Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa par bēgļu jautājumu Eiropas Savienībā un Latvijā izsakās strikti: «Pašreiz Eiropai nav skaidras vīzijas bēgļu jautājumā.»
Sabiedrība ir pārpratusi valdības nostāju bēgļu jautājumā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sabiedrībā bieži jūk, kas tad īsti ir bēglis. Bieži mēs cenšamies visus ievietot vienā maisā un iebraucējus nešķirojam.
Tiem cilvēkiem, kam dzīvot savā valstī ir bīstami kara apstākļu vai politiskās situācijas dēļ, Eiropas Savienība piešķir patvēruma meklētāja vai alternatīvo statusu. 9 mēnešus izskatot, vai patvēruma meklētājam piešķirt bēgļa statusu, kas ļauj pilntiesīgi strādāt Eiropas Savienības teritorijā, tiek maksāts izdzīvošanas pabalsts. Katrā ES valstī šī summa ir atšķirīga.
Nelegālie imigranti ieceļo citās zemēs, atsakoties uzrādīt personas datus un ierašanās iemeslu. Šādus indivīdus valstis sūta uz to valsti, no kurienes tie nākuši.
Parlamentārā sekretāre norāda, ka Latvija ir par bēgļu uzņemšanu, bet pret tā saucamajām bēgļu kvotām (obligātais bēgļu skaits, kas valstij jāuzņem).
Viņasprāt, Latvijas mediji un sabiedrība ir pārpratusi valdības nostāju šajā jautājumā. Tomēr valdībai nav vienota uzskata, cik bēgļu, kad un kā uzņemt. Tāpēc šonedēļ Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis atteica vizīti Briselē bēgļu jautājuma risināšanā, lai šodien ar valsts prezidentu Raimondu Vējoni un koalīcijas pārstāvjiem šo problēmu atrisinātu un nonāktu pie kopsaucēja.
Siliņa uzskata, ka Eiropai nav skaidras nostājas bēgļu jautājumā, jo «veco» rietumu valstu pozīcija no austrumu būtiski atšķiras.
«Mēs ierosinām noteikt konkrētas valstis, no kurām cilvēkiem nevaram piešķirt bēgļu statusu,» pauž Siliņa.
Viņasprāt, bēgļu pieplūdums turpinās pieaugt, pat ja Eiropas valstis radīs vienošanos.