Latvijas vieglatlētikas izlase svētdien izkrita no Eiropas komandu čempionāta pirmās līgas, informēja Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) komunikāciju vadītāja Ieva Bļusina.
Vieglatlētikas izlase izkrīt no Eiropas komandu čempionāta 1. līgas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijas vieglatlētikas komanda ar 169,5 punktiem Eiropas komandu čempionāta pirmās līgas sacensībās ieņēma 12.vietu, tādā veidā atkāpjoties uz otro līgu. Kopā ar Latvijas izlasi uz otro līgu atkāpās arī Lietuvas komanda, kas ieguva 214,5 punktus, tikai par punktu atpaliekot no igauņiem, kam attiecīgi desmitā pozīcija.
Vislabāk sacensību otrajā dienā veicās šķēpmetējam Rolandam Štrobinderam, kurš ar 77,07 metrus tālu raidījumu ierindojās trešajā pozīcijā. Sportists atzina, ka labāku rezultātu traucēja sasniegt sāpes elkonī. «Laikam tagad kādu laiku atpūtīšos no sacensībām līdz pasaules čempionātam Ķīnā. Piedalīšos sacensībās, kur nepieciešams - Prezidenta balvā, Latvijas un Ventspils čempionātā - un gatavošos sezonas svarīgākajam notikumam Ķīnā.»
Uzreiz ārpus goda pjedestāla - ceturtajā pozīcijā - palika tāllēcēja Aiga Grabuste, kura savā labākajā mēģinājumā aizlēca 6,38 metrus tālu. Savukārt sestās vietas izcīnīja Dmitrijs Jurkevičs, kurš 3000 metru skrējienu veica 8:13.29, un Agata Strausa, kura 1500 metru distanci pievarēja 4:17.08.
«Mani nedaudz moka viena trauma, bet pārējais viss ir kārtībā. Atbraucām šeit ar mērķi palikt pirmajā līgā, bet diemžēl mums tas neizdevās. Apmierināts ar šādu rezultātu nav neviens komandas dalībnieks,» pauda Strausa. «Taču redzu, ka šeit cīnījāmies līdz pēdējai sekundei. Savu sniegumu vērtēju apmierinoši.»
Septīto vietu 200 metru sprintā sieviešu konkurencē izcīnīja Gunta Latiševa-Čudare, kas distanci veica 24,12 sekundēs, bet Jānim Miezītim šajā distancē starp vīriem desmitais labākais rezultāts (21,65 sekundes).
Tāpat septītā vieta 110 metru barjerskrējienā Laurai Ikauniecei-Admidiņai, kas distanci veica 13,64 sekundēs. Savukārt augstlēkšanā Ikauniece-Admidiņa pārvarēja 1,80 metru lielu augstumu.
Mazliet sliktāk veicās lodes grūdējai Lindai Ozolai, kurai devītā vieta un 14,20 metrus tāls grūdiens, Kasparam Briškam, kurš 3000 metru kavēkļu skrējienā uzrādīja rezultātu 9:05.07 un ieņēma desmito vietu, un Renāram Stepiņam, kurš 800 metru distanci veica 1:50.74 un arī izcīnīja desmito pozīciju.
Tāpat desmitajā vietā finišēja vīru 4x400 metru stafetes komanda ar Austri Karpinski, Ģirtu Dubinski, Kristeru Kalniņu un Jāni Baltušu sastāvā. Latvieši finišēja pēc 3:11.22.
Priekšpēdējā, 11.pozīcijā ierindojās kārtslēcējs Edgars Eriņš, kurš pārvarēja 4,30 metru augstu novietoto latiņu, diska metēja Karīna Orlova, kura vienīgo ieskaitīto metienu raidīja 47,89 metrus tālu, un barjerskrējējs Sergejs Birjukovs, kurš 110 metru distanci veica 14,94 sekundēs.
Pēdējā, 12.vietā ierindojās vairāki Latvijas sportisti - Jeļena Ābele, 5000 metru skrējienā finišējot pēc 16:56.36, un trīssoļlēcējs Māris Grēniņš, kuram ieskaitīts bija tikai pēdējais - trešais - mēģinājums (14,12 metri). Tāpat pēdējā pozīcijā palika Latvijas 4x400 metru stafetes skrējējas. Sieviešu komanda, kurā startēja Diāna Daktere, Ilze Vītola, Patrīcija Karlīna Roshofa un Jūlija Rjazanova, uzrādīja rezultātu 3:48.40.
Sekmīgāko rezultātu pirmajā dienā no Latvijas sasniedza valsts rekordiste šķēpmešanā Madara Palameika, kura ar 58,86 metriem ieņēma otro vietu. Par viņu labākā bija vien šī brīža pasaules labākā šķēpmetēja Barbora Špotākova no Čehijas, kura izcēlās ar 62,56 metrus tālu raidījumu.
Neskatoties uz samērā pieticīgu rezultātu 69,94 metri, trešo vietu spēja izcīnīt pieredzes bagātais Latvijas vesera metējs Igors Sokolovs.
Tāpat pirmajā dienā Latvijai piektās vietas guva vidēji distanču skrējējs Dmitrijs Jurkevičs, kurš 1500 metrus veica trīs minūtēs un 42,57 sekundēs, trīssoļlēcēja Madara Apine, kura bija 12,95 metrus tāla, un vidējo distanču skrējēja Agata Strausa, kura 3000 metrus veica deviņās minūtēs un 14,24 sekundēs, uzrādot personisko rekordu.
Mešanas disciplīnās Latvijai ar pieticīgiem 17,82 metriem septīto vietu atnesa lodes grūdējs Māris Urtāns, bet diska mešanā dāmām Inga Miķelsone ar 45,13 metriem palika 11.vietā.
Tikmēr tāllēcējs Jānis Leitis ar 7,42 metriem guva astoto vietu, bet augstlēkšanā, neskatoties uz personisko rekordu 1,90 metri, pēdējā, 12.vietā palika Vladislavs Prosmickis. Savukārt kārtslēkšanā dāmām Viktorija Semeņuka pārlēca 2,50 metrus, kas deva 11.vietu.
Tāpat pieticīgus rezultātus Latvija sasniedza lielā daļā skriešanas disciplīnu. 400 metros ar barjerām Jānis Baltušs ar 51,17 metriem ieņēma sesto vietu, 100 metros sprintā Jānis Mezītis (10,82 sekundes) un Diāna Daktere (12,20 sekundes) guva attiecīgi desmito un 11.vietu, bet 400 metros barjerā dāmām Jūlija Rjazanova, neskatoties uz personisko rekordu, ar minūti un 4,28 sekundēm pārliecinoši palika pēdējā.
Vēl 800 metros dāmām Jeļena Ābele finišēja pēc divām minūtēm un 9,96 sekundēm, ierindojoties 11.vietā, ko ieņēma arī Valērija Linkeviča, kura 3000 metru šķēršļu skrējienu veica 11 minūtēs un 9,99 sekundēs.
400 metros dāmām Gunta Latiševa-Čudare finišēja pēc 53,95 sekundēm, ierindojoties septītajā vietā, bet vīriem tikpat garā distancē Austris Karpinskis ar 48,48 sekundēm palika 11.vietā. Tāpat priekšpēdējais bija arī Dmitrijs Serjogins, kurš 5000 metrus veica 15 minūtēs un 54,84 sekundēs.
Vēl 4x100 metru stafetē, piedaloties Sindijai Bukšai, Laurai Ikauniecei-Admidiņai, Latiševai-Čudarei un Dakterei, Latvija ar 45,91 sekundi guva devīto vietu. Savukārt 4x100 metros vīriem, startējot Leitim, Mezītim, Kristapam Zūdiņam un Sandim Sabājevam, Latvija palika pēdējā.
Par uzvarētājiem šajā čempionātā kļuva Čehijas izlase, kas iekrāja 351 punktu. Otrajā vietā ierindojās mājinieki grieķi, kuriem 327 punkti, bet trešo vietu ar 299,5 punktiem ieņēma Nīderlandes valstsvienība. Šīs trīs komandas nākamajā Eiropas čempionātā startēs Superlīgā.
Nākamais Eiropas vieglatlētikas komandu čempionāts norisināsies pēc diviem gadiem.
Pērn Latvija triumfēja savās mājās notikušajās otrās līgas sacensībās, izpelnoties paaugstinājumu līmeni augstāk.
Pirmās līgas sacensībās Latvijas vieglatlēti sacenšas arī ar Beļģijas, Čehijas, Igaunijas, Grieķijas, Īrijas, Lietuvas, Nīderlandes, Portugāles, Rumānijas, Šveices un Turcijas atlētiem.
No 1993. līdz 2008.gadam Latvijas izlase 16 reizes piedalījās Eiropas kausu izcīņā, galvenokārt otrajā līgā, tomēr pāris reižu iegūstot tiesības startēt arī pirmajā līgā. Kopš 2009.gada Eiropas valstu nacionālās izlases startē Eiropas komandu čempionātā.
Pirmajā dalības reizē Latvija izcīnīja trešo vietu otrajā līgā, bet 2011.gadā jau izkrita no otrās līgas, tāpēc nākamos divus gadus startēja trešās līgas sacensībās, kurās pirms diviem gadiem ierindojās otrajā vietā un atgriezās otrajā līgā. Savukārt pērn Latvija izcīnīja pirmo vietu «Daugavas» stadionā Rīgā notikušajās otrās līgas sacensībās, nodrošinot iespēju startēt pirmajā līgā.