Eiropas Savienība (ES) ļaus dalībvalstīm pašām pieņemt lēmumus par ģenētiski modificētas pārtikas audzēšanu, paredz ceturtdien panāktā kompromisa vienošanās, kas pieņemta pēc gadiem ilgām diskusijām.
ES ļaus dalībvalstīm lemt par ĢMO pārtikas audzēšanu (16)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Visas dalībvalstis, izņemot Beļģiju un Luksemburgu, ir piekritušas,» pēc tikšanās ar saviem kolēģiem no citām ES dalībvalstīm žurnālistiem sacīja Grieķijas lauksaimniecības ministrs Joannis Maniatis.
Vienošanās galvenais punkts dod tiesības atsevišķām dalībvalstīm aizliegt ģenētiski modificētu kultūru audzēšanu pat tad, ja tā ir ieguvusi ES līmeņa veselības un drošības apstiprinājumu.
Ierastā procedūrā ES līmeņa apstiprinājums nozīmētu, ka dalībvalstīm nav iespēju vairāk ietekmēt konkrēto jautājumu.
Praksē izplatītā sabiedrības noraidošā attieksme pret ģenētiski modificētu pārtiku un asā vides aktīvistu pretestība, jo īpaši tādās valstīs kā Francija, gadiem ilgi ir liegusi apstiprināt ģenētiski modificētu produktu iesniegumus Briselē.
Pērn ASV lauksaimniecības ķīmijas uzņēmums «Monsanto» atteicās no centieniem iegūt jaunu apstiprinājumu, norādot, ka tas vairs nav pūliņu vērts.
Lai apmierinātu abas puses, ceturtdien panāktā vienošanās paredz, ka tad, kad kompānija pieteiksies ģenētiski modificēta produkta apstiprinājumam, dalībvalsts varēs paust iebildumus, kas nav saistīti ar veselības un drošības jautājumiem, piemēram, bažas par ietekmi uz vidi, vai likumiem un citiem jautājumiem, un tādējādi tā tiks izslēgta no kopējā ES apstiprinājuma.
Vienlaikus valstis, kurām nav iebildumu pret konkrēto ģenētiski modificēto produktu, varēs to atļaut izmantot savā valstī.
«Jaunā sistēma garantē, ka dalībvalstīm ir izvēle,» komentēja Francijas vides ministre Segolēna Ruajāla.
Pret ģenētiski modificētiem produktiem visās 28 ES dalībvalstīs valda plaši izplatīts aizdomīgums.
Tomēr ģenētiski modificēti kultūraugi vairākkārt ir saņēmuši drošības apstiprinājumus un lielos apmēros tiek ievesti blokā dzīvnieku barošanai.
Vairāki ģenētiski modificēti kultūraugi ir saņēmuši ES apstiprinājumu, bet tikai «Monsanto» kukurūza «MON810» joprojām tiek audzēta blokā pēc pirmā apstiprinājuma 1998.gadā. Vēl divi labības veidi un kompānijas BASF kartupeļi «Amflora» vēlāk tika aizliegti.
Ceturtdienas vienošanās vēl ir jāapstiprina Eiropas Parlamentam, kur pret to varētu būt ievērojama pretestība.