ASV izlūkdienests Nacionālās drošības aģentūra (NSA) ir noklausījies divu Francijas finanšu ministru telefonsarunas un vācis informāciju par Francijas eksporta līgumiem, tirdzniecību un valsts budžeta sarunām, teikts interneta vietnes «WikiLeaks» ziņojumā, par kuru vēstīja britu ziņu aģentūra «Reuters».
NSA šādi vērsās pret Fransuā Baruēnu un Pjēru Moskovisī, kuri bija Francijas finanšu ministra amatā attiecīgi no 2011. līdz 2012. gadam un no 2012. līdz 2014. gadam. Moskovisī pašlaik ir Eiropas Savienības (ES) ekonomikas lietu komisārs.
«WikiLeaks» ziņas par to, ka NSA izspiegojusi šos ministrus, publicēja arī Francijas laikraksts «Liberation» un pētnieciskās žurnālistikas vietne «Mediapart».
Nedēļu pirms tam «WikiLeaks» ziņoja, ka NSA no 2006.gada līdz 2012.gada maijam noklausījās Francijas prezidentu Žaka Širaka, Nikolā Sarkozī un Fransuā Olanda telefonsarunas. Francijas valdība nosauca šādu ASV rīcību par «nepieņemamu sabiedroto starpā».
Jaunajā «WikiLeaks» ziņojumā teikts, ka saskaņā ar vienu dokumentu, kas datēts ar 2002.gadu un atjaunināts 2012.gadā, NSA lūgusi Austrālijas, Jaunzēlandes, Kanādas un Lielbritānijas izlūkdienestus vākt informāciju par Francijas eksporta kontraktiem vairāk nekā 200 miljonu ASV dolāru vērtībā telekomunikāciju, elektroenerģētikas, atomenerģētikas, transporta, veselības un citās jomās.
«WikiLeaks» publiskotajos dokumentos netika minētas konkrētas Francijas firmas.
Citā noplūdinātā dokumentā bija Moskovisī un kāda Francijas senatora no Sociālistiskās partijas telefonsarunas kopsavilkums. Šajā sarunā bija apspriests Francijas ekonomikas sliktais stāvoklis un tolaik notiekošās sarunas par valsts budžetu.
Kad 24.jūnijā kļuva zināms par NSA veikto Francijas prezidentu izspiegošanu, Moskovisī mikroblogu vietnē «Twitter» ierakstīja, ka viņš būtu šokēts, ja būtu pakļauts šādai izspiegošanai, un pieprasītu paskaidrojumus no ASV iestādēm. Viņa tvītā šāda ASV rīcība bija raksturota kā «nepieņemama starp sabiedrotajiem un draugiem».
«WikiLeaks» 2010.gadā izpelnījās starptautisku uzmanību, publiskojot desmitiem tūkstošu slepenu ASV militāro dokumentu par karadarbību Afganistānā un Irākā. Pēc tam šī vietne ir publicējusi vēl daudz dažādu slepenu ASV dokumentu.
