Mārtiņš Mielavs: «Ar fiksīti izbraucu reti»

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Nemanot par tradīciju kļuvušie Piena svētki, turpinot iepriekšējā gadā sākto Rīgas apkaimju atmodināšanu, 2. augustā kultūras pilī Ziemeļblāzma Vecmīlgrāvī piedzīvos savu jau 11. pasākumu. Svētku muzikālā programma tapusi sadarbībā ar Shipsi (grupa «Instrumenti») un mākslinieka Rolanda Pēterkopa autorraidījumu «Tīrkultūra», kas dzirdams reizi nedēļā Radio SWH ēterā. Svētku iniciators un sirds ir viens no kafejnīcas «Piens» dibinātājiem - Mārtiņš Mielavs. Aicinājām viņu uz sarunu.

Festivāla koncerti norisināsies uz divām skatuvēm. Uz parka skatuves kā galvenie mākslinieki uzstāsies ansamblis «Ewert and the Two Dragons» no Igaunijas, pirms viņiem mūsu pašu «The Sound Poets» un pašlaik Lietuvā aktuālie «Garbanotas Bosistas». Svētkus atklās «Iļģi» ar mūziku no folkrokoperas «Spēlēju, dancoju». Tikmēr pils lielajā zālē Jaunā Rīgas teātra režisors Vladislavs Nastavševs atskaņos paša komponēto mūziku no savām izrādēm, bet pēc viņa uzstāsies par nupat izdoto pirmo albumu plašu atzinību guvusī grupa «Sigma». Paralēli koncertiem festivālā norisināsies «RE!» laikmetīgā cirka un ielu teātra izrādes, kā arī cirka skolas darbnīcas. Nīderlandes laikmetīgā cirka trupa «Circus Katoen» un spāņi «Animal Religion» pārsteigs un aizkustinās ar iespaidīgiem akrobātikas trikiem un žonglēšanas prasmi.

TVNET: Ko tev nozīmē festivāls? Ja palūkojamies apkārt, tad festivāla birka pēdējā laikā tiek piekarināta teju katram otrajam pasākumam.

Mārtiņš Mielavs: Tie ir svētki. Svētki ar mūziku, cirku, teātri, kino, dažādām darbnīcām, rotaļām, ēdieniem un dzērieniem, sarunām un smiekliem. Svētki, kurus var gan vērot, gan iesaistīties. Svētki draugiem, ģimenēm, bērniem un omēm. Svētki ar jauku pēcgaršu nākamajā rītā. Mazliet savādāk ir ar Jaungada festivālu, tā ir nakts ar citiem noteikumiem un prioritātēm. Bet neatkarīgi no laika un vietas tiem jābūt vērienīgiem, nedrīkst taupīt uz kvalitātes rēķina. Tas gan attiecas arī uz dzīvi kopumā.

Mārtiņš Mielavs
Mārtiņš Mielavs Foto: otto

Atgādini, lūdzu, kas ir Piena svētku idejas autors un kas šobrīd darbojas Piena festivāla komandā?

Augusta sākumā gan man, gan Ģirtam Upītim (viens no kafejnīcas «Piens» dibinātājiem), gan Zanei Teterei («Piens» interjera autore) ir dzimšanas dienas. Bijām pasākuši tās svinēt kopā, līdz otrajā vasarā pēc «Piena» atvēršanas pats pagalms un draugu skaita pieaugums radīja domu par festivālu. Pašlaik organizatoru komandā esmu es, tekstu autore Džina Kārkliņa, scenogrāfs Reinis Suhanovs, dizaina mākslinieks Kirils Kirasirovs. Jau vairākus gadus ir tradīcija pirms katriem svētkiem veidot īsfimu, to darām kopā ar operatoriem Juri Pīlēnu, Kasparu Cirsi, Kristu Sprukstu un Māri Lagzdiņu. Visus iepriekšējos gadus īsfilmu režisors bija Oskars Rupenheits, kurš beidzot ir ķēries pie pilnmetrāžas.

Kas šogad?

Šā gada filmu veidojam kopā ar JRT režisoru Vladislavu Nastavševu, kuram tas ir pirmais darbs ar kino.

Bet visvairāk, protams, jāizceļ viss «Piena» kolektīvs, kuri katros svētkos atnāk pirmie un aiziet pēdējie. Bez «Piena» darbiniekiem un viņu centības un pašaizliedzības Piena svētku nebūtu.

Un par mūziku atbildīga «Tīrkultūra», vai ne?

Jā. Šīs vasaras svētku muzikālā programma ir tapusi sadarbībā ar manu brālēnu, grupas «Instrumenti» mūziķi Jāni Šipkēvicu.

«Piens» šos gadus uzskatāms par sava veida kulta vietu, vienu no hipsteru subkultūras, ja par tādu varam runāt, centriem. Vai jūti, ka esi daļa no šās jauniešu kustības?

Es nezinu, vai «Piens» joprojām ir hipsteru centrs. Uzturos tur tikai pa dienām un tad pārāk daudz hipsteru nemanu. Bet, ja tu tā prasi, tad gan jau pagātnē ir bijis pamats tā uzskatīt. Es gan pats

ģērbjos arvien vienkrāsaināk un vienkāršāk, ar fiksīti izbraucu reti,

ārpus darba mans sociālais loks kļūst arvien šaurāks, mūzika, ko klausos, - arvien rāmāka un klasiskāka, un piederība kādai sociālai grupai satrauc arvien mazāk. Tajā pašā laikā tas, vai es jūtos piederīgs hipsteru subkultūrai vai ne, neatceļ pašu piederības faktu. Proti, tas, ka esmu viens no Rīgas nosacītā hipsteru centra dibinātājiem, pilnīgi noteikti uz to norāda.

Kas tavā izpratnē ir hipsters? Piekrīti, ka šim vārdam ir izveidojies viegli nievājošs apvalks. Ir sajūta, ka forma ir uzveikusi saturu, un bieži vien aiz gudru iespaidu atstājošām raga brillēm un stilīgām ūsām tāds intelektuāls tukšums vien ir...

Protams, bet tas tukšums jau ir visur. Dzīves temps, salīdzinot ar laiku, kad gāju skolā, ir vismaz trīskāršojies. Mūsdienās, lai būtu veiksmīgs, ir jāpatērē krietni vairāk enerģijas. Viss mainās, tehnoloģijas attīstās, konkurence aug, neviens nevar būt drošs par rītdienu, informācija veļas no visām pusēm - tas viss jāņem vērā. Pie tam neviens nav atcēlis vecos spēles noteikumus - ja gribi attīstīt iztēli un bagātināt valodu - lasi, gribi saprast formu - veido, ja telpu - tad zīmē, gribi sākt patstāvīgi domāt, vispirms palasi, ko pirms tevis domāja senie grieķi. Daudziem vienkārši neatliek tam laika, bet daži ir pārāk slinki vai nav ieraudzījuši virzienu savā dzīvē. Un tas «tukšais hipsters» pieder tiem otrajiem, kurš gluži vienkārši tā vietā, lai pievērstos sev un ietu šo grūto, bet vienīgo sevis pilnveidošanas ceļu, mēģina pašidentificēties tikai caur formu, bet tas vienmēr ir tukšs gājiens.

Ja viduslaikos kāds tirliņš nosauktu sevi par bruņinieku, uzvilktu bruņas, ar mammas palīdzību uzrāptos zirgā un aizjātu krusta gājienā, viņu aiz trešā līkuma vienkārši nosistu.

Tagad sabiedrība vienkārši ir krietni toleranta un «labākajā» gadījumā nosauc tevi par ākstu, bet visdrīzāk pat nepaskatās uz tevi.

Monētai ir otra puse. Interesants, kvalitatīvs saturs, kas nemākulīgi pasniegts, proti, pasniegts bez formas, arīdzan zaudē... tas var palikt nepamanīts. Piena svētkos centies šīs divas pasaules savienot? Vai tomēr reizēm forma ņem virsroku, vai tieši otrādi - reizēm saturs ir par dziļu, un tas nenonāk līdz mērķim?

