Gads jau pusē, un pienācis laiks atskatīties uz paveikto pašmāju mūzikā. Sešu mēnešu griezumā, neskatoties uz to, ka albuma formāts ar katru gadu kļūst mazāk aktuāls, mp3 un taustāmā veidā izdoti vairāk nekā četrdesmit jaunu mūzikas ierakstu (gan mazalbumi (EP), gan pilnmetrāžas plates), klajā laistas pāris izlases, remiksu albumi un pie Latvijas mūzikas apvāršņa parādījušies vairāki interesanti un daudzsološi mūziķi. Bez noteiktas secības izceļam desmit labākos.
Etnogrāfiskā un populārā mūzika pēdējos gados Latvijā satiekas diezgan bieži. Blakus tādiem projektiem kā «Zarbugans», «Dzelzs Vilka Jauno Jāņu Orķestris», šogad ar jaunu albumu debitējusi apvienība «ElktroFolk». Jauna tā ir nosacīti. Tās pamatu veido savulaik populārā kameransambļa «Marana» basģitārists Ainārs Majors, pieredzējusī ģitāriste Ilze Grunte, visur esošais bundzinieks Artis Orubs, «Auļu» mūziķis Edgars Kārklis un jaunā dziedātāja un vijolniece Kristīne Kārkle-Puriņa.
Atšķirībā no «Iļģiem», «Auļiem» un «Dzelzs Vilka» šis mūziķu kolektīvs tautas mūzikas mantojumam piegājis no citas puses, proti, Dainu teksti, melodijas aranžētas ar vieglām progresīvā roka dekorācijām. Tieši tāpēc arī izvēlēts nosaukums «Elektro». «Mēs esam «ieštepselēti», mēs neesam autentiski skanoša folkloras kopa kalna galā, mums ir apskaņota elektroskaņa,» intervijās stāsta grupa.
Albuma pirmā puse ļoti veiksmīgi īsteno šo divu muzikālo pasauļu sapludināšanu, īpaši skanīgi ir ieraksta pirmie divi skaņdarbi «Īsalaižu dzīsmeitēs» un «Aiz Daugavas vara dārzs», taču plates otrajā pusē iekļautās jestrās polkas mazliet izsit no vienlaikus iekšēji dinamiskās un meditatīvās apceres.
Muzikāli «ElktroFolk» nepieturas tikai pie latviešu tautas mūzikas, platē jūtams vairāku etnosu gars - skandināvu motīvi, kā arī šis tas no Balkānu mūzikas (latgaļu dziesmā «Čigāniņi»).
Klātienē grupu varēs dzirdēt Pasaules koru olimpiādes atklāšanas koncertā 9. jūlijā «Arēnā Rīga», kur tā uzstāsies kopā ar simfonisko orķestri un pasaules apvienoto kori, atskaņojot divas savas kompozīcijas.
Šis gads pašmāju mūzikas vēsturē iegājis ar spilgtu debijas mazalbumu, ko sarūpējis Rīgas priekšpilsētu pelēkās ikdienas dokumentētājs, dziedātājs un dziesmu vārdu autors - ogrēnietis Kalvis Bormanis un viņa vadītā grupa «Rīgas Modes». «Albumā apkopotas piecas naksnīgas noskaņas dziesmas, kas raksturo vētrainu viena vakara pieredzi kāda priekšpilsētas iedzīvotāja dzīvē,» teikts grupas preses paziņojumā. Pirms tam ar provokatīvo nosaukumu «Komjaunatne» ansamblis jau uzstājies vairākos pašmāju festivālos, taču, saskāries ar publikas neizpratni un nevēlēdamies katru reizi taisnoties un no jauna izskaidrot nosaukuma dziļāko nozīmi, nolēma pirms debijas ieraksta izdošanas šo nosaukumu mainīt.
«Rīgas Modes» nespēlē nedz aktuālo folkroku, nedz neaktuālo glemroku, grupa darbojas pēc saviem noteikumiem un izkopusi pati savu skanējumu, kurā tiek sakausēta Latvijas popmūzikas klasika (īpaši lielā cieņā ir Zigmara Liepiņa vadītā ansambļa «Modo» ieraksti), labākais, ko deviņdesmitajos gados pasaulei devis britpops («Pulp») un klasiskais disko.
Kā viesmākslinieks vienā no dziesmām («Guļamistabas disko») piedalās arī pasaulē atzītā soula dziedātāja Aloes Blaka (Aloe Blacc) grupas basģitārists Ksavjers Vincents Kombss (Xavier Vincent Combs) no Francijas.
