Sāksies ikgadējais Rīgas vēsturiskās mūzikas un dejas festivāls

LETA
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Šodien sāksies ikgadējais Rīgas vēsturiskās mūzikas un dejas festivāls, kas klausītājus priecēs līdz 20.septembrim.

Festivāla ieskaņas koncerts šovakar plkst. 18 notiks Rundāles pilī. Tajā piedalīsies jaunā senās mūzikas grupa «Seconda Pratica» 11 cilvēku sastāvā. Grupā darbojas dažādu tautību pārstāvji, kuri Māra Kupča vadībā veidos teatrālu muzikālu uzvedumu ar dejām, dzīvojot autentiskos apstākļos Bauskas pilī. Tālāk šī programma tiks atskaņota citviet Eiropā.

Rīt, 25.jūlijā, plkst.18 mākslas muzejā «Rīgas Birža» uzstāsies baroka kora «Collegium Choro Musici Riga» un baroka orķestra «Collegium Musicum Riga» solisti diriģenta un festivāla mākslinieciskā vadītāja Kupča vadībā. Koncerta uzmanības centrā būs Rīgas 17. līdz 18. gadsimta mūzika.

11.augustā plkst.19 Mazajā ģildē muzicēs vēsturisko klarnešu trio «Tutz Frequenz» no Vācijas kopā ar baroka orķestri «Collegium Musicum Riga». Koncerta uzmanības centrā būs klarnete. Klausītāji varēs uzzināt vēsturisko klarnešu attīstības ceļu ar šalmeju, baroka klarneti un basethornu. Interesanti, ka basethorns ir īpašs instruments, kas izgatavots pēc vienīgā zināmā attēla, kas atrodams Volfganga Amadeja Mocarta kolēģa Antona Štadlera koncerta programmiņā un pēc kura tapusi šā vēsturiskā instrumenta - basethorna - kopija. Jāatzīmē, ka basethorns izzuda 19. gadsimtā. Šim instrumentam svarīga loma Mocarta «Rekviēmā», kā arī tieši šim instrumentam komponēts viņa «Klarnetes koncerts».

12.augustā plkst.19 Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā koncertēs vēsturisko pūšaminstrumentu ansamblis «Stadt-Hautboisten Riga». Oboja bijusi ļoti populāra baroka laika komponistu darbos. Vārds «oboja hautbois» ir franču izcelsmes vārds un nozīmē augstais jeb skaļais koks. 18.gadsimtā instruments kļuva par galveno mūzikas instrumentu Eiropā, ar savu maigo skanējumu atklājot baroka mūzikai tik raksturīgo smalkumu. Programmā izskanēs gan franču, gan itāļu, gan arī vācu baroka komponistu mūzika, kas rakstīta tieši šādam sastāvam.

Tālāk festivāla programmā gaidāmas divu franču komponistu operas ar krāšņiem Rundāles pils tērpiem, kas tiks atskaņotas Mazajā ģildē 16.augustā plkst.19 - Žana Batista Lulli «Versaļas grota» un Andrē Kamprā baletsvīta no operas «Galantā Eiropa». Uzvedumā piedalīsies baroka koris «Collegium Choro Musicum Riga», baroka orķestris «Collegium Musicum Riga», kā arī baroka deju ansamblis «La Maison Noble» diriģenta Kupča vadībā.

22.augustā plkst.19 Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā notiks pasākums «Ēnu teātris ar klavesīnu», kurā piedalīsies jaunie mākslinieki - klavesīnists Ernests Neimanis, mecosoprāns Helēna Sorokina, baroka vijolniece Laura Šarova un baroka fagotiste Elīna Vidriķe. Programmā izskanēs itāļu 17.gadsimta kamermūzika. Neimanis patlaban Vīnē apgūst vēsturisko taustiņinstumentu spēli, savukārt Sorokina Grācā studē operdziedāšanu. Šarova un Vidriķe ir baroka orķestra «Collegium Musicum Riga» mākslinieces.

23.augustā plkst.20 Rīgas Sv.Marijas Magdalēnas baznīcā īpaši baroka kora mūzikas cienītājiem tiks atskaņots Heinriha Šica «Musikalische Exequien». Koncerts iecerēts kā baroka kora «Collegium Choro Musici Riga» piecu gadu jubilejas koncerts.

Savukārt 29.augustā plkst.18 mākslas muzejā «Rīgas Birža» ar jaunu un īpašu programmas pirmatskaņojumu Latvijas klausītājiem uzstāsies senās mūzikas ansamblis «Duo Repicco».

Festivāla noslēguma koncerts notiks 20.septembrī plkst.19 mākslas muzejā «Rīgas Birža», kur uzstāsies klavesīnists Dāvids Šēmers, atskaņojot Johana Sebastiana Baha «Goldberga variācijas». Šēmers ir viens no vadošajiem senās mūzikas speciālistiem Izraēlā - klavesīnists, diriģents un pedagogs. Viņš dzimis Rīgā, absolvējis Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolu, bet 20 gadu vecumā pārcēlies uz Izraēlu. Viņš izveidojis Jeruzalemes baroka orķestri un ir tā mākslinieciskais vadītājs. Kopš 1982.gada Šēmers pasniedz klavesīna spēli, senās mūzikas interpretāciju un teoriju Jeruzalemes Mūzikas un dejas akadēmijā.

Rīgas vēsturiskās mūzikas un dejas festivāls ir vienīgais senās mūzikas festivāls Latvijā, kurā visi koncerti tiek atskaņoti ar vēsturisko instrumentu kopijām. Festivāla mērķis ir piedāvāt Latvijas klausītājiem plašu un daudzveidīgu senās mūzikas programmu ar labākajiem vietējo un ārzemju senās mūzikas izpildītāju koncertiem.

Rīgas vēsturiskās mūzikas un dejas festivāls norisināsies jau trešo gadu. Teju visu festivāla koncertu, izņemot ieskaņas koncertu, apmeklējums būs bez maksas.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu