Nākotnes roks: Kasabian «48:13»

Pizorno un Meigans paši promotē jauno albumu, nokrāsojot kādas ēkas sienu kā albuma vāku

FOTO: Publicitātes foto

TVNET slejās aplūkoti visi britu deju roka kolektīva «Kasabian» albumi - sākot no debijas «Kasabian» (2004), beidzot ar 2011. gada «Velociraptor!» (aptuveni pirms 75 miljoniem gadu eksistējusi dinozauru suga). Pilnam komplektam mūsu virtuālajā recenziju plauktā pievienoju arī jaunāko vīru veikumu - «48:13» (tieši tik ilgi skan šis albums).

Kasabian «48:13»

(Columbia)

9/12

Vēl viens būtisks iemesls, lai pieminētu «Kasabian», ir pagājušās nedēļas nogalē Somersetas grāfistē Anglijā notikušais Glastonberijas festivāls, kura pēdējā dienā uz galvenās skatuves simts tūkstošu priekšā kā galvenie mākslinieki «grieza» tieši šie četri puiši no Lesteras. Pirms tam grupa sniedza arī iespaidīgu koncertu dzimtajā pilsētā, pulcējot aptuveni 60 000 cilvēku.

Ja kāds no Latvijas koncertrīkotājiem pie mums izziņotu «Kasabian» koncertu, tad, ja godīgi, šaubos vai būtu nepieciešamas plašākas telpas par «Palladium» skatuvi. Latvijā, arī ASV, starp citu, šis ansamblis nav nemaz tik populārs. To apliecināja arī neveiksmīgā grupas 2012. gada turneja Ziemeļamerikā, kuras laikā divi grupas līderi - ģitārists un dziesmu autors Serdžio Pizorno (Serge Pizzorno) un solists Toms Meigans (Tom Meighan) nopietni saķildojās. Vīriem bija jāuzstājas daudz mazākās zālēs, jāsniedz radio intervijas, jāuzstājas akustiski, būtībā jādara viss no nulles, lai iekarotu jaunu auditoriju. Tas bija zināms izaicinājums.

Taču, kā mēs labi zinām, Latvija un ASV nav Lielbritānija, un gan pie mums, gan viņpus okeānam klausītāju gaume būtiski atšķiras.

Mūsu pusē, piemēram, teju katru gadu ar izpārdotiem Arēnas koncertiem uzstājas itāļu estrādes smagsvars Al Bano, bet tajā pašā laikā uz roka klasiķu Lū Rīda un Igija Popa koncertiem sanāk vien pāris tūkstoši.

ASV savukārt lielā cieņā ir kantri, hiphops un kristīgais roks. Šo tematu paturpināsim kādu citu reizi. Atgriežamies pie «Kasabian».

Pizorno un Meigans paši promotē jauno albumu, nokrāsojot kādas ēkas sienu kā albuma vāku

FOTO: Publicitātes foto

Pēc komerciāli veiksmīgajiem iepriekšējiem diviem albumiem, grupa bija ieguvusi zināmu radošu neatkarību, un šajā platē to izmantojusi, dodoties pretī jauniem muzikāliem eksperimentiem. Jau iepriekšējos apskatos «Kasabian» sakarā vilku paralēles ar britu grupu «Primal Scream», kura no tradicionāla roka ansambļa deviņdesmito gadu sākumā transformējās psihedēliskā elektroniskās mūzikas kolektīvā (salīdziniet «Rocks» un «Loaded». Vēlāk arī «Kowalski»), un šoreiz darīšu to vēlreiz.

«Primal Scream» ir mūzikas hameleons - pēc deju roka plates «Screamadelica» (1991) vīri pēc pāris gadiem atkal atgriezās pie roka, lai pēc tam vēlreiz iebristu elektroniskākos skaņu laukos («Vanishing Point» un «XTRMNTR»). «Kasabian» ar jauno plati arīdzan ir spēruši soli pretī dejiskākiem ritmiem. Spilgts piemērs ir aktuālais singls «Eez-Zeh», kura videoklipa estētika nedaudz līdzinās futūristiskam «Beastie Boys» («Intergalactic» daiļrades posms). Klipā filmējusies arī zviedru ekrāna dīva Numi Rapasa (Noomi Rapace), kas pazīstama kā «meitene ar pūķa tetovējumu» (skat. video).

Dejiskā dziesma pulsē maģiskajā 120 BPM (bīti minūtē) tempā un, kā atzīst Pizorno, tapusi itāļu disko meistara Džordžio Morodera (Giorgio Moroder) ietekmē. «Man ir sajūta, ka spēšu tevi turēt nomodā visu nakti,» («I've got the feeling that I'm gonna keep you up all night») dzied Meigans, intervijās paskaidrodams, ka koncerttūrēs kopā ar grupu interesantās sarunās (ne bez alkohola) pavadītas daudzas bezmiega naktis.

Interesanti, ka studijas ierakstā dziesma skan diezgan sterili, taču koncertos ar dzīvajām bungām un basu iegūst pavisam citu jaudu (noskaties Glastonberijas festivāla uzstāšanos!).

Paši «Kasabian» sevi par rokgrupu nedēvē. «Velns zina, kas mēs esam,» viņi saka. Tik tiešām,

jau no pirmajiem grupas ierakstiem galvenais iedvesmas avots puišiem bija dejiskās «madčestras» grupas - «The Stone Roses», «Happy Mondays»...

Arī šodien vīri nerok īpaši dziļi un par primāro uzskata skaļas un ritmiskas ballītes uzrīkošanu, nevis dziļdomīgu filosofēšanu. Tieši tādēļ grupa kļuvusi par stabilu Eiropas festivālu hedlaineri, katrā ziņā Lielbritānijā šobrīdi (to apliecina Glastonberija) nav labākas stadionu koncertgrupas par «Kasabian».

Pirmais singls «Eez-Zeh» tomēr precīzi neraksturo jauno plati. Ierakstā, ko producējis Pizorno, ir vairākas atkāpes. Šur tur ieskanas Enjo Morikones vesternu dekorācijas, «Daft Punk» raksturīgas speisdisko atkāpes, kaut kas no deviņdesmito gadu britu šūgeiza un deju roka («Campag Velocet», «Mainstream»), pat hiphopa un pašā izskaņā - sešdesmito gadu britu roka. «Vai mums nav lieliskākā dzīve?» Pizorno dzied noslēdzošajā pusakustiskajā «S.P.S» (Scissors Paper Stone), veltot dziesmu Tomam Meiganam.

«Kasabian» ir virsotnē. Man nebūtu iebildumu, ja viņi tur uzkavētos vēl kādus pāris gadus!

Izdošanas datums - 16.06.2014.

Lasītākais šobrīd

Uz augšu