Bankas «Citadele» darījumā iesaistītā PA vadība ir pasargāta no atbildības

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka / LETA

Bankas «Citadele» pārdošanas darījumā atsevišķas iesaistītās personas, tostarp Privatizācijas aģentūras vadība, ir pasargātas no atbildības - Finanšu ministrija valsts vārdā apņēmusies segt visas pret viņiem celtās trešo pušu civilprasības, ceturtdien ziņoja LTV raidījums «Panorāma», atsaucoties uz tās rīcībā esošo parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojuma darba versiju.

Raidījums vēstīja, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija bankas «Citadele» pārdošanas lietā par gandrīz gadu ilgā darba rezultātiem atskaitīsies oktobrī. Kaut arī jau tagad tās sēdēs dominē viedoklis, ka darījums valstij nav bijis izdevīgs, maz ticams, ka pēc komisijas darba pabeigšanas amatpersonām par savu rīcību nāksies atbildēt likuma priekšā. Vēl vairāk - atsevišķas darījumā iesaistītās amatpersonas valsts pasargājusi no trešo pušu civilprasībām.

Bankas «Citadele» parlamentārās izmeklēšanas komisija sākusi darbu pie gala ziņojuma projekta. Lai precizētu pēdējos faktus, ceturtdien uz komisijas sēdi bija uzaicināts Privatizācijas aģentūras vadītājs Vladimirs Loginovs, kura paraksts likts uz bankas «Citadele» akciju pārdošanas līguma.

Pēc raidījumā vēstītā, komisijas atziņas plaši skandētajam darījuma veiksmes stāstam nav glaimojošas. Ilgu laiku pēc «Parex bankas» pārņemšanas atbildīgās iestādes nav spējušas vienoties par izšķirīgu rīcību bankas sadalīšanā un pārdošanas modeļa izvēlē, tādējādi būtiski iekavējot tam atvēlēto laiku.

Tāpat, neraugoties uz līdzekļiem, kas ieguldīti bankas glābšanā, to pārdodot, nav bijusi skaidri noteikta zemākā pieļaujamā darījuma cena. Savukārt pērnā gada jūlija beigās pieņemtais valdības lēmums par bankas pircēju izvēli, dodot priekšroku vienam pretendentam, valstij sasējis rokas, neļaujot gūt maksimālo labumu. Komisijas vadītājs Gunārs Kūtris («No sirds Latvijai») atzīst – darījums ir pabeigts un to nav iespējams atcelt.

«Šeit sanāk politiskā atbildība tām amatpersonām, ko mēs nosauksim. Tāpat varētu parādīties dažas amatpersonas, kas nav aktīvajā apritē, bet ir parakstījušas dažādus saistībrakstus iepriekš šajā procesā, ko mēs uzskatām, ka Latvijai tas ir neizdevīgi. Bet ir ļoti maz ticams, ka šo amatpersonu darbības varētu raksturot kā kriminālas. Te drīzāk ir vērtēšanas prasības – vai tas bija vai nebija lietderīgi,» teica Kūtris.

To vārdus, kuri varētu būt atbildīgie, komisijas vadītājs pagaidām neatklāja, tomēr norādīja, ka tā varētu būt Ministru prezidente Laimdota Straujuma («Vienotība») un atbildīgie nozaru ministri.

Straujuma gan šonedēļ medijiem vēlreiz uzsvēra – tas bija labākais iespējamais darījuma modelis.

Kūtris gan neizslēdza iespēju, ka gadījumā, ja komisija lems, atsevišķu amatpersonu rīcību varētu lūgt vērtēt arī citām iestādēm.

Patlaban komisija par atsevišķām darījuma detaļām vērtējumu prasījusi Valsts kontrolei un Ģenerālprokuratūrai.

Kā liecina Latvijas Televīzijas rīcībā esošā komisijas gala ziņojuma darba versija, darījumā iesaistītie, tostarp Privatizācijas aģentūras vadība, pret atbildību ir pasargāti. Finanšu ministrija valsts vārdā apņēmusies segt visas pret viņiem celtās trešo pušu civilprasības.

«Man nav par ko bažīties. Es neredzu, ko es tādu sliktu vai prettiesisku būtu izdarījis,» teica Loginovs, atzīstot, ka viņš un vēl citas amatpersonas ir apdrošinātas pret risku par trešo pušu prasību celšanu saistībā ar bankas pārdošanu.

Vērtējot bankas «Citadele» pārdošanas darījumu, komisija konstatējusi arī nepilnības likumdošanas aktos. Kūtris norāda – Civillikuma un Komerclikuma regulējums par uzņēmuma vadītāju atbildību jau tagad liek tiem rīkoties saimnieciski. Tālab komisija pamatā rosinājusi stiprināt parlamentāro izmeklēšanas komisiju darbu un dot plašākas pielaides noslepenotai informācijai deputātiem.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka 2014.gada 13.novembrī Saeimas ārkārtas sēdē deputāti vienbalsīgi nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju bankas «Citadele» pārdošanas darījuma izvērtēšanai. Komisijas izveidi rosināja opozīcijā esošā partija «Saskaņa», kuras pārstāvis Andrejs Elksniņš iepriekš pauda viedokli, ka, valdībai steigā pārdodot banku «Citadele», ir radīti nosacījumi, ka Latvijas valsts nespēj ietekmēt bankas pārdošanas cenu.

Lēmums par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi paredz, ka ir jāizmeklē 75% bankas «Citadele» akciju pārdošanas procesa atklātība un virzība, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritēriji, pārdošanas līguma noteikumi un citi aspekti.

Tāpat vēstīts, ka 20.aprīlī PA pabeidza valstij piederošo bankas «Citadele» akciju pārdošanas darījumu, Latvijas valdības apstiprinātā investora «Ripplewood» meitaskompānijai «RA Citadele Holdings LLC» un 12 starptautisku investoru grupai kļūstot par bankas akcionāru. Par bankas akcijām investori samaksāja 74,7 miljonus eiro, kas ir vairāk nekā iepriekš plānots (74 miljoni eiro). Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) īpašumā saglabā 25% bankas akciju.

Banka «Citadele» dibināta 2010.gada 30.jūnijā, bet patstāvīgu darbību sāka 2010.gada 1.augustā, kad beidzās «Parex bankas» operacionālās sadalīšanas process. Valdība 2010.gada martā pieņēma lēmumu par «Parex bankas» restrukturizācijas modeli, nodalot daļu aktīvu jaunā bankā. Atbilstoši restrukturizācijas modelim no «Parex bankas» tika izdalīta daļa aktīvu un izveidota jauna banka - «Citadele», bet «Parex banka» sāka darbību kā risinājumu banka, vienlaicīgi pārtraucot sniegt klasiskos banku pakalpojumus. Pēc aktīvu apmēra banka «Citadele» 2015.gada jūnija beigās bija septītā lielākā banka Latvijā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu