Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Zemnieku protesti Briselē tuvākajos mēnešos varētu turpināties

LETA
Zemnieku protesti Briselē tuvākajos mēnešos varētu turpināties
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: AP/Scanpix

Pēc Eiropas Savienības (ES) piensaimnieku šīs nedēļas protestiem Briseles solītie atbalsta pasākumi daļēji atvieglos situāciju, tomēr tie nav pietiekami, lai atrisinātu krīzi sektorā, līdz ar to ES zemnieku protesti varētu turpināties, aģentūrai LETA norādīja biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

«Solītais atbalsts piena nozarei un ātrāka tiešmaksājumu izmaksa ir apsveicama, tomēr liela vilšanās ir sagaidīta piena sektorā. Par šogad pārsniegto piena kvotu lauksaimnieki soda naudās ir samaksājuši teju 900 miljonus eiro. Nozare rēķinājās ar pilnīgu šo līdzekļu atgriešanu, kamēr lēmums tika pieņemts tikai par 420 miljonu eiro atbalstu. Domāju, ka tuvākajos mēnešos zemnieku protesti ES nepieklusīs,» norādīja Dzelzkalēja.

Tāpat viņa norādīja, ka Briselē lauksaimniecības ministru sanāksmē netika pieņemts

lēmums par atbalstu liellopu, cūku un piena produktu eksporta apdrošināšanai, kas palīdzētu mazināt riskus, apgūstot jaunus tirgus.

«Detalizētāka informācija par līdzekļu sadali būs zināma nākamajā nedēļā. Novēlam Zemkopības ministrijas ierēdņiem veiksmi un izturību tālākajās sarunās, aizstāvot mūsu valsts intereses,» rezumēja biedrības vadītāja.

Kā ziņots, arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) atzina, ka Briselē publiskotajā Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumā piena un cūkgaļas tirgus krīzes risināšanai pagaidām trūkst konkrētības par naudas sadali starp valstīm.

«Ļoti svarīgi ir tas, lai tagad EK izstrādātu tādus kritērijus finansējuma sadalē starp dalībvalstīm, kas īpaši izvērtētu tās dalībvalstis, kuras tirgus krīzē ir visvairāk cietušas. Latvija noteikti ir viena no tām, un mūsu lauksaimniekiem no ES budžeta ir jāsaņem adekvāts atbalsts,» uzsver Dūklavs.

EK priekšlikuma būtiskākie elementi ir paaugstināt priekšfinansēšanas likmi: tiešie maksājumi līdz 70% un lauku attīstības platībmaksājumi līdz 85%, paredzēt pilnveidotas privātās uzglabāšanas shēmas cūkgaļai, kā arī piena pulverim un sieram, palielināt kopējo veicināšanas programmu finansējuma apjomu, kā arī noteikt lielāku līdzfinansējuma likmi, palielinot to no esošajiem 50% līdz 70-80%. Papildu finansējums tiks īpaši attiecināts piena un cūkgaļas programmām.

Tāpat varētu tikt paredzēts papildu finansējums, lai palīdzētu ES dalībvalstīm apkarot Āfrikas cūku mēri (ACM), varētu turpināt darbu, lai veicinātu labāku pārtikas tirgus funkcionēšanu, tas ir, godīgas attiecības starp lauksaimniekiem un mazumtirgotājiem, paredzēti arī finanšu instrumenti risku mazināšanai nākotnes darījumu tirgos.

Minētie priekšlikumi tika pieņemti 7.septembra sēdē. Vienlaikus Briselē notika pēdējā laikā vērienīgākā ES zemnieku protesta akcija, kurā piedalījās vairāk nekā 4000 zemnieku, tostarp arī Baltijas valstu 100 lauksaimnieku delegācija.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu