Piezīmes no «EuropaVox» festivāla

Braiens Molko

FOTO: Publicitātes foto

Klermonferāna ir Francijas pilsēta, kurai ir sena rūpniecības un regbija vēsture. Te atrodas riepu ražotāja Michelin rūpnīca un turpat netālu ir arī Marsela Mišelina vārdā nosauktais stadions, kurā savas mājas spēles aizvada viena no valsts vadošajām regbija komandām. Desmit gadi ir pietiekams laiks, lai par nopietnu tradīciju varētu saukt arī līdzās notiekošo «EuropaVox» festivālu, kas varētu būt viens no savdabīgākajiem eiropiešu mūzikas «šovkeisiem». Šajā jubilejas gadā tur bija arī TVNET, un par festivāla spilgtākajiem iespaidiem – turpmākajās rindkopās.

«EuropaVox», kam šogad aprit apaļš gadu desmits, radies ar mērķi popularizēt eiropiešu mūziķus un grupas no visdažādākajiem žanriem, kā arī apzināties Francijas Overņas reģiona radošo potenciālu. TVNET ir oficiālais festivāla mediju partneris kopš tā pirmsākumiem 2006. gadā, un došanās uz Klermonferānu maija beigās, lai klātienē baudītu Eiropas muzikālo virtuvi, ir kļuvusi jau par sava veida gadskārtēju pasākumu.

Festivālā tiek likts akcents uz izpildītājiem no iespējami vairāk Eiropas valstu. Starp zināmākajiem vārdiem šogad minama britu rokgrupa «Placebo», «The Libertines» solists Karls Barats, franču un somu duets «The Dø», Šveicē dzimušais un franciski muzicējošais Fauve, beļģu soloizpildītāja Selah Sue, kā arī daudzi citi.

FOTO: Publicitātes foto

«EuropaVox» burvība slēpjas tajā, ka dažu dienu laikā ir iespējams atrast dažādu Eiropas valstu mūzikas pērles. Latvijas izpildītāji šajā festivālā gan visai ilgi nav manīti, kamēr citu Baltijas valstu grupas ik pa laikam kāpj uz kādas no skatuvēm. Šogad Baltijas valstu godu Francijas vidienē aizstāvēja lietuviešu elektro duets Beissoul & Einius. Lūk, arī daži spilgtākie notikumi.

Dienu pirms festivāla sākuma tā teritorijā esošajā koncertzālē La Cooperative De Mai norisinājās «EuropaVox» ieskaņas pasākums ar vienu no pēdējajiem britu rokenrola dzīvesveida mohikāņiem Karlu Baratu un pavadošo grupu The Jackals. Viņš festivālā ieradās no Taizemes, kur norisinās ierakstu sesija kopā ar viņa dvēseles radinieku priekos un bēdās, Pītu Dohertiju. Jā, «The Libertines» būs jauns albums!

The Jackals

FOTO: Publicitātes foto

Tālais ceļš un fakts, ka jāuzstājas mazākā vietā, nekā ierasts koncertēt Lielbritānijā, uz Baratu un «šakāļiem» šķietami nav atstājis ietekmi, un pārmest par atdeves trūkumu te būtu grēks. Protams, šāda veida roks jau sen nav nekas revolucionārs, taču mūziķi atstāj ļoti solīdu iespaidu un vienkārši dara to, kas viņiem sanāk vislabāk. Drīz vien pēc uzstāšanās mēs ar pāris mediju pārstāvjiem attopamies viņu tūres autobusā un dodamies uz «afterpārtiju» vienā no pilsētas diskobāriem. Šo rindu autors var apliecināt, ka

nostāsti par The Libertines un Babyshambles uzdzīves paradumiem nav izdomājums. Nākamajā rītā bija nepieciešams dubultais ibumetīns.

