De facto Eiropas Savienības līdere - Angela Merkele (19)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

«Vācijas kanclere Angela Merkele uz Eiropas skatuves dominējusi tā, kā to nav darījusi neviena sieviete kopš Mārgaretas Tečeres laikiem. Tomēr abas šīs dāmas nevarētu būt vairāk atšķirīgas ne kā personības, ne politikā,» savulaik par Merkeli rakstīja «The Telegraph». Daudzi viņu dēvē par de facto Eiropas Savienības līderi, uzsverot, ka faktiski liela daļa lēmumu Eiropā tiek pieņemta ar Merkeles ziņu.

Angela Doroteja Merkele dzimusi 1954. gada jūlijā mācītāja ģimenē un bērnību pavadījusi sociālistiskajā VDR. Merkele pirmās dzīves desmitgades veltījusi zinātnei un bijusi pētniece - ķīmiķe. Politikā Merkele iesaistījās 1989. gadā. Gadu pēc Vācijas atkalapvienošanas 1991. gadā viņa kļuva par sieviešu un jaunatnes lietu ministri kanclera Helmuta Kola vadītajā valdībā. 1994. gadā viņa kļuva par vides ministri un amatu pameta 1998. gadā. Pēc Kristīgo demokrātu sakāves vēlēšanās viņa kļuva par partijas ģenerālsekretāri un 2000. gadā tika ievēlēta par partijas vadītāju. Pēc vairākiem veiksmīgiem gadiem politikā viņa 2005. gadā kļuva par pirmo sievieti - kancleri un šo amatu saglabājusi visu šo laiku. Merkele ir divreiz precējusies, un viņai nav bērnu. Viņas otrais vīrs kopš 1998. gada ir cienīts ķīmiķis, profesors Joahims Zauers, kurš laulības laikā vienmēr skrupulozi sargājis abu attiecību privātumu.

Īpašais talants izpaužas krīzes laikā

Var teikt, ka Merkeles lielākais politiskais spēks sāka izpausties, Eiropai cenšoties tikt galā ar ekonomiskās krīzes nedienām. Viņa bez grūtībām ieslīga Eirozonas «netīrās veļas kalnos», viņas draudzīgās kundzītes izskatam labi slēpjot eža asumus.

Foto: AFP/LETA

Eiropas Savienība lielā mērā uzskatāma par nemitīgu pārrunu un sarunu mašīnu, kuru pārvarēt Merkele iemanījusies ļoti labi. Laikabiedri norāda, ka

Merkele bez lielām grūtībām mēdzot panākt savu, tai pašā laikā pret apkārt esošo politiķu - vīriešu ego izturoties, cik nu maigi vien iespējams.

Kā raksta «Telegraph», Merkelei nepatīk pazemot savus ne tik apdāvinātos partnerus, taču viņa ir arī apņēmības pilna nebūt par bagāto tanti, kura maltītes beigās pie galda paliek ar rēķinu.

Ar Merkeli līdz šim ļoti labi sapraties Lielbritānijas premjers Deivids Kemerons. Abu pirmā tikšanās gan bijusi ļoti vēsa - Merkele viņu uzskatījusi par tipisku toriju eiroskeptiķi, kamēr Kemerons Merkeli pirms tikšanās esot novērtējis par zemu. Taču laika gaitā Merkelei ļoti iepatikusies Kemerona personība un mērķis panākt, lai Lielbritānija dzīvo savu finansiālo iespēju robežās, - tāda pati arī bijusi Merkeles pašas pieeja ekonomiskās krīzes risināšanai.

Foto: AFP/LETA

Politikas pazinēji uzskata, ka Merkele daudz ko mācījusies no rūgtās pieredzes, pirmos 35 dzīves gadus pavadot komunisma jūgā, kā arī no tā, ar kādiem pārbaudījumiem saskārās dzimtā Austrumvācija pēc apvienošanās.

Tautieši sauc par «māmiņu»

Vācieši Merkeli nereti dēvē par «Mutti» (māmiņa), taču viņas līdzība ar rāmu mājas pavarda sargātāju ir visai maza. Merkele vienmēr bijusi karjeras sieviete - neatlaidīgais darbs viņai ļāvis kļūt par pirmo sievieti Vācijas kancleres amatā.

Angela Merkele sveicinās ar Francijas prezidentu Fransuā Olandu
Lai gan viedokļi par Merkeles politiku dalās, viņu var cienīt par stingru nostāju.

Viņa savulaik neiesaistījās pret Ameriku vērstajā aliansē saistībā ar Irākas karu, un viņa bijusi tuva prezidentu Džordža Buša un Baraka Obamas sabiedrotā. Viņa arī tiekusies atbalstīt Izraēlu un ir vienīgā vācu kanclere, kura uzrunājusi Izraēlas parlamentu. Viņa savulaik asi iestājusies par Rietumu vērtībām, vienlaikus paziņojot, ka multikulturālisms ir pilnīgi izgāzies. Kristietību viņa uzskata par vērtību sistēmu, kas «definē to, kādi mēs esam». Viņasprāt, mērenam islāmam ir vieta Vācijā, un tur dzimušiem turkiem un citiem musulmaņiem viņa gatava dot pilsonību, taču ne geto dzīvojošiem ārvalstniekiem. Viņa asi iebildusi pret Turcijas dalību Eiropas Savienībā, norādot, ka tās islāmiskā ideoloģija nav savienojama ar Rietumu vērtībām. Kādam žurnālistam viņa preses konferencē atklāti atzinusi, ka šaubās, vai viņai, kā sievietei, Turcijas tiesu sistēmā būtu iespēja uz vienādām tiesībām ar vīriešiem.

Nevar apsūdzēt tiešuma trūkumā

Kaut arī daudzi kritizē Merkeles rezervēto attieksmi pret plaši kritizēto Krieviju, Merkeli nevar apsūdzēt tiešuma trūkumā. Savulaik 2007. gadā Merkele vizītes laikā Krievijas tagadējam prezidentam Vladimiram Putinam atklāti pauda, ka viņa izturēšanās pret disidentu un bijušo šaha čempionu Gariju Kasparovu, kurš tolaik kārtējo reizi bija nonācis aiz restēm saistībā ar sabiedriskajām aktivitātēm, ir klaji nepieņemama. Jāpiebilst, ka vācu politiķi izsenis bijuši piesardzīgi krievu aizvainošanā, jo abas valstis saista ļoti cieša ekonomiskā sadarbība.

Angela Merkele ar vīru Joahimu Operas festivālā Vācijā

Personību pētnieki uzskata, ka Merkele no tēva - mācītāja mantojusi savu askētismu. Savukārt kristīgā darba ētika jūtama viņas izteiktajā pienākuma apziņā, kuram līdzdarbojas zinātnieces precizitāte, ar kuru viņa pieejot jebkurai problēmai.

Pat par flegmatisku dēvētais temperaments un rāmums dodot lielu artavu sarunās ar daudziem pompoziem un pat populistiskiem Eiropas līderiem,

radot vajadzīgo pragmatismu, lai «lietas virzītos uz priekšu».

Dialogs iespējams vienmēr

Merkeles pragmatisms labi vērojams arī viņas attiecībās ar Krieviju. Lai gan viņu asi kritizē par pārlieku draudzēšanos ar Putinu (kaut vai sociālo tīklu akcija #DankeFrauRibbentrop),

Merkele Krievijas pilnīgu izolāciju neuzskata par atbildi.

Vēl pagājušajā nedēļā viņa par spīti Ukrainas krīzei mudināja valstis nesaraut visas attiecības ar Vladimiru Putinu. Merkele, kura zina arī krievu valodu, uzsvēra, ka «smagi strādā, lai uzturētu komunikāciju ar Putinu», par spīti Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām.

«Es vienmēr esmu aicinājusi ievērot konstruktīvu sadarbību ar Krieviju un turpināšu to darīt arī nākotnē,»

paziņoja Merkele, vienlaikus uzsverot, ka nevar atzīt Krimas aneksiju un Krievijas agresiju Ukrainā.

Vācijas kanclere smejas sarunājoties ar Somijas premjerministru Sauli Nīnisti kodoldrošības samitā Hāgā
Komentāri (19)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu