Asa viedokļu apmaiņa diskusijā par Okupācijas muzeja rekonstrukciju

Akadēmiķis, Rīgas Tehniskās universitātes profesors Jānis Krastiņš (no kreisās), arhitekte Zaiga Gaile, Latvijas Arhitektu savienības prezidente Gunta Grikmane un arhitekts Jānis Lejnieks piedalās Latvijas Arhitektu savienības rīkotajā diskusijā arhitektiem par Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projekta un Strēlnieku laukuma attīstības norisēm

FOTO: LETA

Otrdien arhitektu diskusijā par Okupācijas muzeja rekonstrukciju pausti dažādi viedokļi par muzeja nākotni, neiztiekot arī bez asām vārdu pārmaiņām. Arhitekte Zaiga Gaile uzsvēra, ka Okupācijas muzeja piebūve «Nākotnes nams» sastāv no birojiem, krātuvēm un koridoriem. «300 kvadrātmetri atvēlēti birojiem, 300 kvadrātmetri krātuvēm un vēl 485 kvadrātmetri koridoriem,» skaidroja arhitekte, norādot, ka piebūves projekts ir neracionāli izvietots.

Gaile uzskata, ka muzeja vajadzības varētu īstenot, arī nebūvējot piebūvi. Viņasprāt, jaunā piebūve ir nevis muzeja attīstība, bet birokratizācija. Atvainojoties par argumenta aizvešanu līdz absurdam, Gaile norādīja, ka valsts naudu nevajadzētu izniekot piebūvei, jo par to varētu uzbūvēt bērnudārzu. Pēc tam, kad kolēģi kritizēja viņas pausto, Gaile diskusiju pameta.

SIA «5.IELA» pārstāve norādīja, ka tehniskā projekta izstrādātāji jūtas aizskarti, jo «aiz muguras» tiek aprunāts viņu projekts, publiski to rādot un labojot. Viņa norādīja, ka projekta izstrādātājiem bijis iespējams nosūtīt jebkādus iebildumus, kā arī ikvienam bijis iespējams piedalīties konkursā, kurā uzvarēja «5.IELA».

Savukārt akadēmiķis un Rīgas Tehniskās universitātes profesors Jānis Krastiņš norādīja, ka

Gunāra Birkerta piebūves projekts «emocionāli nogalina» Okupācijas muzeja ideju

, jo tieši tumšā ēka parāda padomju laikā plānotās falsifikācijas pretmetu. «Uz kādu gaišo nākotni? Vai okupācija kā nākotne?» retoriski jautāja Krastiņš, norādot, ka Birkertam nav izpratnes par to, ko okupācijas laikā pārdzīvoja latvieši, kuri palika Latvijā.

Vairāki diskusijas dalībnieki viņam iebilda, norādot, ka baltā piebūve ir laba un parāda izraušanos no okupācijas. «Birkerta doma bija, ka Latvija tagad ir brīva un tagad ir jādomā par nākotni,» uzsvēra arhitekte Maija Sinka, kura sekojusi Birkerta projekta izstrādei Okupācijas muzeja biedrības pusē.

Akadēmiķis, Rīgas Tehniskās universitātes profesors Jānis Krastiņš (no kreisās), arhitekte Zaiga Gaile, Latvijas Arhitektu savienības prezidente Gunta Grikmane un arhitekts Jānis Lejnieks piedalās Latvijas Arhitektu savienības rīkotajā diskusijā arhitektiem par Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projekta un Strēlnieku laukuma attīstības norisēm

FOTO: LETA

Okupācijas muzeja direktors Gunārs Nāgels skaidroja, ka muzejs nav tikai «sēras un bēdas», jo muzejā tiek runāts arī par bruņoto pretošanos un disidentiem, kā arī to, ka Latvija tomēr uzvarēja.

Vairāki diskusijas dalībnieki norādīja, ka Birkerta projekts Okupācijas muzeja pārbūvei tika izvēlēts nelikumīgi - bez konkursa un iepirkuma, kas noteikts normatīvajos aktos. Savukārt deputāts Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK) norādīja uz šodien valdības izteikto atbalstu Okupācijas muzeja rekonstrukcijai, kas, viņaprāt, arī parāda, ka viss piebūves attīstīšanas process bijis likumīgs.

Diskusijā izskanēja arī arhitekta Gunāra Lūša-Grīnberga kolēģu iebildumi par viņa darba «Latviešu strēlnieku muzejs» saglabāšanu. Diskusijas noveda arī līdz tam, ka tās dalībnieki apsprieda iespēju pārrunāt, kā vajadzētu notikt apbūvei visā Strēlnieku laukumā.

Latvijas Arhitektu savienības prezidente Gunta Grikmane ieteica, ka esošo projektu vajadzētu pārstrādāt, jo tas ir nekvalitatīvs.

Kā ziņots, valdība šodien atkārtoti pauda atbalstu Okupācijas muzeja rekonstrukcijas turpināšanai.

Jau ziņots, ka 20 arhitekti, kuru vidū ir tādi profesionāļi kā Gaile, Aldis Sīlis un Uldis Lukševics, iebilst pret Okupācijas muzeja piebūves īstenošanu. Arhitekti uzsver, ka bijusī Sarkano strēlnieku muzeja ēka atstājama kā modernisma arhitektūras piemineklis, bet Okupācijas muzeja pārbūvei domātie līdzekļi jānovirza Stūra mājai. Arhitekti savus viedokļus pauduši ne vien Latvijas sabiedrībā, bet arī izplatījuši ārzemēs - starptautiskajā modernās arhitektūras tīmekļa vietnē «www.docomomo.com».

Vēl cita arhitektu-pilsētbūvnieku grupa lūgusi kultūras ministrei Dacei Melbārdei (VL-TB/LNNK) ēku atzīt par aizsargājamu kultūras pieminekli. Melbārde uzsvērusi, ka Okupācijas muzeja nozīmi ietekmē tā saturs un sabiedrībai sniegtie pakalpojumi, nevis tā arhitektūra. Viņa arī norādījusi, ka ēkas piebūve neapdraud Rīgas vēsturisko centru kā UNESCO Pasaules mantojumu. Tāpat Okupācijas muzeja biedrība iebilst, norādot, ka rekonstrukcijas projekta apturēšana varētu apdraudēt muzeja darbību. Muzeja biedrības pārstāvji uzsver, ka, apturot projektu, tiktu pazaudēts ne tikai jau ieguldītais darbs un līdzekļi, bet arī padarīta neefektīva muzeja darbība, kas jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos ir nozīmīga Latvijas un ārvalstu sabiedrības informēšanai par vēstures notikumiem.

Valdības vadītāja Straujuma (V) apliecinājusi, ka valdība lēmumu par Okupācijas muzeja piebūves īstenošanu nemainīs. Arī Rīgas mērs Nils Ušakovs («Saskaņa») un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs pauduši, ka Okupācijas muzeja paplašināšanas projekts ir jāturpina. Pašlaik Rīgas pilsētas būvvaldes padome atlikusi Okupācijas muzeja ēkas Strēlnieku laukumā rekonstrukcijas tehniskā projekta izskatīšanu, uzdodot arhitektiem to papildināt. Plānots, ka vajadzīgie dokumenti būvvaldē tiks iesniegti jau jūlijā.

Uz augšu