Kaut arī «EuropaVox» uzstājās pazīstamāki vārdi, par vienu no visapspriestākajām grupām kļuva baltkrievu SuperBesse. Kā izrādās, savu nosaukumu trio no Minskas aizguvis par godu Tour De France velobraucienam, kurā viens no posmiem vijas cauri Francijas kūrorta ciematiņam, ko sauc tieši tāpat, kā tagad sauc grupu. Tā kā šī apdzīvotā vieta atrodas vien 80 kilometru attālumā no festivāla teritorijas, «EuropaVox» organizatori svētdienas rītā nolemj sarīkot atrakciju – «Super Besse» uzstāšanos vienā no ciema bāriem un ekskursiju kalnos.

Kaut arī grupas muzikālās kvalitātes atzinīgi novērtē visi klātesošie mediju pārstāvji, vairākiem rodas jautājumi par vokālista Maksima Klušas dziedāšanas manieri. Protams – krievu valoda Rietumos joprojām ir eksotiska parādība, turklāt tikai retajam ir kaut kāda nojausma par to, kas ir Viktors Cojs. Tā tomēr daudziem ir pirmā asociācija, dzirdot «Super Besse» vokālu. Par laimi, internets spēj sniegt atbildes uz visiem jautājumiem un pēc neliela YouTube ekskursa pa bijušās PSRS austrumbloka mūzikas ārēm visas šaubas tiek kliedētas.

«Super Besse»

FOTO: Publicitātes foto

Pilnam baudījumam gan viena komponenta «Super Besse» sastāvam pietrūkst, un tas ir bundzinieks. Pašu dalībnieku izteikumi, ka tādus tempus visa koncerta garumā noturēt būtu pa spēkam tikai retajam, gan nešķiet īsti pamatoti – smagās mūzikas ritma sekcijas vīri spēj izturēt ne tādu vien slodzi. Redzot baltkrievu puišus dzīvajā jau otru un vēlāk arī trešo reizi dažu mēnešu laikā, bungmašīnas ieprogrammētie bīti sāk kļūt mazliet par vienveidīgu. «Super Besse» vēl ir tikai sava ceļa pašā sākumā, un supergrupu rokšovi no viņiem pagaidām netiek pieprasīti.

Braiens Molko

FOTO: Publicitātes foto

Pretējs gadījums ir «Placebo». Ir dzirdēti stāsti, ka Braienam Molko esot tik daudz naudas, ka pēc būtības viņš varot atļauties nemaz nedomāt par mūzikas radīšanu. Arī tie laiki, kad pusaudžu fanātisma ziņā «Placebo» bija līdzvērtīgi popzvaigznēm, ir aizgājuši, bet izskatās, ka mūzika šim kolektīvam joprojām ir sirdslieta, nevis biznesa projekts.

Gaidāmā uzstāšanās «Positivus» festivālā ir aktualizējusi «Placebo» vārdu arī Latvijā, lai gan daudziem viņu mūzikai te tik drīz derīguma termiņš nebeigsies. Jā, kopš literatūras stundas, kad, lasot kāda vietējā autora darbu ar nosaukumu (šķiet) «Skumja priekšpilsētas romance», pirmoreiz nācās saskarties ar «Placebo» kultu, ir pagājis ievērojams laiks. Taču bērnības varoņi ir uz mūžu.

Ar līdzīgām izjūtām arī tiek vērots Braiena Molko un Co koncerts. Dziesmas kā «Every You Every Me» vai «Special Needs» ir piešķīrušas identitāti veselai paaudzei, tāpēc, dzirdot tās brīdī, kad tev ir jau divdesmit-kaut-kas, piezogas zināma nostalģija. Tā ir kā satikšanās ar kādreizējo alternatīvo klasesbiedru, ar kuru, iespējams, vairs nav daudz par ko papļāpāt, bet var jau arī kopā paklusēt. Ir aizdomas, ka 17. jūnija vakarā Salacgrīvas priežu ielokā tā jutīsies ne viens vien klātesošais.

Uz augšu