NATO pastāv metodoloģija, vērtējot ieguldījumus aizsardzībā, un arī Latvijas ieguldījums tiks vērtēts, sarunā ar aģentūru LETA norādīja pašreizējais Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš.
Riekstiņš: NATO vērtēs Latvijas ieguldījumu aizsardzībā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vaicāts par Finanšu ministrijas izteikto rosinājumu saistīt robežsargus ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kas ļautu ātrāk sasniegt NATO noteiktos standartus - 2% no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai, vēstnieks skaidroja, ka viņam pašlaik trūkst detaļu par budžeta veidošanu, taču norādīja, ka
«mēs jau varam jebko tajos procentos ierakstīt, taču NATO pastāv metodoloģija, vērtējot ieguldījumus aizsardzībā, un arī Latvijas ieguldījums tiks vērtēts».
Viņš arī pauda šaubas, vai šāds rosinājums no sabiedroto puses tiks vērtēts atzinīgi, «jo nekas līdzšinējos kritērijos nav mainījies». Tāpat Riekstiņš uzsvēra, ka
ieguldījumi aizsardzībā, tostarp arī iekšējā, ir Latvijas interesēs, nevis NATO prasība.
«Neviens jau nespiež to darīt, tas ir nepieciešams mums pašiem. Nav tā, ka kādam onkulim NATO tā vienkārši gribās. Latvija ir apņēmusies savas aizsardzības spējas stiprināt, turklāt šie divi procenti apliecina NATO dalībvalstu nopietnību attiecībā uz savas drošības stiprināšanu,» pauda vēstnieks.
Līdzīgu viedokli pauda arī nākamais Latvijas vēstnieks NATO Indulis Bērziņš, norādot, ka «mēģinājumi palielināt budžetu, paliekot apakšā zem aizsardzības tēriņiem kaut kāda veida citus tēriņus, neies cauri».
«Ja mēs netērējam savai aizsardzībai, mēs ne tikai krāpjam paši sevi, bet arī apdraudam paši sevi,» uzsvēra Bērziņš, piebilstot, ka palielinājums aizsardzības budžetam nav formāla NATO prasība.
Vēstnieks arī norādīja, ka neviens gan šobrīd negatavojas iebrukt Latvijā, taču notikumi Gruzijā un Ukrainā liecina, ka nevaram būt pilnīgi pārliecināti par savu drošību. «Mēs to varam panākt, tikai izdalot lielākus līdzekļus un izmantojot to gudri. Lai sagatavotu iespējas uzņemt citu NATO valstu karavīrus un tehniku, kas mums palīdzēs,» sacīja Bērziņš, piebilstot, ka neaicina uz galvu reibinošu bruņošanos. «Taču mānīties, kaut ko likt apakšā ir ļoti bīstami,» uzskata Bērziņš.
Jau vēstīts, ka Finanšu ministrija rosina saistīt robežsargus ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kas ļautu ātrāk sasniegt NATO noteiktos standartus - 2% no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai. Kā «Latvijas Avīzei» iepriekš teicis finanšu ministrs Jānis Reirs (V), esot jādomā par aizsardzībai paredzēto līdzekļu novirzīšanu robežsardzei. Viņš arī pieļāvis, ka valstij būtu drošāk, ja robežas sargātu armija.