Zolitūdes traģēdijas Saeimas izmeklēšanas komisija pirmdien izskata galaziņojumu par 2013.gadā notikušo lielveikala «Maxima» sabrukšanu un 54 cilvēku bojāeju veikala gruvešos.
Parlamentārieši spriež par Zolitūdes traģēdijas galaziņojumu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Galaziņojumā apkopoti sēdēs uzklausīto ekspertu un amatpersonu vērtējumi par traģēdijas cēloņiem, kā arī ieteikumi būvniecības nozares sakārtošanai. Komisijas galaziņojums ir izvērsts uz 50 lappusēm.
Komisijas vadītājs Ringolds Balodis («No sirds Latvijai») iepriekš prognozēja - ja nesāksies politiskie ķīviņi, tad ir pamats domāt, ka galaziņojums tiks apstiprināts.
Ņemot vērā krimināllietu apjomu un nepieciešamību pēc kvalitatīva, juridiski korekta ekspertīzes atzinuma, nav pamata pārmest policijai pārāk ilgu Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanu, secinājusi parlamentārās izmeklēšanas komisija.
«Lietas izmeklēšanā tika iesaistīti ievērojami finansiāli un cilvēku resursi. Ja policija būtu pakļāvusies sabiedrības un politiķu spiedienam, pastāv liela iespējamība, ka šāda sasteigta izmeklēšana varētu beigties ar fiasko tiesā. Komisija par izmeklēšanas kvalitāti varēs spriest tikai pēc tiesas procesa noslēguma,» teikts ziņojumā.
Deputāti vērš uzmanību uz to, ka
Valsts būvinspekcijas likvidācija ievērojami samazinājusi būvniecības uzraudzību, tādējādi palielinot Zolitūdes traģēdijas iespējamību.
Atbildība par tās likvidāciju ir jāuzņemas 9. Saeimai un tās apstiprinātajai valdībai, īpaši Ekonomikas ministrijai (EM), kas to rosinājusi, uzskata komisija.
Parlamentāriešu ieskatā Saeimas Kancelejā būtu jāizveido dienests, kura pienākums būtu apkopot informāciju un veikt analīzi likumdevēja darba kvalitātes uzlabošanai.
«Šāda likumdošanas analīzes dienesta izveide stiprinātu Latvijas parlamentārismu un novērstu valstiskus riskus un traģēdijas. Likumdošanas analīze arī uzlabotu varas dalīšanas sistēmu un mazinātu ierēdniecības/birokrātijas ietekmi uz tautas ievēlētu tās priekšstāvju lēmumiem, tādējādi atjaunojot tautas uzticību demokrātijai un parlamentārismam kopumā,» pausts ziņojumā.
Drošu būvniecību nodrošinās saprātīgs līdzsvars starp valsts un pašvaldību būvniecības kontroli un katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību un kompetenci, akcentē deputāti. Komisija vienprātīgi uzskata, ka jāstiprina pašvaldību būvvalžu kapacitāte un pilnvaras, reizē cenšoties nepaplašināt būvvalžu funkcijas, līdztekus tam domājot par būvniecības procesa dalībnieku atbildības un kompetences stiprināšanu.
Pēc parlamentāriešu domām, jāpalielina EM sniegtā metodiskā palīdzība būvniecības normatīvo aktu piemērošanā, bet valdībai un Saeimai jāpiešķir tam līdzekļi.
Latvijā pastāvošais administratīvais iedalījums ir novedis pie situācijas, ka vairākās pašvaldībās atsevišķas būvvaldes pastāvēšana nav lietderīga, tāpēc EM ir jāizstrādā pasākumi, kas veicinātu apvienoto būvvalžu veidošanu, rosina komisija.
Secināts, ka, samazinot būvvalžu skaitu, tās apvienojot, būvinspektora slodze un atalgojums palielinātos, bet tas ļautu palielināt būvinspektoru skaitu un viņiem izvirzāmās prasības, turklāt izzustu atšķirība starp mazo un pārējo pašvaldību būvvalžu kapacitātēm.
Komisijas ieskatā Būvniecības biroja kompetenču sašaurināšana ir nepieļaujama un tuvāko divu līdz triju gadu laikā EM un Saeimai būtu jāpaplašina biroja funkcijas, nosakot biroju par pirmstiesas strīdu risināšanas iestādi, tādējādi samazinot ar būvniecību saistītu tiesvedības procesu skaitu. Tāpat tiek rosināts valdībai un Saeimai no nākamā gada budžeta būtiski palielināt Būvniecības biroja finansējumu.
«Pretējā gadījumā Būvniecības likumā noteiktās Būvniecības biroja funkcijas paliks vien uz papīra, bet biroja izveide būs tikai politisks «ķeksis» sabiedrības nomierināšanai, radot tai maldīgu priekšstatu par drošu būvniecību,» sacīts ziņojumā.
