Galvenās kļūdas, svinot Jāņus

Mūsdienās lielākā aplamība, svinot Jāņus, ir ārzemju mūzikas klausīšanās. Vasaras saulgriežos ir pašiem jādzied, un tieši līgodziesmas. Greizas nodarbes ir šašlika cepšana, pārmērīga alkohola lietošana un ālēšanās, atzīst Latvijas Folkloras biedrības priekšsēdētājs Andris Kapusts.

Kā jāsvin Jāņi?

Tie iesākas ar gatavošanos. Sievas, meitas vāc zāles, pin vainagus, bet vīri gatavo lietas, kas domātas svinēšanai. Tas ir ugunskurs, var uztaisīt Jāņa vārtus no bērza meijām. Vīri pagatavo ugunsratu, ko nolaist no kalna lejā nakts tumšākajā brīdī, un veic citus priekšdarbus.

Ja nav kalendāra, kā noteikt vasaras saulgriežu dienu?

«Jāvēro saules gaita debesīs. Tā ir samērā vienkārša metode. Parasti par atskaites punktu izvēlas mājas slieksni, bet var arī izvēlēties kāda koka galotni. Saule katru dienu noriet pie apvāršņa, bet mazliet citā vietā. Tieši saulgriežos tā ir aizgājusi vistālāk. Vienā brīdī tā sāk griezties atpakaļ. Kad saule sasniedz atzīmēto punktu, ir sākušies vasaras saulgrieži. Protams, ir vajadzīgi jau priekšdarbi iepriekšējos gados,» atklāj Latvijas Folkloras biedrības priekšsēdētājs.

Pēc latviešu tradīcijām vasaras saulgriežos vajag sakopt māju, sasiet sieru, uzbrūvēt kādu alu, piemēram, medalu, un uzģērbt kādu jaunu lina kreklu.

Visīsākajā naktī, no 20. uz 21. jūniju, notiek vasaras saulgriežu svinības (astronomiskās vasaras iestāšanās šogad 21. jūnijā plkst. 19:38). Pēc latviešu tradīcijām šajā dienā tiek veikti vairāki rituāli, lai atbrīvotos no visa vecā un sliktā. Vasaras saulgriežu rituāli pamatā ir saistīti ar uguni un ūdeni, kam šai naktī piemītot dzīvinošs spēks. Turklāt šo dienu arī sauc par auglības dienu.

Deviņi rituāli vasaras saulgriežos

Andris Kapusts norāda deviņus rituālus, ko vēlams veikt vasaras saulgriežos.

Jāņuguns iedegšana - saulei rietot, jāiededzina ugunskurs, kam jādeg līdz pat rītausmai. Veidojot ugunskuru, vēlams izmantot veco malku. Kapusts skaidro, ka mūsdienās ir populāri ugunskura pamatni izklāt ar papardēm, bet virs tām salikt vecos Jāņu vainagus.

Vainagu dedzināšana nozīmē atbrīvošanos no vecā un tā atstāšanu ārpus sevis. Savukārt paparžu izklāšana nozīmē saskarsmi ar viņsauli jeb pazemi.

Vainagu vīšana - folkloras zinātājs norāda, ka vainags ir auglības simbols. Sievām zāļu vainagi simbolizē sievišķo dabu, bet vīriešiem ozollapu vainagi vīrišķo. Vainags ir arī sargājošs, jo tieši Jāņu dienā visi vārti uz visām pasaulēm esot vaļā.

Siera un alus gatavošana un baudīšana - vēlams Jāņos sasiet sieru un uzbrūvēt alu. Kapusts pauž, ka Jāņi ir auglības un mīlestības svētki. Siers esot sievišķā cienasta daļa, jo sieviešu pārziņā ir govju slaukšana un siera gatavošana, bet alus - vīrišķā. Vīrieši apstrādā laukus, sēj labību, miežus. Pēcāk to novāc un veido alu. Alus un siers ir divi arhetipiskie elementi - sievišķais un vīrišķais.

Kaimiņu apmētāšana ar jāņuzālēm - līgotājiem jāiet pie saviem kaimiņiem, tie ir jāaplīgo un jāapmētā ar jāņuzālēm. «Apmētāšana ar jāņuzālēm ir līdzīgs process kā Lieldienās pēršana ar pūpoliem vai Ziemassvētkos ar egļu zariem,» stāsta folkloras biedrības priekšsēdētājs. Viņš stāsta, ka tā esot kontakta maģija. Šādas izdarības zāļu spēku nogādā cilvēkiem.

Jāņuguns iededzināšana augšā jeb pundeļa dedzināšana - ap pusnakti ceļ gaisā iededzinātu kārti, kas ir apvīta ar ozollapu vītni. Šis rituāls apzīmē Jāni. Pēc tradīcijām tas nozīmē pasargāšanos no nelaimēm. Kapusts skaidro: jo kārts ir garāka un uguns deg augstāk, jo lielāka platība tiek apgaismota ar svētā Jāņa liesmu. Tādējādi arī lauku zeme iegūst labāku auglību.

Ugunsrata laišana no kalna: «Ratu apsien ar salmiem, aplej vai apsmērē ar degošu vielu, un nakts melnumā, ap diviem, to aizdedzina un ripina no kalna lejā,» vēsta folkloras biedrības vadītājs.

Rata ripināšana no kalna nozīmē apaugļošanu un zemes svētību. Vienlaikus tas nozīmē saules došanos lejup - dienas gaisma ar katru dienu kļūs īsāka.

Agrāk, izgatavojot šo ratu, izmantoja vecos zirga ratu riteņus. Tomēr mūsdienās šāda veida rati ir deficīts, tāpēc pārsvarā izmanto pļaujmašīnas vecos riteņus vai kādus citus. Galvenais, lai tie būtu pietiekami smagi, atklāj Kapusts. Svarīgākais, lai rats noripo līdz kalna pakājei, kaut vai ar vairākiem ripināšanas piegājieniem.

Nakts pelde - pēc ugunsrata dedzināšanas jāiet peldēties. Šo rituālu parasti veic vēlā nakts stundā. Šis rituāls vairo cilvēka skaistumu un veselību.

Plostu dedzināšana - plostu izgatavo no nelieliem koka sprunguļiem, tā, lai tas turētos virs ūdens. Savukārt virs plosta jāliek vairāki degoši skaliņi, reizēm arī Jāņu vainags labākam izskatam. To parasti ielaiž upē pirms nakts peldes.

«Ūdens skaitās kā pirmatnējā viela, kad pasaule tika radīta. Līdz ar to uguns iekuršana ūdenī ir jaunas pasaules radīšana. Līdzība ir ar Jaunā gada salūtu, kad šaujam to gaisā un pavadām veco gadu,» stāsta Kapusts.

Vārtīšanās rīta rasā - sagaidot 21. jūnija saullēktu, jāiet vārtīties rīta rasā. Tādējādi saglabāsiet jaunību, skaistumu un veselību.

Latvijas Folkloras biedrības valdes priekšsēdētājs TVNET skaidro, ka Jāņu diena ir garīga attīrīšanās un sevis iekšējā pilnveidošana un piepildīšana.

TVNET jums novēl prieka pilnus vasaras saulgriežus.