Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto
Ja britu supergrupas «Coldplay» iepriekšējais studijas albums «Mylo Xyloto» (izrunā «My-Lo Ze-Lo-toe») bija antiutopisks konceptalbums - «mīlas stāsts par diviem personāžiem (Mylo un Xyloto) ar laimīgām beigām», tad jaunais Krisa Mārtina (Chris Martin) un vīru ieraksts, lai arī ir ne mazāk konceptuāls mīlas stāsts, ir diemžēl ar pavisam nelāgu iznākumu. «Ghost Stories» ir kārtējā šķiršanās plate, kas droši liekama blakus «Here, My Dear», «Tunnel of Love», «For Emma, Forever Ago» un daudziem citiem šķiršanās ierakstiem rokmūzikas vēsturē.
Coldplay «Ghost Stories»
(Parlophone)
8/12
Lai arī Mārtins nav skaidri pateicis, ka šīs dziesmas atspoguļo tieši viņa izjūtas un pēdējo divu gadu pieredzi, kad tika risināti viņa paša laulības dzīves sarežģījumi, ir skaidrs, ka «Ghost Stories» ir viņa un aktrises Gvinetas Paltrovas šķiršanās emociju albums. Ziņa par to, ka pēc desmit gadu kopdzīves viņi nolēmuši šķirties, atklātībā nonāca divus mēnešus pirms plates izdošanas.
Tāpēc nav brīnums, ka plates skanējums ir daudz ambientāks, nosvērtāks, akustiskās nekā iepriekšējie grupas stadionu grāvēji.
«42 minūtes uz emocionāla trenažiera,» tā albumu raksturo pats Mārtins, piebilzdams, ka šis nav sērīgu, raudulīgu dziesmiņu apkopojums, bet gan uz nākotni vērsts cerīgs ieraksts.
Ghost Stories Foto: Publicitātes foto
«Coldplay» pēdējos gados tiešām bija kļuvusi par nedaudz bezpersonisku stadionroka grupu, veģetējot uz bezformīgām ambientpopa dekorācijām, plašiem klavieru rifiem un līdzi ūjinošiem skanīgiem piedziedājumiem.
Atgriešanās pie askētiskāka, akustiskāka skanējuma ir labs pagrieziens, tiesa, arī šajā platē jūtama sintētikas smarža.
Spilgts piemērs ir aktuāla zviedru dīdžeja «Avicii» producētais skaņdarbs «A Sky Full of Stars», kas, manuprāt, ar stampājošo eirobītu ne tikai neiederas šajā platē, bet vispār ir lieks.
Turpretī aktuālais singls «Magic» (skat. video) ir viens no labākajiem grupas pēdējo gadu sacerētajiem skaņdarbiem. Netipiski grupai tas iesākas nevis ar Mārtina ģitāras vai klavieru akordiem, bet ar basģitārista Gaja Berimana (Guy Berryman) rifu, zem kura pulsē «Radiohead - lite» elektronisks bīts.
Daudz izmantota akustiskā ģitāra, radot asociācijas ar izcilo debijas plati «Parachutes», īpaši emocionāls un, kā man gribētos ticēt, patiess ir «Oceans», kurā Mārtins aizlauztā falsetā dzied par vientulību. Arī albumu ievadošais «Always in My Head», kurā dzirdama Mārtina un Paltrovas meitiņas Eplas balss, un skaņu inženiera Deniela Grīna (Daniel Green) nejauši «uzietais» sintezatora tembrs, izklausās ticami. Pats Mārtins uzsver, ka atradis sevī un arī attiecībās ar grupas biedriem godīguma gēnu.
Reizēm šādas personiskās dzīves kolīzijas satuvina draugus, kuriem pirms tam varbūt netika veltīta pietiekoši liela uzmanība. Tā, šķiet, ir noticis ar «Coldplay». Neskatoties uz pāris tukšiem šāvieniem, kopumā «Ghost Stories» ir diezgan labs ieraksts. Ticams.
