«HansaMatrix» grupas uzņēmums «Ventspils elektronikas fabrika», paplašinot savu darbību Ventspilī, sāks ražot filmēšanai no gaisa paredzētas lidojošās tālvadības platformas jeb tā sauktos dronus «AirDog», informēja «Ventspils elektronikas fabrikas» valdes loceklis Ilmārs Osmanis.
Šodien Ventspilī svinīgi tika atklāts Elektronikas centrs, kurā galvenais no četriem nomniekiem būs uzņēmums «Ventspils elektronikas fabrika», kas jau pašlaik strādā esošajā Ventspils Augsto tehnoloģiju parka ēkā, bet vēlas savu darbību Ventspilī būtiski paplašināt. «Šogad ir palielinājies pieprasījums pēc maršrutētāju ražošanas, ko mūsu klients «Mikrotīkls» uztic mums darīt jau kopš 2002.gada. Maršrutētāju ražošanu plašāk izvērsīsim arī jaunajās telpās. Būs arī jauni produkti - filmēšanas lidojošās platformas mūsu klientam «Helico Aerospace Industries«,» informēja Osmanis. Pirmo dronu partiju uzņēmums plāno sākt ražot jau pēc Jāņiem.
Kā sacīja viens no «AirDog» projekta virzītājiem Agris Ķipurs, iepriekš izskanējusī informācija par to, ka «AirDog» tiks ražoti Latvijas uzņēmumā «Mikrotīkls», neatbilst patiesībai. «»Mikrotīkls» ir tāds pats produktu radītājs kā mēs, un nekad nav bijusi runa par «AirDog» ražošanas uzticēšanu «Mikrotīklam«,» piebilst Ķipurs. «»AirDog» tiks ražoti «Ventspils elektronikas fabrikā», un pirmie droni pie pasūtītājiem nonāks septembrī.»
SIA «Ventspils elektronikas fabrika» īpašnieks ir SIA «Hanzas elektronika». «Ventspils elektronikas fabrikas» apgrozījums pērn bijis 1,4 miljoni eiro. Uzņēmums 2014.gada strādājis ar 103 809 eiro zaudējumiem. Sabiedrība reģistrēta 2005.gadā. Tās pamatkapitāls ir 426 852 eiro. Uzņēmumā strādā 85 darbinieki.
No Ventspils brīvostas pārvaldes telpas Elektronikas centra ēkā sākotnēji nomās vēl trīs ar elektronikas nozari saistīti uzņēmumi - SIA «Aspired», SIA «Oram Mobile» un SIA «EuroLCDs».
«Mēs rēķināmies - kad sāks strādāt visi paredzētie uzņēmumi, minimālais nodarbināto skaits Elektronikas centrā būtu ap 70,» šodien preses konferencē norādīja Ventspils mērs, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs («Latvijai un Ventspilij»).
Elektronikas centra būvniecības projekts tika īstenots Eiropas Savienības līdzfinansējuma programmā «Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu izveidei vai rekonstrukcijai», ko administrē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.
«Mūsu pieredze rāda, ka jebkura industriālo ēku būvniecības atbalsta programma dod reālu pienesumu uzņēmējdarbības attīstībā. Vismaz Ventspilī tā tas ir visos gadījumos, jo neviena uzbūvētā industriālā ēka nav palikusi tukša. Ir bijuši gadījumi, kad pirmajam īrniekam bizness neiznāk, bet salīdzinoši īsā laikā vienmēr ir atradies kāds cits jauns īrnieks, kuram attiecīgās telpas ir bijušas vajadzīgas,» uzsvēra Lembergs.
Elektronikas centra atklāšanā šodien piedalījās arī ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), kura atzina, ka Ventspils Augsto tehnoloģiju parka paplašināšanās viņai ir saviļņojošs brīdis ne vien tādēļ, ka viņai kā ekonomikas ministrei ir prieks par kārtējo realizēto uzņēmējdarbības veicināšanas projektu un jaunām darbvietām, bet arī tāpēc, ka Ventspils Augsto tehnoloģiju parks bijusi viena no pirmajām ministres nozīmīgajām darba vietām: «Kad es sāku šeit strādāt pirms 10 gadiem, mēs būvējām Ventspils Augsto tehnoloģiju parku. Šajā vietā bija liela zaļa pļava, un nu, jau pēc vairākiem gadiem, tehnoloģiju parks tiešām sāk izskatīties pēc parka.»
Ekonomikas ministre uzsvēra šādu projektu nozīmi Latvijas tautsaimniecības attīstības veicināšanai: «Mans mērķis, strādājot Ekonomikas ministrijā, ir panākt to, lai dažu gadu laikā ražošanas īpatsvars pieaugtu līdz 20% no iekšzemes kopprodukta. Šobrīd tie ir apmēram 13%, bet pasaules pieredze rāda, ka 20% ir optimālais līmenis.»
«Ja mēs domājam, kādiem uzņēmumiem būtu jābūt, tad skaidrs, ka tie vairs nebūs 20.gadsimta uzņēmumi - tādi milzīgi monstri. Tiem vajadzētu būt maziem un vidējiem dinamiskiem uzņēmumiem - amfībijām. Man prieks, ka ar vienu šāvienu ir jau četri tādi jauni zaķi šajā vienā ēkā - četri elektronikas uzņēmumi,» atzina Reizniece-Ozola.
Ventspils Augsto tehnoloģiju parka valdes priekšsēdētājs Ivars Eglājs informēja, ka tehnoloģiju parka telpu kopējā platība ir ap 12 000 kvadrātmetru, bet vēl 5000 kvadrātmetru tiks izbūvēti papildus tuvākā gada laikā, īstenojot divus Ventspils brīvostas pārvaldes un Ventspils Augsto tehnoloģiju parka projektus.
«Elektronikas centra attīstība ir viens no Ventspils pilsētas jaunās IKT stratēģijas pasākumiem, kas paredz straujāku IT un elektronikas nozares attīstību. Tas ir svarīgi, jo šie uzņēmumi, kas strādā Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā, katru gadu rada jaunas darbvietas ar lielāku atalgojumu nekā vidēji rūpniecībā,» uzsvēra Eglājs.
Elektronikas centra ēka uzbūvēta Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) teritorijā, un tā loģiski papildinās šajā teritorijā jau esošo ražošanas un biroju ēku kompleksu. Elektronikas centra ražošanas ēka 4473 kvadrātmetru platībā piemērota elektronikas un elektrotehnikas ražotājiem.
Kopējās būvniecības izmaksas bija gandrīz 3,2 miljoni eiro, no kuriem apmēram 40% segs Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Ražošanas ēku būvniecības projekts tiek īstenots Eiropas Savienības līdzfinansējuma programmā «Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu izveidei vai rekonstrukcijai», ko administrē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Finansējuma piesaistes nosacījumi paredz, ka 12 mēnešu laikā pēc projekta pabeigšanas jārada vismaz 20 jaunas darbvietas, 36 mēnešu laikā vismaz 50 jaunas darbvietas, bet 10 gadus pēc projekta pabeigšanas ražošanas telpas tiek izīrētas vismaz trim savstarpēji nesaistītiem apstrādes rūpniecības komersantiem.