«Uz Sanktpēterburgu braucam kā Latvijas vēstneši, vedot latviešu mūziku – orķestra vizītkarti, tomēr spēlēsim arī citus skaņdarbus no plaša mūzikas spektra. Koncertā visi skaņdarbi ir šedevri: Pētera Vaska «Tālā gaisma» atklās Sanktpēterburgai spožo vijolnieku Marku Buškovu, savukārt somu komponista Magnusa Lindberga darbs parāda pavisam citu orķestra šķautni. Gods muzicēt tik leģendārā zālē!» tā Normunds Šnē komentē gaidāmo notikumu.

«Vijolkoncerts «Tālā gaisma» ir kā Pētera Vaska daiļrades bāka. Tas līdz kaulam iegūlis mūsu asinīs – katra nots te ir mūsu sabiedrotā,» atklāj Normunds Šnē, kurš «Tālo gaismu» diriģējis daudzkārt. Tieši šis skaņdarbs orķestrim un diriģentam ļāvis satikt vijolnieku Marku Buškovu – tas noticis pērn Vācijā.

Dzimis Francijā, bet pašlaik par dzīves vietu izvēlējies Beļģiju, Marks Buškovs ir vairāku ievērojamu konkursu finālists un laureāts, tostarp Karalienes Elizabetes konkursa finālists (2012), Monreālas Internacionālās mūzikas balvas ieguvējs (2013), kā arī šosezon debitējis ar Amsterdamas Karalisko Concertgebouw orķestri Marisa Jansona vadībā. Maijā vijolnieks muzicēja «Sinfonietta Rīga» sezonas noslēguma koncertā Rīgā.

Šogad starptautiskais festivāls «Muzikālā kolekcija» svin desmito gadskārtu, un īpašajam notikumam par godu festivālā uzstājas virkne starptautiski pazīstamu mūziķu. Viņu vidū ir Lahti Simfoniskais orķestris no Somijas, Sanktpēterburgas filharmoniskais orķestris tā mākslinieciskā vadītāja Jurija Temirkanova un diriģentu Vasilija Sinaiska un Jana Paskāla Torteljē vadībā, pianisti Žans Īvs Tibodē, Nikolajs Luganskis un Boriss Berezovskis, čellisti Aleksandrs Kņazevs un Natālija Gūtmane, vijolniece Arabella Štainbahere un citi.

«Sinfonietta Rīga» koncerts Sanktpēterburgā ir iekļauts Latvijas prezidentūras ES Padomē kultūras programmā, kuras pamatvērtības ir laikmetīgums, unikalitāte un izcilība. Programmu veido apmēram 200 pasākumu visā pasaulē, un tā ir vērienīgākā Latvijas kultūras izcilības prezentācija ārvalstīs kopš neatkarības atjaunošanas.