«Rīgas Modes» drīzumā iznāks arī vinilplatē, bet tikmēr klausies tīmeklī!
Raimonds Macats, protams, galvenokārt mums asociējas ar astoņdesmito gadu grupu ODIS (atšifrējumā – Ogres dārzkopības izmēģinājumu stacija), kas viena no pirmajām Baltijā sāka muzicēt, ietekmējoties no astoņdesmitajos gados populārajiem r&b un elektrofanka žanriem. Macatam sirdij tuva ir arī džeza mūzika, īpaši tāda, kas dekorēta ar soulmūzikas elementiem.
Maija beigās Macats kopā ar kvintetu RM5 (Raimonda Macata kvintets) klajā laidis pirmo albumu, kurā iekļautas paša Raimonda sacerētas kompozīcijas, kas sakrājušās pēdējo desmit gadu laikā (kvintets dibināts 2000. gadā).
Ieraksts ieturēts klasiskā «smooth jazz» stilistikā, proti, tas ir viegls, rotaļīgs fona džeziņš, kas neizaicina un neprovocē. Reizēm vajadzīga ir arī šāda atslodzes mūzika...
Macata kvintetā muzicē Juris Kristons (taustiņinstrumenti), Kārlis Vanags (saksofons), Artis Orubs (sitaminstrumenti) un Oskars Sproģis (bass).
Tautasdziesma «Pūt vējiņi» šādā «smooth jazz» versijā izskan ļoti interesanti.
Eksperimentālās mūzikas lauciņā blakus Edgara Rubeņa, TV MASKAVA (EP «Bass un bungas») un «First Latvians on Mars» ierakstiem jāizceļ Jevgeņija Drumova un Rostislava Rekutas, kas pazīstams ar skatuves vārdu «Sound Meccano», eksperimentālās elektroniskās mūzikas albums «Walking Through». 84 minūšu garā ambientā plate ir viengabalaina, kinematogrāfiska skaņu ainava, kurā izmantoti arī dzīvie mūzikas instrumenti (čells, flauta un arī balss).
Ieraksta tapšanā piedalījušies arī viesmūziķi (Ēriks Kiršfelds, Undīne Balode u.c.).
Šis ir otrais dueta ieraksts, kas seko 2005. gada darbam «Volokno».
Vienu no skaistākajiem pašmāju mūzikas ierakstiem šogad izdevusi Kuldīgas tvīpopa (twee pop) apvienība «Stūrī zēvele», kas pastāv jau kopš 2006. gada. Grupai, kurā pamīšus dzied jauneklis (Klāvs Lauls) un jauna dāma (Kate Skrinda), ekvivalents pasaulē varētu būt «The Postmarks», «Belle & Sebastian» vai «Camera Obscura» - dziedātājas Kates maigais balss tembrs atgādina izbijušās «Belle & Sebastian» čellistes un dziedātājas Izabelas Kembelas (Isobel Campbell) skanīgo balsi. Pašmāju mūzikā radniecīgs varētu būt grupas «Tramplīni» - Jāņa Birznieka un Anetes Kozlovskas tandēms.
Albums tika ierakstīts pagājušā gada ziemas mēnešos Kuldīgas nekomerciālās kultūras centra «Zabadaks» jaunizveidotajā mēģinājuma telpā. Ierakstu procesā piedalījās arī studijas galvenā persona Edgars Briška, kā arī talantīgs mūziķis, brīvmākslinieks un grupas draugs Guillome Ohz, kurš uz ieraksta sesijām Kuldīgā speciāli bija atstopējis no Francijas. Ieraksta gala skaņas apstrāde tika veikta Valmierā, «Hodila records» studijā Ģirta Laumaņa vadībā.
«Stūrī zēvele» sastāvā darbojas Kate Skrinda, Klāvs Lauls, Justīne Kuzņecova, Ilze Abersone, Maija Ušča, Uldis Gedra.
«Latviešu Maikls Bublē» - tā varētu raksturot izbijušo šlāgermūzikas dziedoni Normundu Rutuli, kurš pēdējos gados izkopis jaunu, izsmalcinātu tēlu, kas balstās piecdesmito gadu svinga ēras estētikā. Kopā ar teju 25 dažādiem instrumentālistiem un vokālistiem Normunds ierakstījis elegantu retro popa, estrādes un septiņdesmito gadu soula/fanka skaņuplati «Aizturi elpu» skaidrā latviešu valodā, kurā citē ne tikai pasaules klasiķus, bet atsaucas arī uz Latvijas padomju laiku estrādes mūziku.
