta 8.oktobrī, Eiropas lietu komisija par pozīciju lems kādā no sēdēm laikā no 29.septembra līdz 8.oktobrim, aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā.
Jau ziņots, ka Latvija ir piekritusi uzņemt 250 bēgļus, taču Eiropas Komisijas jaunais piedāvājums paredz uzņemamo personu skaitu palielināt par 526. Tas nozīmē, ka Latvijai kopā būtu jāuzņem 776 bēgļi.