Cēsis ir minētas kā labās prakses piemērs kopā ar 69 citām Eiropas kultūras lielpilsētām, kurās veiksmīga pilsētu un reģionu attīstība bijusi balstīta tieši kultūrā.
Cēsis kopā ar 69 Eiropas labākajām kultūras lielpilsētām izraudzītas kā labās prakses piemērs
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma veiktais apkopojums ierindo Cēsis līdztekus Amsterdamai, Madridei, Lisabonai, Liverpūlei, Vīnei, Boloņai, Barselonai u.c. Kopumā tika iesūtīts 181 labās prakses pieteikums, no kā Eiropas Komisija atlasīja 70 spēcīgākos, un Cēsis ar savu īstenoto kultūras stratēģiju ir viens no tiem.
«Cēsīm ir būtiski būt to Eiropas pilsētu vidū, kas, ieguldot kultūrā, panākušas labus rezultātus vispārējā pilsētas attīstībā. Cēsis ir piemērs, ka, mērķtiecīgi strādājot, arī salīdzinoši neliela pašvaldība var gūt starptautiski nozīmīgus panākumus. Mēs turpināsim mācīties no labajiem piemēriem Eiropā un priecāsimies, ja kādam noderēs Cēsu pieredze,» norādījusi Cēsu Kultūras un tūrisma centra vadītāja vietniece Ilona Asare.
Projektā īpaši tiek izcelts fakts, ka, pateicoties Cēsu iedzīvinātajai kultūras stratēģijai 2008.-2015. gadam un Eiropas Reģionālās attīstības fondam, pilsētā izdevies rekonstruēt vai atjaunot svarīgāko kultūras infrastruktūru - viduslaiku pili, pils muzeju, pils dārzu un brīvdabas estrādi, bibliotēku un Vidzemes reģionālo koncertzāli Cēsis.
Tas apvienojumā ar sekmīgo ikgadējā Cēsu Mākslas festivāla norisi un arī izskanējušo Cēsu ambīciju kļūt par 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsētu (finālā piekāpjoties Rīgai) ļāvis nostiprināt Cēsu reputāciju kā valstiska mēroga mākslas un kultūras pilsētai, palielinot vietas pievilcību kultūras profesionāļu acīs un vienlaikus pēdējo piecu gadu laikā ievērojami palielinot kultūras tūristu skaitu.
«Ambīcijas un lepnums Cēsis raksturojušas vienmēr. Savulaik, piesakoties Eiropas kultūras galvaspilsētas godam, bijām mazākā jebkad kandidējusī pilsēta, taču tas mūs neatturēja. Un, kaut arī titulu ieguva Rīga, Cēsis ar savu radošo potenciālu un pēdējos gados paveikto kultūras infrastruktūrā pelnīti sevi ir pieteikušas kā Latvijas kultūras galvaspilsētu, kam piekrīt arī kultūras ministre Dace Melbārde,» atklājis Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, vienlaikus piebilstot, ka «šāds Eiropas Komisijas novērtējums kalpo kā vēl viens apliecinājums tam, ka Cēsis ir uz pareizā ceļa un var stāvēt līdzās pasaules līmeņa lielpilsētām kultūras piedāvājuma ziņā».