Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Pirmos trīs mēnešus bija Wow! sajūta, bet pēc tam...

FOTO: No personīgā arhīva

Dzīve Latvijā noteikti nav sliktāka par dzīvi Amerikā. Tā intervijā portālam TVNET apgalvo latvietis Mārtiņš Hiršs (25 gadi), kurš izbaudījis gan ASV lauku burvību, gan lielpilsētas Ņujorkas šarmu. Tikai pirmos trīs mēnešus esot «Wow!» sajūta, bet pēc tam sākas parastā dzīve.

Portālu TVNET Mārtiņš uzrunāja, vēl esot Ņujorkā. Viņš atsūtīja pateicību par publikāciju par kādu nevalstiskās organizācijas PolitiCafe pasākumu. Jau tad sarunājām, ka, atgriezies Latvijā, Mārtiņš pastāstīs mūsu lasītājiem par Amerikā pavadīto laiku.

Izrādās, ka deviņu mēnešu dzīve Ņujorkā nav Mārtiņa pirmā pieredze ASV. Pirms diviem gadiem viņš studēja Viskonsinas Universitātē, bet pēc tam gadu padzīvoja Latvijā. Pirmajā Amerikas posmā latvietim palīdzēja Ainas Galējas stipendija, bet studijas Ņujorkas Universitātē bija iespējamas, pateicoties BAFF un universitātes stipendijām.

Šopavasar Mārtiņš ieguva politikas un starptautisko attiecību maģistra grādu.

Spriežot par izglītību, viņš atzīmē - lai tiktu studēt ASV, jāiegulda smags darbs, bet tas nav neiespējami. Viņaprāt, Latvijas izglītība, vismaz Latvijas Universitātes Sociālo Zinātņu fakultātē, ir izcili konkurētspējīga. Var teikt, ka Latvijā saņemti labi pamati, bet Amerikā iegūts plašāks skatījums un vēriens.

Jaunais vīrietis novērojis, ka jau mācību laikā liela daļa studentu Amerikā tāpat kā Latvijā strādā.

Nav Amerikā tik idilliska dzīve, kā rāda filmās.

Arī viņš paralēli studijām brīvprātīgi nedaudz piestrādāja Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO.

Arī prestižu universitāšu beidzējiem jācīnās par labi atalgotām darba vietām. «Paiet zināms laiks, līdz jaunieši atrod darbu. Daudzi sāk ar brīvprātīgo vai zemu apmaksātu darbu un tad lēnā garā dodas augšā pa karjeras kāpnēm.»

Mārtiņu pārsteidzis, ka daudz amerikāņu, it īpaši jauno cilvēku, kritiski un ciniski vērtē ASV darbības pasaulē, piemēram, Irākā, Afganistānā.

Ņujorkas šarms

Latvietis arī dalās iespaidos par Amerikas lielpilsētā pavadīto laiku: «Ņujorkā vispār ir tā, ka var staigāt pa jebkuru ielu un skatīties visapkārt sajūsmā! Amerika lielā mērā ir līdzīga Eiropai... Tikai ļoti citādāka vienlaikus. It kā tas pats, bet tomēr nē.»

Jau esot Amerikā, Mārtiņš plānoja braukt atpakaļ uz Latviju: «Es noteikti došos atpakaļ uz Latviju. Te [Amerikā], kā jau visur, tostarp Latvijā, ir plusi un mīnusi. Nav te nekāda laimīgā zeme... Šeit daudz amerikāņu cenšas dzīvot tā, kā mēs redzam filmās, bet lielākoties viņiem, protams, nesanāk, jo filmas nav realitāte. Man Ņujorka ļoti patīk, bet ir arī nostalģija pēc Latvijas.

Ir pierasts pie Latvijas lietām, cilvēkiem. Amerikā ir sajūta, ka sāc visu no nulles, īsti nesaprotot, kā lietas strādā, kamēr Latvijā tev jau ir kontakti un tu esi kaut kur izsities.

Ņujorkā tu esi nulle, viens no 16 miljoniem.

Noteikti Amerikā nav fundamentāli labāk kā Latvijā.

Pie debesskrāpjiem un visa pārējā laika gaitā pierod. Ikdiena un dzīve te ir tāda pati kā Latvijā. Pārpildīti sabiedriskie transporti, cilvēki uz ielām, darbs utt. Nav jau nekas fundamentāli atšķirīgs, tikai tas, ka «Amerika» un «Ņujorka». Ir, protams, atšķirības, bet, kā jau saku, plusi un mīnusi, nevis te ir viennozīmīgi labāk.»

Pat dzīvojot daudzus kilometrus tālu no Latvijas, Mārtiņš nezaudēja interesi par dzimtenē notiekošo, it īpaši sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Īpaši atmiņā iespiedusies Zolitūdes traģēdija, kurā zaudējām vairāk nekā 50 dzīvību.

