Lagzdiņš: Jaunizveidotās partijas centīsies Saeimā iegūt mandātu «zelta paketi»

Bijušais Saeimas deputāts Jānis Lagzdiņš

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Aiz Einara Repšes, Aināra Šlesera, Ingūnas Sudrabas jaunizveidotajām partijām stāv cilvēki, kuri ir ieinteresēti, lai 12.Saeimas vēlēšanās tās startētu ar atsevišķiem kandidātu sarakstiem cerībā, ka kāda no tām spēs iegūt piecu sešu mandātu «zelta paketi» un būtiski ietekmēt nākamās valdības veidošanu, uzskata bijušais ilggadējs politiķis un Saeimas deputāts Jānis Lagzdiņš.

Intervijā aģentūrai LETA Lagzdiņš pauž viedokli, ka saskaņā ar prognozētajiem vēlēšanu rezultātiem, visticamāk,

divas partijas valdības koalīciju nespēs izveidot, būs nepieciešama trešā vai pat ceturtā sadarbības partnere.

Tādējādi «zelta paketes» turētājs varētu iegūt lielu ietekmi. Tas, pēc Lagzdiņa domām, ir bīstami, sevišķi, ja skatāmies uz Sudrabas partiju «No sirds Latvijai», kuras saraksta izveidošanas mērķi nav īpaši skaidri un pats veidošanas process ir saistīts ar daudzām neskaidrībām un mistiskām lietām. Lagzdiņš prognozē, ka tieši Sudrabas partija varētu iegūt «zelta paketi», ja vien tai būs gudra priekšvēlēšanu aģitācija un reklāma. Savukārt Latvijas Reģionu apvienība varētu atņemt vēlētāju balsis Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS).

Šajā priekšvēlēšanu kampaņā

latviešu vēlētājiem pirmo reizi netiks piedāvāts «laimes lācis» - jauna, brīnumaina partija, kas sola atrisināt visas problēmas,

uzskata Lagzdiņš. Taču būs daudz jaunu «mazu lācēnu», kas mēģina izlikties par lieliem «laimes lāčiem», kāds savulaik bija Anatolijs Gorbunovs, Einars Repše, Andris Šķēle. Ingūna Sudraba, paldies Dievam, šādu uzdevumu neveic, viņa protesta vēlētājus nepiesaista, jo kā personība nekādā gadījumā nespēj līdzināties ne Gorbunovam, ne Repšem, ne Šķēlem. Pēc Lagzdiņa teiktā,

Sudraba ir tukša čaula,

kas savu kādreizējo popularitātes reitingu veidoja, ieņemot valsts kontrolieres amatu un sitot ar bungām vienu melodiju: slikti, slikti, slikti. Šis bijušās valsts kontrolieres tēls ir pamatīgi izbalējis. Domāju, ka Sudrabas partijas «No sirds Latvijai» sarakstam vēlēšanās būs ļoti lielas problēmas iegūt vismaz 5% vēlētāju atbalstu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka

viņai apkārt drūzmējas vesels «zoodārzs» mazu un ļoti vecu «lācēnu».

Skeptiski Lagzdiņš izsakās arī par Einara Repšes vēlmi atgriezties politikā. «Man ļoti žēl, ka manam vecajam cīņu biedram no Latvijas Tautas frontes (LTF) laikiem Repšem nav izredžu iegūt pat dažus procentus balsu,» saka ekspolitiķis. Profesionalitāte un pieredze valdības darbā, neapšaubāmi, ir ļoti svarīgas. Liela pieredze ir arī Aigaram Kalvītim, Aināram Šleseram, Jānim Jurkānam, Jānim Straumem, zināmā mērā arī Jānim Bordānam. Šie cilvēki varētu būt laba līmeņa profesionāli Saeimas deputāti un arī valdības locekļi. Taču Latvijas vēlētāji par šiem cilvēkiem nebalsos. Tādēļ

politikā nevar iet tad, kad vēlētāji netic, jo ir vīlušies šajos politiķos.

«Man ļoti žēl, ka mani vecie cīņu biedri nav sapratuši, ka politikā bez sabiedrības uzticības nevar iet,» saka Lagzdiņš.

Lagzdiņš atzīst, ka viņam būs diezgan nepatīkami, ka šie cilvēki vēlēšanās ne tikai zaudēs skaitļos, bet zaudēs arī savu autoritāti un zināmā mērā cieņu. Pēc Lagzdiņa domām, kādreizējo politikas «smagsvaru» mēģinājums atgriezties parlamentā ir kļūda. Katram no viņiem ir sava versija, kādēļ viņi kandidē 12.Saeimas vēlēšanās, bet noteikti vairums no viņiem necenšas «atkal nokļūt pie siles», realizēt kādas savas savtīgas materiālās intereses. «Es neticu, ka šādas intereses ir Ivaram Godmanim, Edgaram Zalānam, Rihardam Pīkam. Viņi bez politikas nevar dzīvot, kaut arī katram ir savi hobiji un aizraušanās, tomēr es pieļauju, ka

dažiem cilvēkiem atgriešanās politikā var būt viņu šodienas materiālo interešu risinājums.

Tādēļ viņi iet šajā bezcerīgajā cīņā, kur sagaidāms zaudējums,» uzskata ekspolitiķis Lagzdiņš.

Uz augšu