Tiek aicināts EM izstrādāt plānu Informācijas sistēmas tālākai attīstībai, bet valdībai un Saeimai nodrošināt tam pietiekamu finansējumu. Savukārt ar būvniecības nevalstiskajām organizācijām un ekspertiem izveidot politikas plānošanas dokumentu tuvākajiem gadiem.
Komisija uzskata, ka bez šāda dokumenta izstrādes nozares attīstība turpinās būt haotiska.
Deputāti rosina Saeimas Tautsaimniecības komisiju izvērtēt Būvniecības likuma grozījumus, piešķirot pašvaldībām tiesības aizliegt ierosināt vai turpināt būvniecību zemesgabalā morāli ētisku apsvērumu dēļ, kā arī paredzot valdībai tiesības izstrādāt atsevišķus Ministru kabineta (MK) noteikumus, kuros būtu regulēta būvprojekta ekspertīzes gaita, precīzi nosakot arī obligāti izdarāmos aprēķinus.
Tāpat ziņojumā tiek aicināts Tautsaimniecības komisiju izstrādāt grozījumus Būvniecības likumā, nosakot pienākumu informēt sabiedrību par būvatļaujā noteikto nosacījumu izpildi, deleģējot MK izstrādāt regulējumu vēsturiski uzbūvēto būvju ekspluatācijas drošuma pārbaudei, nosakot tiešu deleģējumu būvspeciālistu sertifikācijas institūcijām, kā arī sertifikācijas institūcijām tiesības sašaurināt kompetences jomu un vairākas citas izmaiņas.
Secināts, ka gan lielveikala «Maxima» celtniecības laikā, gan šobrīd būvizstrādājumu tirgus uzraudzības sistēma nenodrošina būvju drošumu, tādēļ būtu jāveic vēl virkne uzlabojumu Būvniecības likumā.
Deputāti uzskata, ka ir jāpalielina Patērētāju tiesību aizsardzības centra finansējums un kapacitāte, tādēļ EM jāizveido internetā datubāze, kurā būtu pieejama informācija par būvizstrādājumu atbilstību apliecinošu dokumentāciju, kritērijiem, pēc kuriem tā jāvērtē, kā arī cita nepieciešamā informācija.
Vispārīgajos būvnoteikumos galvenajam būvdarbu veicējam un atbildīgajam būvdarbu vadītājam ir noteikts pienākums iesaistīt būvniecības procesā tikai atbilstošas kvalifikācijas būvdarbu izpildītājus, kas praktiski ietver jebkuru strādnieku būvobjektā. Tomēr komisija atklājusi, ka tā ir tikai deklaratīva prasība, kas praksē reti kad tiek īstenota, jo nav izveidots kontroles mehānisms.
«Reālā situācija darba tirgū ir tāda, ka praktiski jebkurš cilvēks, neatkarīgi no kvalifikācijas un prasmēm, var atrast darbu celtniecībā, līdz ar to viena no būvniecības procesa stadijām – būvdarbi - lielā mērā netiek kontrolēta. To pierāda arī augstais ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecības nozarē, kas 2014. gadā tiek lēsts līdz pat 48,9% apmērā. Pastāvot šādai problēmai, nav izslēdzama Zolitūdes traģēdijai līdzīgas nelaimes atkārtošanās,» pausts ziņojumā.
Tautsaimniecības komisija tiek aicināta izstrādāt grozījumus Būvniecības likumā, nosakot identifikācijas karšu ieviešanu būvniecības nozarē strādājošajiem, bet MK noteikumos paredzot karšu ieviešanu un sistēmas uzturēšanu deleģēt nozares nevalstiskajam sektoram, precīzi nosakot ieviešanas etapus un gala termiņu, piešķirot arī tam līdzekļus.
Savukārt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai jāizstrādā Lobēšanas atklātības likums, ieviešot publisku lobētāju reģistru, piemēram, žurnāla formā, kurā norādītu, kuri lobiji pārstāv kādas konkrētas organizācijas intereses.
Pēc deputātu domām, glābšanas darbi tika organizēti laikus, tomēr
traģēdija parādījusi, ka ir virkne trūkumu Latvijas valsts civilās aizsardzības sistēmā un dienestu savstarpējās koordinācijas jomā.
Tas atklājis, ka cilvēki stresa situācijā nespēj precīzi nosaukt savu atrašanās vietu, tālab nepieciešama pozicionēšanas sistēma, kas informāciju par negadījuma vietu ģenerē pati, ja vien cilvēks ir aktivizējis šādu nepieciešamību. Vienlaikus glābējiem būtu jāpievērš lielāka uzmanība cilvēkiem ar specifiskām prasmēm – piemēram, alpīnisma, zemūdens meklēšanas un citām.
VUGD depo ēku daudzums ir nepietiekams un, valdībai veidojot budžetu, ir jāatrod finansējums plānveidīgai 15 depo ēku jaunbūvei esošo vietā, 32 esošo depo rekonstrukcijai un 40 esošo depo renovācijai, akcentē parlamentārieši. Tāpat liels skaits glābēju transportlīdzekļu ir nolietoti un neatbilst prasībām.