Pilnīgi piekrītu. Formai un saturam jābūt līdzsvarā.

Ir svarīgi, ka apmeklētājs jau ienākot notver svētku sajūtu,

tāpēc jau kopš pirmajiem Piena svētkiem nopietni domājam par scenogrāfiju. Viens no mūsu galvenajiem noteikumiem ir mainība, tāpēc katru gadu noformējums ir cits, sākot ar logotipu, beidzot ar vides objektiem. Pirmajā gadā tas bija liels rozā tesmenis, novilkts pāri pagalmam, citu gadu kokos sakārtas acis, kas bolās, un tā līdz paštaisītai strūklakai.

Pagājušā gadā Lucavsalā pieaicināju talkā scenogrāfu Reini Suhanovu, kurš piedāvāja festivāla scenogrāfiju veidot kā spēli. Rezultātā radās burtu spēle. Iesākusies jau pirms festivāla Rīgas ielās, tā caurvija visu Lucavsalas festivālu.

Foto: facebook.com/pienasvetki

Šogad Ziemeļblāzmā atkal ejam šajā virzienā, tikai burtus ir nomainījuši dažādi latviešiem nozīmīgi simboli. Princips ir vienkāršs – nāc uz Pienu pēc maskas, fantazē par to, kā šie tēli iejustos mūsdienās, nobildē to un sūti mums.

Foto: Publicitātes foto

Vēl jāpiebilst, ka nedrīkst pārāk aizrauties ar atbalstītāju «brendingu», lai neparādās lielveikala sajūta. Tāpēc tas jāintegrē kopējā festivāla tēlā, piemēram, dažādu radošo darbnīcu vai jautru aktivitāšu formā.

Festivālā iecerēts arī futbola mačs starp Lāčplēšiem un Melnajiem bruņiniekiem. Vai vari pastāstīt sīkāk, kas tā par ideju?

Tā kā tuvojas Latvijas simtgade un Piena svētki šogad ir daļa no «Latvijai 100» programmas, tad arī tēmas, ko apspēlēsim festivāla aktivitātēs, ir attiecīgi pakārtotas. Šī konkrētā ir improvizēts futbola mačs, kurā apmeklētāji 5 pret 5 varēs izspēlēt šo mūžīgo latviešu cīņu. Katrai komandai tiks izsniegtas attiecīgas maskas un apmetņi, pati spēle norisināsies nogāzē pie skatu torņa - Lāčplēšu vārti, protams, atradīsies kalna galā, bet bruņinieku vārti pakājē. Spēli tiesās bīskaps Alberts.

Izklaides un cirks - tas viss ir interesanti, taču kādi muzikāli pārsteigumi gaidāmi festivālā?

Galvenā atšķirība no citiem festivāliem ir tā, ka PS ir mazāki un tādēļ mazāka kņada un lielāka iespēja kvalitatīvi klausīties. Iesaku grupas «Sigma» un Vlada Nastavševa koncertus «Ziemeļblāzmas» pils zālē. Abiem tie būs pirmie koncerti tik lielā zālē (ap 1200 vietu). Tāpat «Iļģu» «Spēlēju, dancoju» nemaz tik bieži nevar dzirdēt. Pēdējie programmā «ieleca» Bisty. Vēl gribu pieminēt, ka 29.07. un 30.07. dzeltenajā muižā Piena pagalmā rīkosim Piena svētku iesildīšanas koncertus. Pirmajā vakarā uzstāsies jaunie «Tehnikums», «Big Bluff» un regeja orķestris «Apofeoz Sound systems». Otrajā ar krietni mierīgāku un ambientāku mūziku Matīsa Čudara trio (Matīss Čudars, Lennart Heyndels, Ivars Arutjunjans) un pēc viņiem Shipsi. Šajos koncertos ieeja būs bez maksas.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu