Utopiskā pilsēta laikmetīgās mākslas festivālā «Survival Kit 6»

Dāņu mākslinieks Jespers Justs, kurš vēl iepriekšējā gadā pārstāvēja Dāniju Venēcijas mākslas biennālē, savā video instalācijā «Lano» pievērsies spoku pilsētai Lano del Rio

FOTO: publicitātes

Laikmetīgās mākslas festivāls «Survival Kit 6», kas norisināsies Rīgā no 4. līdz 27.septembrim Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas ietvaros, šogad izvēlēta tēma «Utopiskā pilsēta». Fotogrāfijās, video darbos un instalācijās, vides objektos un dažādos citos medijos radītos darbos mākslinieki pievērsušies gan pilsētu attīstības problemātikai, gan izmantojuši pilsētu kā metaforu, lai risinātu vispārcilvēciskus, eksistenciāla rakstura jautājumus. Festivālā, kura centrālais notikums ir laikmetīgās mākslas izstāde, piedalās vairāk nekā 70 dalībnieku no 25 pasaules valstīm.

Izstādē, kas šogad iekārtota gan bijušajā tekstilfabrikā «Boļševička» (Ganību dambī 30, Rīgā), gan Vāgnera zālē Vecrīgā, piedalās gan latviešu autori, gan starptautiski atzīti mākslinieki no ārvalstīm. Dāņu mākslinieks Jespers Justs, kurš vēl iepriekšējā gadā pārstāvēja Dāniju Venēcijas mākslas biennālē, savā video instalācijā «Lano» pievērsies spoku pilsētai Lano del Rio, kuru 1913.gadā dibināja sociālists Džobs Herimens. Irigācijas un ūdensapgādes sistēmu saplīšanas dēļ gan projekts, gan pilsēta pirms gandrīz gadsmita tika pamesta, taču dāņu mākslinieka video pilsētas drupas redzamas spēcīgā lietū. Izmantojot Holivudas kino stratēģijas, autors rada atmosfēriskas noskaņu filmas ar neviennozīmīgiem, neatrisinātiem sižetiem un varoņiem, kuri rīkojas šķietami neatbilstoši savām lomām.

Dāņu mākslinieks Jespers Justs, kurš vēl iepriekšējā gadā pārstāvēja Dāniju Venēcijas mākslas biennālē, savā video instalācijā «Lano» pievērsies spoku pilsētai Lano del Rio

FOTO: publicitātes

Izstādē būs skatāma arī Hivas K, kurdu mākslinieka un mūziķa no Irākas, instalācija «Vienistabas dzīvoklis», kuru autors būvē uz vietas Rīgā. Aneta Šilaka (Polija), šī gada festivāla līdzkuratore, Hivas K darbus komentē: «Šī ēka ir piemērs jaunām sadzīves formām, kādas ienāca Irākā pēc Persijas līča kara, jaunas politiskās iekārtas un globālās tirgus ekonomikas šoka terapijas. Šai situācijā izveidojies dzīvesveids dramatiski atšķiras no agrākās kopienas apziņas.» Vērienīga izmēra skaņas un video instalāciju būvē arī latviešu mākslinieki Katrīna Neiburga un Andris Eglītis sadarbībā ar Andri Indānu. Darba iecere izstrādāta, apzinot un apjautājot vīriešus, kas savās garāžās iekārtojuši darbnīcas. «Jā, jā, jā, man te arī bija ideja no ledusskapjiem māju uzbūvēt, tikai vēl neesmu saņēmies. Kā? Vecie ledusskapji tak neko nemaksā, bet ir ideāli siltuma izolatori. Nu, un tad tik ņem pa ledusskapim un līmē tik kopā, nu, kaut vai ar makrofleksu,» stāsta viens no garāžas večiem. Savukārt māksliniece Inga Erdmane apzinājusi alternatīvas naudas iespējamību. Šoreiz par atskaites un seguma vienību pieņemta malka (koks) – atjaunojams energoresurss, daudzpusīgs funkcionāls materiāls un arī ekoloģiskās sistēmas pamats savas dzīves fāzē. Malkas nauda ļauj pārbaudīt arī hipotēzi par demurāžu jeb «naudas bojāšanos», kas, izteikta nelielā naudas lietošanas maksā, veicinās tās intensīvāku cirkulāciju, vienlaikus ierobežojot pārmērīgu uzkrājumu veidošanu.