Dārgāk par dārgu

Ņujorka ir viena no pasaules dārgākajām pilsētām. «No malas skatoties, rodas maldīgs iespaids, ka visiem ir milzīgas algas, bet realitātē pilsētā valda liela dārdzība, it īpaši nekustamā īpašuma un pakalpojumu sfērā.»

Piemēram, pieticīgām pusdienām jāatvēl vismaz četri lati. Arī vairumā veikalu pārtika ir diezgan dārga. Interesanti, ka pilsētā ir daudz lēto ēstuvju, kas Mārtiņa vērtējumā ir diezgan kriminālas: «Rīgā lētās ēstuves parasti ir normālas, bet Ņujorkā - kriminālas.» «Fast food» Amerikā ir lētāks, bet normāls ēdiens maksā vairāk nekā Latvijā.

Arī autostāvvietu maksas ir ļoti augstas.

12 lati par stundu skaitās ļoti zema autostāvvietas maksa.

Ņujorkā vispār nav izdevīgi pārvietoties ar savu auto vai sabiedrisko autobusu, jo ir ne tikai ļoti dārgas stāvvietas, bet arī milzīgi satiksmes sastrēgumi. Tāpēc labāk izmantot metro. Viens brauciens ar metro maksā 2,5 dolārus.

Arī telefonsakari un internets Ņujorkā ir dārgāks nekā Latvijā. Par interneta pieslēgumu mājoklim jāmaksā vismaz 30-40 eiro mēnesī.

Dārgi ir arī dažādi sadzīvē nepieciešami pakalpojumi, piemēram, par diezgan vienkāršu santehniķa darbu jāmaksā vismaz vairāki simti dolāru.

Tā kā Ņujorku uzskata par vienu no pasaules centriem un tajā vēlas dzīvot ļoti daudz ļaužu, mājokļi pilsētā ir ļoti dārgi.

Labākajos rajonos neliels miteklītis maksā 1000-1500 latu mēnesī.

Ja iebraucējs vēlas samazināt dzīvošanas maksu, miteklis jāmeklē netālajās piepilsētās. Taču jārēķinās, ka centrā dzīvojošie ņujorkieši uz lētākajām piepilsētām skatās ar pārākuma sajūtu.

Vēl kāda neliela, bet svarīga detaļa - īrniekiem jāmaksā ne tikai ikmēneša īres maksa, bet arī dažādas citas summas, piemēram, izvākšanās maksa.

Runājot par naudu, Mārtiņš norāda, ka ne visur Ņujorkā pieņem banku kartes. Tāpēc labāk, ja kabatā būs arī skaidra nauda. Tāpat jārēķinās, ka Amerikā bezskaidras naudas norēķinu drošībai nepievēršot tik lielu uzmanību - piemēram, pie mums visas maksājumu kartes ir ar čipu un PIN kodu, bet otrpus okeānam joprojām dominē kartes ar magnētiskajām lentēm.

Vienlaikus jāzina, ka Ņujorka mūsdienās, it īpaši pēc 11.septembra traģiskajiem notikumiem, ir ļoti droša pilsēta. Vēl pagājušā gadsimta 80.gados tur valdīja augsts noziedzības līmenis, bet tagad situācija ir manāmi uzlabojusies.

Kosmopolītisms ik uz stūra

Ņujorkā sabraukuši cilvēki no visām pasaules malām, un jābūt gataviem, ka ne visiem ir Latvijā pierastā gaišā ādas krāsa. Mārtiņš Ņujorkā ieguva draugus no Indijas un Dienvidkorejas.

Pirms braukšanas uz Ņujorku Mārtiņam bija divi priekšstati par Ņujorku - vairums pilsētas iedzīvotāju steidzas un ņujorkieši nav izpalīdzīgi. Pirmais apgalvojums izrādījās patiess, bet otrais ne. Realitātē ņujorkieši izrādīja atsaucību, atvērtību, smaidīgumu un komunikabilitāti. Piemēram, ja uz ielas stāv kāds apmulsis tūrists, ņujorkieši dodas klāt un vaicā, kā var palīdzēt.

Arī rindā stāvēšanu ņujorkieši izmanto, lai iepazītos un papļāpātu ar citiem pircējiem.

Atgriežoties Latvijā, Mārtiņš pamanījis, ka arī Latvijas iedzīvotāji, it īpaši jaunieši, laika gaitā kļuvuši atvērtāki un izpalīdzīgāki. To var novērot kaut vai ikdienišķās situācijās vilcienā - agrāk personāls un pasažieri nesveicinājās, bet tagad pat paldies pasaka viens otram.

Stereotipi neattaisnojas

Jautāts par izplatīto stereotipu, ka Amerikā vairums iedzīvotāju ir miesās ļoti kupli, Mārtiņš norāda, ka tam nepiekrīt. Lai arī apaļos cilvēkus redz biežāk nekā Latvijā, tomēr nevar apgalvot, ka visiem ir liekā svara problēmas. «Jebkurš stereotips par tādu lielu un dažādu valsti kā Amerika nav patiess.»

Vienlaikus viņš novērojis, ka daudz amerikāņu mazāk uzmanības pievērš savai ārienei. Piemēram, dodoties satikties ar draugiem, ļaudis nepošas tik ļoti daudz, kā to parasti dara Latvijas iedzīvotāji. «Satikties ar draugiem, uzvelkot iešļūcenes un mājas drēbes, skaitās normāli.»

Viena pilsēta, dažādi rajoni

Var teikt, ka Ņujorka ir sadalīta vairākās daļās - katrai ir savs šarms un raksturs. Piemēram, debesskrāpju pieblīvētais rajons būtiski atšķiras no lepno savrupmāju kvartāliem vai ķīniešu dzīvesvietām.

Pilsēta ir bagāta ar plašiem, skaistiem un cilvēku pilniem parkiem. Arī Rīga ir diezgan zaļa pilsēta, bet Latvijā ļaudis parkos parasti mierīgi sēž. Ņujorkā parkos daudzi skrien, vingro, pikniko, jo tajos ierīkoti visiem pieejami trenažieri un lauka grili. Mārtiņš pamanījis, ka pēdējā laikā arī Latvijā tiek «atdzīvināti» dažādi kvartāli, piemēram, Kalnciema ielas apkārtne, Spīķeri.

Metropoles parki ir dažāda lieluma. Piemēram, Centrālparks ir lielāks par Vecrīgu, un tajā var staigāt vairākas dienas. Parkam, kurā uzņemtas dažādas amerikāņu kulta filmas, ir dažādas daļas, tostarp tāda kā nekopta meža zona. Parkam pat ir savi ezeri. Bērniem ļoti patīk, ka Ņujorkas parkos dzīvo arī vāveres, kas nebaidās no apmeklētājiem un labprāt dodas pie viņiem mieloties.

Ņujorkā ir arī daudz dažādu muzeju. Ievērības cienīgākie ir 11.septembra memoriāls, dažādi dabas, aviācijas, militārie muzeji, Metropolitēna muzejs (starp citu, ieejas maksai tajā ir rekomendējošs raksturs un tāpēc katrs apmeklētājs var maksāt, cik uzskata par vajadzīgu, kaut vai 1 dolāru).

Dzīve ir dzīve. Pat Ņujorkā

Mārtiņš novērojis, ka pasaulē pastāv idealizēts priekšstats par dzīvi Rietumvalstīs.

Pirmos trīs mēnešus ir «Wow!» sajūta, bet pēc tam sākas parastā dzīve.

Parastajā dzīvē problēmas ir līdzīgas kā citviet pasaulē, arī Latvijā.

«Salīdzinot dzīvi Latvijā, ar idealizētu (no filmām, īsiem ceļojumiem un nostāstiem) tēlu, kā cilvēki it kā dzīvo Rietumos, saprotams, radīsies vilšanās mūsu valstī.

Dzīvojot Ņujorkā, secināju, ka dzīvei ikvienā valstī vai pilsētā ir plusi un mīnusi. Piederības sajūta, plašas iespējas realizēt jaunas idejas, mazas valsts piedāvātā iespēja salīdzinoši viegli ietekmēt valstī notiekošos procesus ir tikai daži no iemesliem, kādēļ ar prieku atgriezos Latvijā.

Plaši izplatītais cinisms pret Latvijas politiku, ekonomiku un nākotni nav balstīts objektīvos faktos, tās ir subjektīvas cilvēku sajūtas un attieksme.» Jāatceras, ka Latviju jau tagad var pieskaitīt pie pasaules attīstītākajām valstīm. Turklāt pie mums darbinieku un jauno vecāku tiesības esot labāk attīstītas nekā Ņujorkā, kur bērnu audzināšana esot ne tikai ļoti dārga, bet arī sarežģīta.

Latvijā nav sliktāk nekā Ņujorkā.

Patlaban Mārtiņš neplāno atgriezties Amerikā un pavisam noteikti nepavadīs tajā visu mūžu. Vienlaikus viņš neapgalvo, ka nekad uz Ameriku neaizbrauks.

Varot teikt, ka Amerikas pieredze bijusi tik spēcīga, ka Mārtiņš atgriezies dzimtenē kā cits cilvēks. Gadu svešā zemē varot uzskatīt par līdzvērtīgu trīs gadiem mājās.

Uz augšu
Back