Latvijas Nacionālā bibliotēka rosinās restorānam piešķirt nosaukumu «Klīvers»

LETA
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Ņemot vērā Latvijas sabiedrības, kultūras nozares pārstāvju un valsts valodas politikas īstenotāju plaši paustos viedokļus par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) restorāna nosaukuma «Kleever» izvēli, LNB vadība pieņēmusi lēmumu rosināt ēdināšanas uzņēmumu SIA «OZRT» apsvērt iespēju izmantot latviešu literārajai valodai atbilstošāku nosaukumu - «Klīvers».

Kā informēja LNB pārstāvis Augusts Zilberts, precīzākai vārda atvasināšanai no vācu valodas dzejnieks un tulkotājs Uldis Bērziņš iesaka izmantot arī senajai rakstībai, izrunai un atvasināšanai latviešu valodā atbilstošu formu - «Klīveris».

LNB direktors Andris Vilks paudis gandarījumu un pateicību par sabiedrības rūpēm un ieinteresētību jautājumos, kas saistīti ar Gaismas pili, un norādījis, ka bibliotēkas darbībā aktuāla ir gan nacionālā, gan lokālā identitāte, gan kultūras vēsture. Vienlaikus, viņaprāt, publiskas piezīmes par nosaukuma izvēli, atbilstoši nepārzinot vēstures kontekstu - Rīgas pilsētas ģeogrāfiju, vārda izcelsmi un izmantojumu, vietvārdu un nosaukumu piešķiršanas praksi un rakstības veidus -, nav korektas, pamatotas un pieņemamas.

«Mūsuprāt, nav ētiski un cieņpilni noniecināt līdz mūsdienām saglabāto rīdzinieku (dažādas izcelsmes) vārdus, ko sevī glabā vietu, ielu, māju vai telpu nosaukumi pilsētā. Šī epizode liecina, cik vienkāršota un uz inteliģences trūkumu pretendējoša ir izpratne par «savējiem» un «svešajiem», «mūsu» un «citu» mantojumu, etniskām un ētiskām vērtībām. Tā visa ir Latvijas kultūras vēsture, tās mantojums, kas bagātina valsti un tautu. Arī Nacionālajai bibliotēkai ir nepieciešama sava taustāmā identitāte, un vēstures apzināšana un izgaismošana ir viens no veidiem, kā to radīt, attīstīt un uzturēt. Mēs vēlamies būt visas nācijas bibliotēka, vienlaikus sekmējot sinerģiju savas «salas» apkārtnē - ar Mūkusalu, Torņakalnu, Āgenskalnu un Ķīpsalu. Šī vieta ir ļoti interesanta ar bagātu pagātni, sākot ar iespējamu līvu ciema vietu, Cisterciešu klosteri un beidzot ar gleznotājiem Voldemāru Irbīti un Konrādu Ubānu,» stāstījis Vilks.

Kā ziņots, LNB apsver iespēju restorānu pārsaukt vārdā «Klīvers». LNB pārstāve Signe Valtiņa iepriekš stāstīja, ka citi varianti patlaban netiek izskatīti un nosaukums «Klīver», kas izskanējis medijos, ir radies no pārklausīšanās.

16.jūlijā 11 humanitāro zinātņu jomas pārstāvji, tai skaitā rakstnieki un redaktori, parakstīja vēstuli LNB direktoram Vilkam un kultūras ministrei Dacei Melbārdei (VL-TB/LNNK) ar rosinājumu mainīt Gaismas pils restorāna nosaukumu.

Arī Valsts valodas centrs paudis neizpratni par LNB restorāna nosaukumu, kas turpmāk nesīs latviešu valodai nedraudzīgu nosaukumu «Kleever». VVC direktors Māris Baltiņš iepriekš paudis neizpratni par šādu nosaukuma izvēli, jo tas nekādā veidā nesaistās ar LNB popularizēto Gaismas pils tēlu, bet drīzāk atsauc atmiņā kārkluvāciešu laikmetu un švaukstisku izpratni par svešādo (nelatvisko) kā smalko un inteliģento.

Savukārt restorāna pārvaldītājas SIA «OZRT» valdes loceklis Lauris Streņģe iepriekš LETA atzina, ka LNB jeb Gaismas pils restorāna «Kleever» identitātes izveidē un saistīto materiālu izgatavošanā ir ieguldīti aptuveni 5000 eiro. Ja būs jāmaina restorāna nosaukums un visi ar to saistītie elementi, piemēram, ēdienkartes un citi vizuālie materiāli, tas varētu izmaksāt aptuveni 3000 eiro. «Par to, vai nosaukuma maiņas rezultātā radušās izmaksas segsim paši, vēl lemjam,» atzīmēja Streņģe.

Par to, kā izlemts mainīt restorāna nosaukumu, restorāna pārstāvji paziņos tā oficiālās atklāšanas dienā, kas būs 29.jūlijā.

LNB iepriekš skaidroja, ka «Kleever» priekšvēsture saistāma ar vēsturisku vietu un Rīgas pilsētas apgabalu, kur šobrīd atrodas Gaismas pils. Avotos šī vieta pirmoreiz minēta jau 1248.gadā, bet 17.gadsimta sākumā ūdensceļu aizsērējumi tās apkārtnē izveidoja vairākas mazas saliņas - Mazo Klīversalu un Kārķu salu, kas saplūda kopā ar Klīversalu un izveidoja Lielo Klīversalu. Vietvārds radies ap 1670.gadu, pateicoties vietējam koktirgotājam Dītriham Klīveram. Nosaukums «Kleever» radies, apvienojot vēsturisko kontekstu ar Klīversalas vārda iespējamām interpretācijām, stāstījuši LNB pārstāvji, norādot, ka nosaukuma pamatā ir atrašanās vieta Nacionālajā bibliotēkai, tās vēsturiskā atrašanās vieta un iespējamā nākotnes attīstība. Starptautiski vārds «kleever» skan līdzīgi vārdam «clever» angļu valodā, kas tulkojumā nozīmē gudrību. Tas savukārt veido saikni ar bibliotēkas vērtībām un apkārtnes pakāpenisko, bet progresīvo attīstību, norādījuši bibliotēkas pārstāvji.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu