Šīs nedēļas vidū sāksies brīnumainais laiks, kāds Latvijā ir pavisam neilgi, - televīzija bez politiskās reklāmas. Taisnības labad jāsaka, ka arī atļautajā laikā redzami vien dažu partiju rullīši. Lai gan kritiskās domāšanas eksperti var līksmot, jo vēlētāji beidzot savu listi varēšot izvēlēties ar skaidru prātu, tomēr - vai ar tik plašiem ierobežojumiem neesam paši sev kājā iešāvuši? Un ko šo atsevišķo reklāmu saturā ieraudzījuši eksperti un profesionāli psihoterapeiti?
Šogad pirms oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām videoklipi televīziju ekrānos redzami daudz retāk. Liels skaits politisko spēku šoreiz svārstījušies, vai atļautajā periodā, kas beidzas 30 dienas pirms pašām vēlēšanām, maz ir jēga rādīties zilajos ekrānos. Daži pat izlēmuši to nedarīt, un viens no tiem ir reitingu līderis "Saskaņa".
Reklāmai ir jau jāriebjas... tad tā ir politiskā reklāma!
Partijas kampaņas veidotājs uzskata, ka
līdz ar noteiktajiem ierobežojumiem politiskās reklāmas ir vienkārši nogalinātas.
"Reklāmai ir jāstrādā tā, ka es to redzu līdz šejienei, man tas viss jau ir pārriebies. Šeit nekā tāda nav, šeit man ir speciāli jāmeklē internetā, kur tur vispār atrast kādu reklāmu. Tas ir absurds. Tā reklāma nestrādā. Reklāma nav nekas, ko es meklēju internetā, kur kāds kaut ko reklamējas. Tās reklāmas kampaņas ir nogalinātas, viņas ir vienkārši nogalinātas," uzskata polittehnologs, "Saskaņas" vēlēšanu kampaņas autors Jurģis Liepnieks.
Līdzīgi izlēmusi arī "Saskaņas" ideoloģiskā pretiniece - Nacionālā apvienība. Kā iemeslu politiskais spēks min plāno maciņu. TV reklāmu vietā apvienība koncentrēsies uz vides reklāmām, drukāto presi un radio.
Sociologs Aigars Freimanis saka, ka abu politisko spēku izvēle ir saprotama, jo to vēlētājs ir lojāls un televīzijas reklāmai viņu gadījumā nav tik lielas nozīmes. Vienlaikus televīzijas reklāma tomēr esot visietekmīgākā, jo alternatīvi veidi, kā uzrunāt vēlētāju, Latvijā nav izkopti.
"Ja partijai ir klips televīzijā, par spīti tam, ka viņš pēc tam nevarēs vairs būt, tas man liek viņu atcerēties un uztvert kā tādu solīdu veidojumu. Kāds viņu ir pamanījis, kāds viņai ir iedevis naudu, veltījis laiku un resursus tam, lai līdz manis nonāktu šī informācija. Pat ja man tā informācija neinteresē vai liekas ļoti pazīstama, banāla," savu viedokli pauž sociologs, "Latvijas Faktu" direktors Aigars Freimanis.
Garlaicība un standarts. Varbūt lai visu taisa Stendzenieks?
Vērojot patlaban TV ekrānos redzamos video rullīšus, Freimanis tos nedēvē par garlaicīgiem, bet gan tādiem, kuri izmanto standarta politisko reklāmu modeļus.
Nesaprotama gan viņam liekas "Latvijas attīstības" reklāma. To veidojusi Ainara Ščipčinska "McCann", kas savulaik veidoja "Vienotības" kampaņas.
Aigars Freimanis, sociologs: "Repšes kungs ir mazliet virsrakstu cilvēks, viņam patīk būt virsrakstos, bet ne saturos. Tā reklāma ir tieši izdabāšana viņam.
Man liekas sektantisms kaut kāds, jo Repšes kungs ir tas cilvēks, kas teica, ka viņam ir tiešais vads ar Dievu
to kungu."
Savukārt divu partiju «No sirds Latvijai» un «Vienoti Latvijai» reklāmām sociologs saskatījis rokrakstu līdzību.
«Tie rokrakstiņi ļoti līdzīgi, viņi ir atpazīstami un ļoti caurspīdīgi. Tas ir tas mazais humors mazā valstī, ka politisko reklāmu taisītāju patiesībā ir ļoti maz jeb gribētāju, kas vēlas taisīt tās reklāmas. Īstenībā varbūt vajadzētu tā, ka viens reklāmas veidotājs, teiksim,
Ēriks Stendzenieks, taisa visām partijām reklāmas. Tā būtu forši, vai ne?
Tā viņš pats ar sevi sacenstos, būtu interesanti, tā kā sacenšas veļas pulveri," iesaka Aigars Freimanis.
Neoficiāla informācija liecina, ka pie abu politisko spēku video tapšanas roku tiešām pielicis Stendzenieks. Viņš pats to nekomentē un interviju LNT top10 atteica. Inguna Sudraba savai reklāmai nosauca vien operatoru – Reini Traidās, apgalvojot, ka reklāmas tekstu radījusi partija un neviens cits tās tapšanā nav bijis iesaistīts.
Šlesera, Godmaņa, Kalvīša un Sudrabas rullīši izpelnās vislielāko rezonansi
Reklāmas speciālists Sandijs Lūsēns, kurš savulaik pats veidojis politiskās reklāmas, saka, ka šie klipi piesaista uzmanību, bet diez vai sasniegs mērķi.
"Konceptuāli smieklīgi varbūt pat, ciniski, smieklīgi, stulbi... nu jā, ideja ir, tur ir koncepts – es esmu stulbs un tāds arī stulbs palikšu. Nu ko jūs no manis gribat? Es sačakarēju jau vienreiz, tur apzagos, apzagšos vēl, nu? Nē, nu ir smieklīgi konceptuāli, bet
es nevaru iedomāties to cilvēku, kas par to var nobalsot. Hipsteri kaut kādi,
kuri jūtubā skatīsies un priecāsies, kā Kalvītis izskatās, kā pasmaidīja riebīgi atkal?" atklāti runā Sandijs Lūsēns, reklāmas aģentūras IDEA radošais direktors.
Psihoterapeits Viesturs Rudzītis, vērojot ekspremjeru partijas reklāmas, atplaukst: "Šitais ir riktīgi smieklīgi!"
Viņa uzmanību saista arī Ingunas Sudrabas klips. "Tā, manuprāt, vispār ir vai nu ļoti ģeniāla reklāma vai taisni otrādi – pilnīga traģēdija. Man grūti ir pateikt. Tādā bēdīgā balsī un pretēji gaidītajam, ka Sudraba tiks taisīta tā kā Vaira Vīķe-Freiberga Nr.2, viņa tur vairāk kā tāda droši vien tāda lauku tante izskatās," secina Rudzītis.
Patoss un svētki
Kopumā Viesturs Rudzītis šo vēlēšanu partiju reklāmās saskata sava veida patosu, kura mērķis pirms došanās pie vēlēšanu urnām ir radīt cilvēkos svētku sajūtu.
"Dažas partijas tos reklāmas rullīšus laiž tādā svinīgā tonī. Tādā svētku tonī. Nevis it kā tiktu piedāvāts tautai līgums, bet tiktu svinēta uzvara. No vienas puses, tas ir tā kā jocīgi, jo šķiet, tā tāda krāpšana. Kas te jāsvin? Bet laikam tas svinīgais tonis, pacilātais tonis paradoksālā kārtā cilvēkam tā kā kaut viņu uzrunā vai neliek viņam domāt daudz. Iestājas kaut kāda svētku sajūta un, iespējams, viņš iet un tūlīt balso par to," domā Rudzītis.
Rudzītis spriež, ka veiksmīgai politiskajai reklāmai jābūt tādai, ar kuru cilvēks var sevi identificēt. Tikmēr Sandijs Lūsēns noliedz, ka viņa aroda pārstāvji kādu iemeslu dēļ vairītos no politiķu pasūtījumiem: "Kāda tur starpība? Mēs visu laiku pārdodam nosacīti produktus, kuri paši netirgojas."