Festivāla «Survival Kit 6» un Rīga 2014 programmas tematiskās līnijas «Izdzīvošanas komplekts» kuratore Solvita Krese šī gada tēmu komentē šādi: «Atskatoties uz utopiju ideju vēsturi, mēs nonākam salīdzinoši nesenā pagātnē, kur meklējamas gan pārsteidzošas modernisma vīzijas, gan dominējošo ideoloģiju spožums un neizdošanās, gan arī alternatīvās dzīves telpas meklējumi un vietas apzināšanās dažādu subkultūru ietvaros.» Utopiskās pilsētas modelis ir arī pats festivāls, kura norises vieta – bijusī tekstilfabrika «Boļševička» - šobrīd tiek apspriesta kā viena no iespējamajām vietām laikmetīgās mākslas muzeja ierīkošanai.

Festivāla ietvaros paredzētas arī vairākas radošās darbnīcas, kurās iespējams piedalīties, savlaicīgi piesakoties. 5.septembrī notiks starptautiskas kuratoru apvienības «TOK» vadītā darbnīca «Māksla publiskajā telpā: teorija un prakse», savukārt no 17. līdz 21.septembrim norisināsies vācu mākslinieces Konstances Šmitas radošā darbnīca, kuras centrā ir jautājums, vai padomju avangarda vīzija par patstāvīgu sievieti, kas bērnu aprūpes funkciju deleģē plašākam kolektīvam, joprojām ir aktuāla.

Jekaterinas Lavriņecas vadītās darbnīcas ietvaros 10. un 11.septembrī tiks izgatavota urbānā mēbele, kas paredzēta pilsētvidē atrastu lietu glabāšanai un apmaiņai. Kumode tiks eksponēta kādā no Rīgas ielām - ikviens varēs kumodē gan atstāt, gan paņemt sev iepatikušos priekšmetu. Dalība darbnīcās bez maksas.

Visu festivāla laiku paredzētas arī dažādas citas norises – japāņu mākslinieka Rjodzi Ikedas audiovizuāls koncerts kinoteātrī «Splendid Palace», mākslinieku performances kultūras forumam «Baltā Nakts» ietvaros, ekskursijas pilsētvidē, lekcijas un priekšlasījumi. «Survival Kit» ir pamanāmākais un starptautiski atzītākais laikmetīgās mākslas festivāls Latvijā. Festivāls ik gadu uzrunā un iesaista līdz 15 000 apmeklētāju.

Izstāžu atklāšana: ceturtdien, 4.septembrī, plkst.18:00 bijušajā tekstilfabrikā «Boļševička» (Ganību dambī 30, Rīgā) un plkst.20:00 Vāgnera zālē (Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā). Izstādes apskatāmas darba dienās, izņemot pirmdienas, no plkst.14:00 līdz plkst.20:00, brīvdienās no plkst.12:00 līdz plkst.19:00. Ieeja bez maksas.

Preses konference notiks trešdien, 3.septembrī, plkst.11:00 bijušajā tekstilfabrikā «Boļševička», kurā piedalīsies Rīga 2014 programmas tematiskās līnijas «Izdzīvošanas komplekts» kuratore Solvita Krese, Nodibinājuma Rīga 2014 vadītāja Diāna Čivle, māksliniece Santa Mičule, kas pastāstīs par simpoziju «Urbānā Utopija: Māksla un kultūra kā pilsētas apzināšanas un izpētes rīks», mākslinieki Katrīna Neiburga un Andris Eglītis, Inga Erdmane un kurdu mākslinieks Hiva K un «Topp & Dubio» no Nīderlandes.

Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu organizē nodibinājums Rīga 2014 sadarbībā ar valsts, pašvaldības un nevalstiskajām kultūras organizācijām, radošajām apvienībām. Programmu finansē Rīgas dome, Kultūras ministrija un Eiropas Komisija. Rīga 2014 programmas partneris ir Lattelecom, kas arī nodrošina tehnoloģisko atbalstu.

Uz augšu