MK ir jāizstrādā vispārsaistošas vadlīnijas darbinieku rīcībai, saskaroties ar dzīvības un veselības apdraudējumu darba vietā, Labklājības ministrijai būtu jāizstrādā vadlīnijas pamatprofesiju - pārdevēja, kasiera, zāles darbinieku - rīcībai ārkārtējās situācijās, pausts ziņojumā.
Komisija rosina precizēt kompetenču sadalījumu un hierarhiju starp valsts un pašvaldību iestādēm, konkretizējot pašvaldību tiesības veikt operatīvos pasākumus ārkārtējās situācijās. Savukārt valdībai būtu jānosaka kopējas prasības apsardzes veidiem neatkarīgi no tā, vai tos īsteno apsardzes komersants vai iekšējās drošības dienests, kā arī specifiskas prasības abu apsardzes veidu īstenotājiem.
Deputāti pievienojas tiesībsarga paustajam viedoklim, ka normatīvā līmenī ir jānosaka skaidra un vienveidīga apsargu rīcība trauksmes gadījumā sabiedriskās telpās, kur atrodas cilvēki, un apsargu obligāts pienākums būtu nekavējoties veikt cilvēku evakuāciju, vienlaikus paturot prātā, ka atsevišķās telpās, piemēram, nelielā veikalā, kafejnīcā, frizētavā, ražošanas objektā, var nebūt apsardzes darbinieka.
Izvērtējot Zolitūdes traģēdijas sniegtās mācības, komisija rosina Uzņēmumu reģistram nodrošināt un Valsts kancelejai koordinēt metodoloģisko palīdzību arī Talsu traģēdijā cietušo biedrības izveidošanai.
Parlamentārieši secinājuši, ka vajadzīgi būtiski uzlabojumi ārkārtēju situāciju un krīžu pārvarēšanā iesaistīto medicīnisko dienestu darbību regulējošajos normatīvajos aktos,
jāizveido regulējums psihologu, kuri šobrīd nav iekļauti ārstniecības atbalsta personu reģistrā, darbībai un atbalsta sniegšanai cietušajiem, nosakot ne tikai atbalsta sniegšanas pienākumu, bet arī termiņus, kādos un cik ilgi palīdzība sniedzama.
Tāpat komisijas ieskatā būtu jāuzlabo mediķu un psihologu apmācības kārtību un gatavības uzlabošanu rīcībai ārkārtējās situācijās, jo, piemēram, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra eksperti pēdējo piecu gadu laikā nav piedalījušies mācībās par tiesu medicīnisko ekspertīžu veikšanas un nodrošināšanas taktiku un sadarbību ar citiem dienestiem ārkārtas situācijās ar lielu bojāgājušo skaitu.
Deputāti rosina Veselības ministriju izstrādāt valsts mēroga plānu medicīniskās un krīžu palīdzības sniegšanai emocionāli traumatizējošu notikumu un katastrofu gadījumos dažādu apjomu cietušo grupām, izveidot kompetentu krīžu speciālistu sarakstu, kuri varētu sniegt nepieciešamo medicīnisko un psiholoģisko palīdzību cietušajiem ne tikai galvaspilsētā, bet arī ārpus tās.
Bet Labklājības ministrijai, piesaistot Pārresoru koordinācijas centru, veikt izmaiņas personas datu aizsardzības prasībām pielāgošanai ārkārtas situāciju vajadzībām, nosakot gadījumus un apmērus, kad un kādos iedzīvotājiem būtu tiesības pretendēt uz pabalstiem un sociālu palīdzību no valsts, kā arī principus, pēc kuriem citas sabiedrības grupas, piemēram, Talsu traģēdijā cietušie, varētu pretendēt uz tādiem nodokļu atvieglojumiem, kādi ir paredzēti Zolitūdes traģēdijā cietušajiem un bojāgājušo tuviniekiem.
Komisija tika izveidota uz divpadsmit mēnešiem pēc 36 deputātu pieprasījuma, par vadītāju ieceļot Ringoldu Balodi (NSL). Par komisijas priekšsēdētāja biedri tika ievēlēta traģēdijā cietušo biedrības pārstāve, deputāte no «Saskaņas» Regīna Ločmele-Luņova, kura šobrīd ir nolikusi Saeimas deputāta mandātu, bet par sekretāru – Intu Dālderi («Vienotība»).
Komisijā darbojās deputāti Artuss Kaimiņš (LRA), Kārlis Krēsliņš (NA), Aleksejs Loskutovs («Vienotība»), Inguna Rībena (NA), Kārlis Seržants (ZZS), Inguna Sudraba (NSL), Mārtiņš Šics (LRA), Zenta Tretjaka (SC) un Juris Vectirāns (ZZS).