Kopš tiem laikiem, kad Vācijā ražoja Mercedes Benz S klasi ar W140 virsbūvi un E klasi ar W124 virsbūvi, daudzi dzīvo iluzora mīta varā par vācu premium četrinieka (Mercedes Benz, BMW, Audi un Porsche) kvalitāti. Diemžēl jau daudzus gadus no šo četru zīmolu īpašniekiem pārsvarā dzirdami bēdīgi stāsti.
Lai nebūtu tukša runa, uzreiz sāksim ar reālu auto, kurš no servisa apmeklējumiem brīvajā laikā pārvietojas pa Rīgu. Lūdzam arī citus šo auto īpašniekus dalīties ar saviem stāstiem. Sāksim ar Audi, kaut līdzīgus stāstus uzrakstīsim arī par pārējiem trim, ja īpašniekiem nebūs iebildumu. Tā kāds ārvalsts pilsonis iegādājās mazlietotu demo automašīnu Audi A6 ar 5000 km nobraukumu. Automašīna pirmo reizi tika reģistrēta Vācijā 2012.gada oktobrī. Jaunas automašīnas cena bija ~85 000 EUR (benzīna motors 3.0 TFSI quattro S tronic ar pilnu aprīkojumu, sākot ar ādas salona apdari un beidzot ar Bang & Olufsen skaņas sistēmu par ~6700 EUR).
Kopš iegādes brīža automašīna pabijusi Moller vairāk nekā 25 reizes. Lūk, saraksts ar servisa apmeklējumiem un veiktajiem remontdarbiem, kuru izdevās beidzot saņemt tikai pēc rakstveida pretenzijas iesniegšanas. Pēc tam gan izrādījās, ka Moller datorā ir vēl aptuveni 6 servisa apmeklējuma pozīcijas, t.sk. divi ātrumkārbas remonti. Par šīs informācijas slēpšanu iesniedzām atkārtotu pretenziju, jo tas skar auto īpašnieka tiesības (saskaņā ar Civillikuma 1593. pantu pārdevējs ir atbildīgs par to, ka lietai nav apslēptu trūkumu; tātad mums tiek liegtas iespējas vērsties pret iepriekšējo īpašnieku, kā arī draud problēmas ar nākamo īpašnieku). Automašīnas īpašnieku satrauc tas, ka drīz beidzas garantija, bet priekšējie lukturi svīšanas dēļ mainīti jau 5 reizes (katra luktura cena ~3500 EUR). Sestais lukturis netika uzstādīts, jo tajā tika konstatēta muša.
Minētajā sarakstā nav atzīmētas vairākas reizes, kad auto atradās Moller Auto Rīga un Moller Auto Lidosta citas problēmas dēļ. Proti, auto salonā ir augsts trokšņu līmenis, kas nav pieņemams šādas klases un cenu kategorijas premium auto. Ilustrācijai salīdzinājām trokšņu līmeni šim auto un Ford Fiesta ar 1.0 ecoboost benzīna motoru, saulainā dienā braucot pa Krasta ielas trešo joslu virzienā uz centru ar ātrumu 70 km/h ar izslēgtu mūziku un ventilāciju. Mērījums veikts ar aplikāciju NOISEWATCH. Rezultātā Audi A6 – 65 dB, bet Ford Fiesta – 66 dB. Šī Fiesta jauna reģistrēta Latvijā 2013.gada novembrī, ar nobraukumu 53 000 km, un tā ne reizi nav bijusi servisā mainīt pat spuldzīti (regulārās apkopes kā eļļas un eļļas filtru maiņu te neskaitīsim). Intereses pēc testam pievienojām auto ar dīzeļa dzinēju. Jauns BMW X5 3.0d tajos pašos apstākļos uzrādīja 64 dB (Continental riepas: priekšā 275/40R20, aizmugurē 315/35R20).
Par šo problēmu Moller ieteica uzlikt klusākas riepas. Īpašnieks uzlika jaunas Dunlop Sportmax (gan ne to piemērotāko izmēru Latvijas drausmīgi bedrainajam asfalta segumam – 255/40ZR19). Taču troksnis nesamazinājās. Moller darbinieki veica mērījumus ar citiem riteņiem un riepām, bet izrādījās, ka uzliktie Dunlop ir visklusākie. Tad tika ieteikts uzlikt dubultos stiklus un notapsēt salonu. Taču mani nepamet pārliecība, ka troksnis ir no transmisijas gaudošanas, kas īpaši izteikta ir 1. ātrumā (Moller darbinieki sākumā izlikās, ka neko nedzird). Jauna S tronic ātrumkārba maksā ~9500 EUR ar 15% atlaidi (neskaitot nomaiņas lielās izmaksas un laiku, kurā cilvēks atkal spiests nomāt citu auto). Lai kliedētu visas šaubas, tika veikts salīdzinājums ar citu Audi A6 ar identisku motoru un quattro piedziņu, konstatējot, ka tiešām liekie trokšņi ir tikai vienam auto. Atkal auto jādzen uz servisu, kur tiks meklēts trokšņu cēlonis. Beigas pagaidām nav redzams.
Visām problēmām, mūsuprāt, ir vienkāršs skaidrojums – aizraušanās ar pēcpārdošanu un dzīšanos pēc peļņas. Ja vēl nesen auto taisīja tā, lai iztur garantijas laiku un tad nemitīgi viss sāk lūzt, uzstājīgi norādot uz jauna auto iegādes nepieciešamību, tad tagad jau bieži šie «premium» auto pusi garantijas laika pavada servisā. Tātad vācu premium četrinieks savu auto derīgumu vērtē 2 gadus (tāds ir garantijas laiks). Starp citu, Eiropas lielākais autožurnāls – vācu Autobild – regulāri kā mīnusus šiem auto atzīmē pārspīlētās cenas (īpaši papildaprīkojumam) un nepieņemami īso garantiju. Japānas ražotāji dod 3 gadu garantiju, Hyundai un Kia (gan ar dažādām atrunām) attiecīgi 5 un 7 gadus.
Saskaņā ar Audi A6 pašreizējo cenu lapu pie standarta 2 gadu garantijas, pasūtot jaunu auto (lietotam auto nevar piepirkt pagarināto garantiju), ir iespējams piepirkt papildu 3 garantijas gadus. Šeit aktualizējas jautājums, ko darīt pēc pamata garantijas beigām, jo acīmredzamo brāķi dīleris vairs nemainīs un pagarināto garantiju arī neļaus piepirkt. Tāpat arī pagarinātās garantijas laikā jābūt uzmanīgiem, izvēloties sev KASKO apdrošinātāju. Piemēram, AAS «BALTA» akceptē auto, kuru vecums nepārsniedz 3 gadus, remontu autorizētajā dīlera remonta uzņēmumā. Attiecīgi, ja pēc 3 gadu vecuma sasniegšanas pagarinātās garantijas laikā gadīsies kāds apdrošināšanas gadījums, auto tiks remontēts nedīlera servisā. Tas savukārt var būt pamats dīlerim atteikt kārtējā aizsvīdušā luktura vai kāda cita agregāta garantijas nomaiņu, jo auto ir remontēts citā servisā un tādējādi ir pārkāpti garantijas noteikumi.
Šeit izkristalizējas interesants aprēķins kontekstā ar faktu, ka Moller sākotnēji atteica izsniegt sarakstu ar servisa apmeklējumiem un veiktajiem darbiem, aizbildinoties, ka auto īpašnieks nemaksāja par auto remontiem. Uz jautājumu, vai Moller katru reizi atbrauca pie klienta, paņēma auto ar evakuatoru, nolika vietā citu auto, bet pēc remonta atkal atbrauca samainīt autiņus, Moller noplāta rokas. Tātad premium auto īpašniekam ir jāpaliek par klaunu, kurš visu laiku ved auto uz brāķu novēršanu, tad maksā par taksi tikt atpakaļ, tad nomā citu auto vai maksā taksometriem par transportēšanu remontu laikā, beigās atkal maksā taksim aizbraukt uz servisu pakaļ auto, un Audi pat nekādā veidā nekompensē izšķērdēto laiku un naudu. Tagad sarēķināsim, cik Audi ir parādā pircējam. Ja auto cena ir 85 000 EUR un gadā ir aptuveni 365 darba dienas, tad 2 gados auto izmaksā 116 EUR dienā (nemaz neskaitot KASKO/OCTA apdrošināšanas, nodokļus, apkopju u.c. nebūt ne mazās izmaksas).
Tas, ka autoražotāji ir ieinteresēti automašīnu ātrākā nobeigšanā, ir ražotāju noteiktie eļļas maiņas intervāli 20 000 līdz 30 000 km un pat vairāk. Labi zināms, ka neviena motoreļļa nepilda savas funkcijas ilgāk par 10 000 km. Kādreiz uzrakstīšu par savu pieredzi ar 2007.gadā BM Auto pirktu jaunu BMW 520d, kuram, mainot eļļu saskaņā ar ražotāja ieteikumiem, turbīna salūza pēc 3 gadiem tieši tāpēc, ka bija aizsērējusi turbīnas eļļošanas caurule. Kopš tā laika mainu eļļu ik pēc 10 000 km. Šim aspektam arī ir savs skaidrojums, jo ražotāju interesē tikai pirmais pircējs, kuram tiek piedāvāti reti eļļas maiņas intervāli, turklāt dažreiz bez maksas garantijas laikā. Pieļauju, ka jauns auto 100 000 km izturēs arī ar vienu eļļas maiņu. Šajā video ir lieliski parādīts, kāpēc eļļu nedrīkst mainīt tik reti, kā iesaka ražotājs, ja gribas ar auto braukt ilgāk par garantijas 2 gadiem:
Risinājums ir vienkāršs, jo, piemēram, Toyota un Lexus spēj uztaisīt auto, kuri 5 gadus kalpo bez problēmām, un no šo auto īpašniekiem nav dzirdētas sūdzības. Sāksim ar to, ka automašīnas mūsdienās ir palikušas nesamērīgi dārgas gan objektīvu iemeslu dēļ (izmešu un drošības prasības), gan ne tik objektīvu iemeslu dēļ (piemēram, Porsche peļņa ir aptuveni USD 23 000 uz katru pārdoto auto). Praktiski tas ir otrais dārgākais pirkums cilvēka dzīvē aiz dzīvesvietas. Te jāpiekrīt vācu žurnālam Autobild, ka 2 gadu garantija ir nožēlojama. Mūsuprāt, gan Latvijas, gan ES līmenī ir jāmaina tiesiskais regulējums, nosakot, ka automašīnai ir jābūt garantijai 5 gadi. Tāpat, ja automašīna atrodas servisā garantijas remontu veikšanai, tad dīlerim ir jādod vietā cits līdzvērtīgas klases auto.