Latvijas aizsardzības spēju stiprināšana nevar tikt uztverta kā Krievijas kacināšana vai provocēšana, šādu viedokli Latvijas Radio pauda Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Sārts, kurš šonedēļ piedalījās NATO aizsardzības ministru sanāksmē Briselē. Sārta skatījumā, tieši pretēji - par Krievijas kacināšanu varētu uzskatīt mūsu valsts aizsardzības spēju nepalielināšanu.
Sārts atzina, ka Krievija ir izvērsusi skaļu retoriku, pārmetot NATO bruņošanās sacensības atsākšanu. AM pārstāvis ir pārliecināts, ka NATO bruņošanos noteikti nestimulē, bet gan tikai atbild uz Krievijas bruņošanos un militāro stiprināšanos pie tās rietumu robežām.
Krievija savas militārās spējas jau attīstījusi
Sārts uzsvēra, ka notikumi Ukrainā ir pierādījuši, ka Krievija ir attīstījusi savas militārās spējas, turklāt šī valsts ir parādījusi arī spējas pieņemt politiskus lēmumus savu militāro potenciālu izmantot un iesaistīties karadarbībā.
Ja Krievija turpina militāras aktivitātes un uz tām nav nekādas reakcijas, tieši tas varētu kacināt Krieviju pamēģināt spert arvien jaunus soļus, uzskata Sārts,
kurš atzīmēja, ka NATO un Krievijas spēku samērs ir 10 pret 1, tomēr mūsu valsts reģionā šī proporcija ir citāda, tāpēc ir jāpastiprina valsts aizsardzības spējas.
Sārts atzīmēja, ka NATO pēdējā sanāksmē pieņemti lēmumi, lai pildītu NATO Velsas samita lēmumus. Sanāksmē nolemtas trīs svarīgas lietas - palielināt bruņotos spēku, kas atrodas pastāvīgi uz vietas Austrumeiropā, palielina spēkus, kas spēj operatīvi steigties palīgā, un palielina gatavību pret hibrīdkaru.
Kā ziņots, NATO dalībvalstu aizsardzības ministri trešdien vienojās par alianses klātbūtnes pastiprināšanu tās austrumu flangā, tādējādi reaģējot uz jaunajām drošības problēmām, ko izraisījusi Krievijas agresija pret Ukrainu. NATO pastiprinās savu klātbūtni Austrumeiropā, lai atturētu Maskavu no iespējamās agresijas un vairotu Krievijas pierobežā esošo sabiedroto pārliecību.
Ministri trešdien vienojās pastiprināt jaunveidojamo ātrās reaģēšanas spēku aviācijas, flotes un īpašo operāciju apakšvienības, kopējo vienības stiprumu palielinot līdz 40 000 vīru, pavēstīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Ātrās reaģēšanas spēku sastāvā paredzēts izveidot arī 5000 vīru lielu triecienvienību, kuru iespējams iesaistīt kaujasdarbībā 48 stundu laikā.
Ministri arī vienojās par pasākumiem, kas nodrošinās iespējas ātrāk pārsviest alianses spēkus gan manevru, gan krīžu gadījumos.
Tika arī galīgi saskaņoti plāni izvietot Austrumeiropā sešus nelielus komandpunktus, kas sniegtu atbalstu plānošanā un manevru rīkošanā Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Bulgārijā, Polijā un Rumānijā. Līdz gada beigām, katrā no štābiem strādās aptuveni 40 virsnieki.
Tikmēr jau iepriekš šonedēļ ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters apstiprināja, ka Vašingtona gatavojas uz Austrumeiropu nosūtīt savu bruņutehniku.
Stoltenbergs uzsvēra, ka pieņemtie lēmumi ir nepieciešami, lai stātos pretī Krievijas agresijai pret Ukrainu, un noraidīja Maskavas apgalvojumus, ka tā ir jaunas bruņošanās sacensības uzsākšana.
