Premjerei Laimdotai Straujumai ir plāns B, kā rīkoties pēc ceturtdien saņemtā atteikuma no Rīgas Stradiņa universitātes prorektora Toma Baumaņa stāties veselības ministra amatā, atzina Straujuma.
Straujumai ir plāns B veselības ministra kandidāta jautājumā (19)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Līdz ar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) attīstības prorektora Toma Baumaņa atteikšanos no piedāvājuma kļūt par veselības ministru Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) ir runājusi ar kādu citu personu par iespēju ieņemt šo amatu. Premjerministre gan
atturējās nosaukt potenciālā kandidāta vārdu.
Vaicāta, vai viņai kā veselības ministres pienākumu izpildītājai tā nenāksies nostrādāt līdz vēlēšanām, Straujuma šodien žurnālistiem atbildēja, ka to esot grūti pateikt.
Viens no iemesliem, kāpēc Baumanis atteicies ieņemt šo amatu, ir zemais atalgojums, cits faktors ir īsais laiks, kas būtu jāpavada ministra amatā, skaidroja Ministru prezidente.
Kā ziņots, Baumanis atteicies no piedāvājuma kļūt par veselības ministru.
Kā informēja Straujumas preses sekretāre Džeina Tamuļeviča, Straujuma novēlējusi Baumanim panākumus līdzšinējā amatā Rīgas Stradiņa universitātē.
Straujuma turpinās sarunas ar iespējamiem veselības ministra amata kandidātiem. Iespējamo kandidātu vārdi patlaban netiek atklāti.
Baumanis paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem pateicas Straujumai par augsto novērtējumu un piedāvāto iespēju strādāt veselības ministra amatā. Viņš arī piebilst, ka piedāvājums ir atzinums RSU un tās kolektīva sasniegumiem.
«Ministrs ir
politisks amats, tas prasa gatavību politiskai karjerai.
Šobrīd neesmu gatavs sākt ilgstošu politisko karjeru, kādēļ arī biju spiests atteikties no veselības ministra amata piedāvājuma,» atklāj Baumanis. Viņš pauž pārliecību, ka veselības ministra amats jāieņem profesionālam politiķim vai arī kandidātam ar biznesa vadības vai ekonomista pieredzi.
«Veselības aprūpes nozares problēmas ir fundamentālas. Veselības aprūpe ir viena no publisko izdevumu jomām, kas līdz šim nav piedzīvojusi strukturālus pārkārtojumus. Tai pašā laikā veselības aprūpes nozares speciālisti līdz šim ilgstoši ir pārvaldījuši nozari un izvairījušies no nepieciešamajām pārmaiņām. Šobrīd nozares problēmas vairs nav atrisināmas ar medicīnas nozares speciālistu kompetencēm. Veselības ministram ir jābūt ar sevi pierādījuša vadītāja kompetencēm,» klāsta Baumanis.
Viņš arī uzskata, ka tikai ar sistēmiskiem uzlabojumiem papildu budžeta finansējums nesīs gaidītos rezultātus, taču, kā zināms,
veselības aprūpē finansējums nekad nebūs pietiekams.
«Jebkurā gadījumā ir pēdējais laiks definēt valsts apmaksāto pakalpojumu grozu un piesaistīt papildus ne-publisko finansējumu. Esmu pārliecināts, ka kopā ar apdrošināšanas nozari veicot medicīnas pakalpojumu tarifu punktu izcenojumu un pakalpojumu apmaksas kārtības pārvērtēšanu, veselības aprūpei atvērtos neapgūtas iekšējās finanšu rezerves. Veselības aprūpe jāfinansē gan ar publiskiem, gan ar privātiem līdzekļiem skaidri saprotamā veidā, kas arī praktiski vairos pakalpojumu pieejamību,» paziņojumā medijiem pauž Baumanis.
Viņš uzsver - veselības nozares pašattīrīšanās atvērtu ne vien apdrošināšanas finansējuma plūsmas ienākšanu medicīnas pakalpojuma apmaksā, bet arī skaidri pamatotu nepieciešamo budžeta finansējuma piešķīrumu veselības aprūpei jau tuvākajā laikā.
Kā ziņots, ilgstoši slimojošā un vairāku veselības aprūpes organizāciju pretestību savām reformām saņēmusī veselības ministre Ingrīda Circene (V) 7.jūlijā iesniedza demisijas rakstu.
Straujuma pirmdien parakstīja rīkojumu par Circenes demisiju. Šim amatam tika uzrunāts Rīgas Stradiņa universitātes attīstības prorektors Baumanis.
Pagaidām veselības ministres pienākumus turpina pildīt Straujuma.