S, 13.08.2022.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Latvijas Valsts prezidenta amatā stājies Vējonis

Latvijas Valsts prezidenta amatā stājies Vējonis
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments

Šodien Saeimas ārkārtas sēdē Raimonds Vējonis, stājoties Valsts prezidenta amatā, nodeva svinīgo solījumu. Par galveno prioritāti savas prezidentūras laikā Vējonis noteicis drošības jautājumus, arī labklājību un līdzsvarot dažādu jomu attiecības; Vējonis solīja būt pieejams prezidents. «Esmu lepns dzīvot Latvijā un lepns par tās ļaudīm,» tā, nobeidzot savu uzrunu, teica Vējonis.

«Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas,» teica Vējonis.

Vējonis jau iepriekš akcentējis, ka viņa prioritātes Valsts prezidenta amatā būs nacionālā vienotība, nacionālā pašapziņa, patriotisms un sociālais taisnīgums. Bet galvenais Valsts prezidenta uzdevums ir stiprināt valsts drošību, šodien pēc svinīgā solījuma, uzrunājot Saeimas deputātus, teica Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Vējonis pauda atziņu, ka viņam ir gods uzņemties Valsts prezidenta pienākumus un viņš daudz domājis par šo godājamo amatu un to, kas jāpaveic prezidentam.

Citās profesijās ir noteikti kritēriji, bet viņš domājis arī par sekmju kritērijiem politikā. Vējonis sev radis atbildi uz šo jautājumu - svarīgākais ir tas, kas sekmējis savas valsts attīstību, lai cilvēki ir labāk pārtikuši, patriotiskāki.

«Latvijas veiksme ir atkarīga no katra cilvēka veiksmes,» akcentēja prezidents. Viņš arī mudināt padomāt, kāda izskatīsies Latvija nākamajā simtgadē.

«Katram no mums ir jāapzinās, ka Latvijas veiksme ir atkarīga no katra mūsu cilvēka veiksmes. Savukārt, veiksme ir atkarīga no mūsu attieksmes. Šī attieksme vispirms ir lepnums par savu valsti un tās cilvēkiem. Ar to es nedomāju vienīgi pasaules līmeņa izcilības mākslā, zinātnē un sportā. Es domāju tos daudzos cilvēkus, kuri ikdienā pašaizliedzīgi dara savu darbu, palīdzēdami citiem; ārsti, kas glābj citiem dzīvības; skolotāji, kas māca jaunos profesionāļus; uzņēmēji, kas rada darbavietas. Viņi visi ir pelnījuši mūsu novērtējumu ikdienā. Uz šādiem cilvēkiem balstās Latvija un tās nākotne,» teica jaunais prezidents.

Arī politikā mums ir jāspēj pieņemt lēmumi ilgākā termiņā. Tie ir lēmumi un reformas, kuru augļus pilnā mērā baudīs tikai mūsu pēcteči. Darbs pie šādas, tālredzīgas politikas prasīs no Valsts Prezidenta stingru politisko neitralitāti.

Prezidentam ir jāspēj līdzsvarot dažādās intereses par labu valsts kopējai attīstībai. Tieši tādēļ pie prezidenta būs gaidīts ikkatrs, kurš ir gatavs konstruktīvam darbam,

solīja Vējonis.

Vējonis akcentēja, ka darbs pie tālredzīgas politikas prasīs no prezidenta pilnīgu politisko neitralitāti, spēju līdzsvarot intereses.

Viņš arī norādīja, ka Latvijā bieži mēdz runāt par sašķeltu sabiedrību, bet

nav gudri un patriotiski izcelt sašķeltību. Jādomā par to, kas mūs vieno. Jāstrādā pie valsts pamatu stiprināšanas

un vienotas vēstures izpratnes, piebilda prezidents.

Prezidents akcentēja, ka galvenais darbs būs valsts drošības stiprināšana un tas ir grūtāks uzdevums, nekā izklausās. Viņš akcentēja, ka drošība ir būtiska visās jomās, piemēram, jādomā par sociālo drošību, uzņēmējdarbības vidi, darbvietu radīšanu un citiem jautājumiem.

Vējonis uzsvēra, ka negrasās nodalīt savu darbu iekšpolitikā vai ārpolitikā un pieturēsies pie galvenā uzdevuma - stiprināt drošību. Viņš arī solīja, ka darbosies pēc principa «miers baro, nemiers posta».

Šeit var iepazīties ar Vējoņa teikto portālam TVNET neilgi pirms ievēlēšanas par Valsts prezidentu:

Vējoņa kancelejas vadītāja amata pienākumus turpinās pildīt Aleksandrs Bimbirulis, kurš vadīja arī prezidenta Andra Bērziņa kanceleju, savukārt kancelejas vadītāja vietnieces amatu ieņems aizsardzības ministra biroja vadītāja Egita Kazeka. Prezidenta ārlietu padomnieces pienākumus uzņemsies Ārlietu ministrijas Ekonomisko attiecību, tirdzniecības un attīstības sadarbības direkcijas vadītāja Maija Manika, kura savulaik bijusi arī Latvijas vēstniece Zviedrijā, bet prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece būs Kristīne Jaunzeme, kura arī iepriekš strādājusi Valsts prezidenta kancelejā.


Tāpat par Valsts prezidenta padomniekiem kļūs Karīna Rāviņa-Vimba, kura iepriekš ieņēma Valsts prezidenta sabiedrisko projektu vadības padomnieces amatu, un Andis Jēkabsons, kurš bija Vējoņa kā aizsardzības ministra padomnieks. Vējonim mainot amatu, viņa komandā turpinās strādāt arī līdzšinējais aizsardzības ministra padomnieks, iepriekšējais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš.

Satversmes 52.pants paredz, ka Saeimas priekšsēdētājs izpilda Valsts prezidenta vietu, ja tas atrodas ārpus valsts robežas vai citādi aizkavēts izpildīt savu amatu.

Vējonis būs piektais Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas un devītais kopš Latvijas valsts dibināšanas. Viņa kandidatūras izvirzīšanas pieteikumu šim amatam parakstīja vairāki Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji un partijas «Vienotība» līdere, Saeimas deputāte Solvita Āboltiņa. Saeima Vējoni prezidenta amatā ievēlēja 3.jūnijā piektajā balsojumā, kurā viņu atbalstīja 55 deputāti. Pret viņu nobalsoja 42 tautas kalpi. Viens balsošanas biļetens izrādījies nederīgs, bet viens parlamentārietis nav piedalījies balsojumā. Vējonis šajā balsošanas kārtā bija vienīgais kandidāts.



Vējoņa kandidatūru balsojumā neatbalstīja viens no koalīcijas partneriem - nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK, kura virzīja savu kandidātu šim amatam - tiesību ekspertu Egīlu Levitu. Tātad Vējonis prezidenta amatā tika ievēlēts arī ar opozīcijas balsīm. Līdz šim visas opozīcijas partijas ir noliegušas, ka izšķirošajā balsojumā būtu atbalstījušas viņa kandidatūru.

Valsts prezidenta kundzes prioritāte būs darbs ar bērniem

Jaunievēlētā Valsts prezidenta kundze Iveta Vējone plāno iesaistīties dažādos projektos, visticamāk, tie būs saistīti ar bērniem, norādīja Latvija Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma».

«Tā kā pēc izglītības esmu pedagoģe, visdrīzāk, tas viss saistīsies ar bērniem. Bērni būs mana prioritāte,» sacīja Vējone.

Viņa arī teica, ka ir lepna par savu dzīvesbiedru. «Ir uztraukums, bet arī lepnums gan man, gan bērniem par to, ka mūsu tētis kļūs par Valsts prezidentu,» viņa teica.

Foto: Ieva Čīka/LETA

Viņš vairākas reizes ievēlēts par Saeimas deputātu no ZZS saraksta un iepriekš ieņēma Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētāja amatu. Pēc ievēlēšanas prezidenta amatā Vējonis apturējis darbību partijā.

Pirms iesaistīšanās valsts līmeņa politikā Vējonis bijis gan Madonas pilsētas domes deputāts, gan strādājis Skultes ostas valdes locekļa amatā. Līdz 2002.gadam viņš bijis Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktors.

Vējonis 1989.gadā Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātē ieguvis biologa, bioloģijas un ķīmijas skolotāja izglītību, 1994.gadā Somijā Tamperes Tehniskās universitātes Vides un ūdens inženieru institūtā izglītību ūdens un vides pārvaldības jomā, savukārt 1995.gadā LU bioloģijas zinātņu maģistra grādu.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Turpinās dzīvot dzīvoklī

Vējonis ir iepazinies ar Nacionālo bruņoto spēku Militārās policijas sniegtajiem datiem par apsardzes izdevumiem, apskatījis Jūrmalas rezidenci un nolēmis pagaidām turpināt dzīvot savā privātajā dzīvesvietā Ogrē.

Valsts amatpersonas deklarācijā par 2014.gadu politiķis norādījis, ka dažādās valūtās uzkrājis 88 547 eiro, bet ienākumos guvis 31 708 eiro. Vējonim pērn piederējušas Eiro rezerves fonda apliecības 21 952 eiro vērtībā.

Vējonim nav parādsaistību, un viņš nav izsniedzis aizdevumus. Ministrs arī norādījis, ka viņam ir uzkrāti līdzekļi privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanā.

Vējoņa kandidatūras izvirzīšanas pieteikumu parakstīja vairāki ZZS pārstāvji un partijas «Vienotība» līdere, Saeimas deputāte Solvita Āboltiņa. No ZZS bija parakstījušies deputāti Ingmārs Līdaka, Augusts Brigmanis, Gundars Daudze, Ainārs Mežulis un Valdis Skujiņš, kuri pārstāv visas četras Zaļo un zemnieku savienības sadarbības partijas.

Jau ziņots, ka līdzšinējais prezidents Andris Bērziņš aprīļa sākumā paziņoja, ka atkārtoti nekandidēs uz Valsts prezidenta amatu. Šī ir pirmā reize atjaunotās Latvijas vēsturē, kad prezidents labprātīgi izvēlas nekandidēt otrajam amata termiņam. Divus prezidenta pilnvaru termiņus pēc kārtas šajā amatā nav pavadījis tikai Valdis Zatlers, kuru publiski solīja atbalstīt, taču nepārvēlēja 10. Saeimas deputāti.

Daudzdzīvokļu ēka, kurā dzīvo Vējoņu ģimene.
Daudzdzīvokļu ēka, kurā dzīvo Vējoņu ģimene. Foto: TVNET

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais