Šogad līdz 11.augustam nekustamajos īpašumos termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saņēmēji investējuši 46,83 miljonus eiro, kas ir tikai 11,8% no visā 2014.gadā investētā apjoma, kurš pērn sasniedza 397,31 miljonu eiro, informē Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA).
Turpinoties līdzīgai aktivitātei,
šogad īpašumos tiks investēti vien 20% no 2014.gada ieguldījumu apjoma.
Līdzvērtīgi investīciju kritumam samazinās arī nomaksāto nodokļu apjoms: valsts budžetā neieplūst līdzekļi, kurus no TUA darījumiem iekasētajām nodevām un nodokļiem varētu atvēlēt valstij svarīgu funkciju nodrošināšanai.
Par to liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati, kurus izanalizējis nodibinājums «Latvijas konkurētspējas attīstības fonds».
Kopš 2010.gada līdz pagājušā gada septembra likuma grozījumiem, kad saskaņā ar izmaiņām Imigrācijas likumā TUA iegūšanai īpašuma vērtības slieksni paaugstināja līdz 250 000 eiro, 84% no visiem TUA pieteikumiem bija par investīcijām nekustamajā īpašumā, bet šogad (līdz 11.augustam) tie bija tikai 68,7% no visiem TUA pieteikumiem.
Piecu gadu laikā no 2010.gada jūlija līdz šī gada 11.augustam nekustamajos īpašumos Latvijā TUA saņēmēji bija ieguldījuši 1,1 miljardu eiro
(kopumā investēti 1,32 miljardi eiro).
Analizējot ieguldījumu skaitu un ieguldījumu grozu nekustamo īpašumu jomā, redzams, ka 62% no visiem ieguldījumiem nekustamajos īpašumos nepilnu piecu gadu laikā bijuši summās no 125 000 līdz 200 000 eiro, kas apliecina, ka paceltais ieguldījumu slieksnis par TUA saņemšanu līdz 250 000 eiro ir stipri pārspīlēts, jo šo gadu laikā summā no 250 000 eiro līdz pusmiljonam eiro veikti vien 13% ieguldījumu no visiem īpašumu darījumiem, uzskata LANĪDA.
Šogad līdz 11.augustam PMLP ir saņemti kopā 268 TUA pieteikumi jeb par 85% mazāk TUA pieteikumu nekā visā 2014.gadā.
TUA pieteikumi pret ieguldīto īpašumos šogad līdz 11.augustam veidoja vien 8,2% (184) no 2014.gada pieteikumiem (2250). PMLP statistika rāda, ka vairākkārtējā TUA nosacījumu maiņa ir ietekmējusi ne tikai darījumus ar nekustamo īpašumu, kur personu skaists, kas saņēmušas TUA pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, šogad līdz 11.augustam bijis vien 659 jeb par 88% (4652 personām) mazāk nekā 2014.gadā, bet arī citas investīcijas un investoru noskaņojumu.
Kā zināms, TUA Latvijā var iegūt, ieguldot arī kapitālsabiedrībā, kredītiestādē vai arī iegādājoties īpašus valsts vērtspapīrus 250 000 eiro vērtībā. Zinot, ka lauvas tiesu TUA pieteikumos veido tieši nekustamo īpašumu joma, tas ietekmē arī kopējo investīciju apjomu, norāda LANĪDA.
Par subordinētajiem ieguldījumiem (bankās vai kapitālsabiedrībās ar nosacījumu no veiktā darījuma iemaksāt 25 000 eiro valsts budžetā) šogad līdz 11.augustam valsts budžetā iemaksāti 725 000 eiro, par ieguldījumiem valsts vērtspapīros iemaksāti 75 000 eiro, bet par investīcijām nekustamajos īpašumos - 1,73 miljoni eiro.
LANĪDA uzsver, ka likumsakarīgi dramatiskajam kopējam investīciju kritumam arī valsts budžetā neieplūst tik daudz līdzekļu kā iepriekš -
šogad līdz 11.augustam Valsts kasē no TUA saņēmēju darījumiem iemaksāti kopā 2,53 miljoni eiro.
LANĪDA piebilst, ka TUA programma kopš 2010.gada līdz pagājušā gada septembrim ir nodrošinājusi vismaz 30-40 miljonus eiro jeb 0,5% no nodokļu un nodevu ieņēmumiem valsts budžetā gadā.
Piecu gadu laikā TUA pieteicēji izvēlējušies investēt šādās «Top 5» vietās: Rīgā (2809 pieteikumi), Jūrmalā (1453), Ozolnieku novadā (2230), Cēsu novadā (173) un Babītes novadā (153). Lai gan vairums investīciju ir koncentrējušās Rīgā un tuvējā Pierīgā, redzams, ka investīcijas izvietojas arī ārpus metropoles, par to liecina PMLP detalizētā statistika, skaidro LANĪDA.
Nekustamo īpašumu projektu «Dzintara priedes», «Sky garden» un citu attīstītājs Māris Alberts atzīst, ka PMLP statistiku apstiprina arī viņa biznesā pieredzētais - par 80-90% ir samazinājies realizēto darījumu apjoms.
«Krieviem ir sakāmvārds - «Graut nav būvēt, dvēsele nesāp«. Sagraut šādu, valsts budžetā ievērojamus līdzekļus ienesošu nozari ir noziedzīga darbība, jo nav runa par kādiem pāris īpašumu tirgotājiem, bet gan par visu nozari un blakusnozarēm: būvniecību, projektēšanu, dizainu, viesmīlības biznesu un citām, kuras arī cieš no šādām neloģiskām pārmaiņām,» uzskata Alberts.
Uzņēmējs uzskata, ka Saeimas deputātiem, sākoties rudens sesijai un ķeroties klāt kārtējiem grozījumiem Imigrācijas likumā, būtu jākļūst par prātīgiem un gudriem valsts saimniekiem un jādomā ilgtermiņā, nevis populistiski.
«Ierosinu vismaz atgriezties pie iepriekšējās sistēmas - ap 150 000 eiro vērta ieguldījuma īpašumos, tāpat būtu jādomā, kā aktivizēt darījumus valsts depresīvākajos reģionos, jo kopš neatkarības iegūšanas jau esam zaudējuši ap 300 skolu un daudzas apdzīvotas vietas pilnībā iznīkst. Tas būtu īsta saimnieka lēmums, kas spētu papildināt valsts maku ar līdzekļiem, kas ir īpaši aktuāli šobrīd, kad notiek debates par nākamā gada valsts budžetu un izskan kārtējās runas par «jostu savilkšanu»,» piebilst Alberts.