Starp studijas mūziķiem ir pats Maestro Raimonds Pauls, orķestris Kristapa Krievkalna vadībā, trio «Limonāde» un stīgu septets Arnolda Kupča vadībā. Jaunajā albumā iekļautas pavisam desmit dziesmas, kuru autori ir Pauls, Jānis Stībelis, Jānis Strazds un Anita Rezevska, bet tekstus rakstījuši Ivars Kurpnieks, Liāna Langa un Guntars Račs. Lieliska ir ģitārista Ingus Feldmaņa dziesma ar paša rakstītiem vārdiem «Sapņu kuģi».
Nepelnīti maz uzmanības Latvijas medijos pievērsts krievu valodā dziedošajai grupai SVEMA jeb «Светочувствительные материалы» («Gaismjutīgie materiāli»), kura maija beigās izdeva lielisku skaņuplati «Oткрываю» («Atveru»). Grupas sastāvā muzicē «Tribes of the city» ģitārists Sergejs Jaramišjans un «Caterpillar» solists Deniss Bičkovskis, viņiem pievienojušies arī Ints Barkāns (bungas), Andris Rozenbergs (basģitāra) un Arvīds Audze (perkusijas).
Izrādās, ka albums bija gatavs jau 2011. gadā, taču visu šo laiku kā labs konjaks ozolkoka mucā gaidīja savu īsto brīdi, lai to atvērtu un nobaudītu.
Šādai mūzikai laiks tiešām neskādē.
Šā gada pirmā puse pagājusi Māra Šverna un grupas «Baložu pilni pagalmi» zīmē. Izdots ne tikai lielisks veltījuma albums Švernam «Brāļi un māsas», bet maija beigās dienas gaismu ieraudzīja arī desmitais «baložu» studijas albums «Stacija mums». Platē jūtams grupas jaunākā dalībnieka Klāva Laula pienesums. Albumā apkopotas deviņas jaunas dziesmas. Par dziesmu nosaukumiem izraudzīti personvārdi, kuru nēsātājiem ir nozīmīga vieta BPP daiļradē un attīstībā, jeb tie izmeklēti, mūziķu pašu vārdiem, par godu visiem mums, kas meklējam un arī atrodam sev radniecīgas dvēseles šaipus un taipus mikrofona.
Albums «Stacija mums» pamatā ierakstīts Zabadakā (Kuldīga) un Gassound studio Rīgā no 2013. gada jūnija līdz šā gada aprīlim. Ierakstā līdzās grupas pamatsastāvam - Māris Šverns (balss, ģitāra, taustiņi, perkusijas), Klāvs Lauls (bass, balss, taustiņi) un Uldis Gedra (bungas) - piedalījās vokāliste Kate Skrinda no grupas «Stūrī Zēvele».
Jaunajai četrotnei «Carnival Youth» ar dvīņubrāļiem Kauperiem centrā, salīdzinājumā ar citām jaunajām grupām, starta pozīcijas mūsu mazajā Latvijā ir nesalīdzināmi labākas («Radio SWH» mājas lapā grupai jau atvēlēta vesela sadaļa). Tas, protams, likumsakarīgi. Grupai palīdz «Prāta Vētras» menedžments, paši mūziķi un draugu, atbalstītāju loks, un sasniegt nospraustos mērķus jaunekļiem ir daudz vieglāk. Tiesa, ja puiši nebūtu talantīgi, tehniski jau gana meistarīgi un visādi citādi forši un atraktīvi, arī ar visu «atbalsta bloku» nekāda «aršana» nebūtu.
Piecu dziesmu debijas plate tiešām ir skanīga un liek ar cerībām raudzīties nākotnē.
Albumu producējis Gatis Zaķis, un tā izdevēji ir pati grupa.
Kamēr top jauni «Skyfoger» un «Tesa» albumi, par kuriem noteikti runāsim gada izskaņā, no smagās mūzikas top10 deleģēju Latvijas d-beat/black metal apvienības «Wagars» otro albumu «Sidrabenes lāsts», kurā mūziķi reflektē par 13. gadsimta zemgaļu un krustnešu kaujām. Dinamisks un vitāls smagais roks latvju mēlē!
