Paziņoti starptautiskā mākslas festivāla «Cēsis» norises datumi

Festivāla direktors Juris Žagars

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Starptautiskais mākslas festivāls «Cēsis 2015» notiks no 3. jūlija līdz 9. augustam, pavēstīja festivāla pārstāve Astrīda Rogule. Šogad festivāla uzmanības centrā būs Ziemeļvalstis, to identitātes meklējumi un atklājumi mākslā, mūzikā, kino un arhitektūrā. Programmā ietvertas vairāk nekā 20 kultūras norises.

Festivāla pirmajā dienā 3. jūlijā Cēsu alus brūzī atklās izstādi «Tālas noskaņas zilā vakarā» (kuratore Inga Šteimane), kas piedāvās starptautisku laikmetīgās mākslas kolekciju, tematiski korelējot ar Raiņa un Aspazijas 150.jubilejas gadu. Izstādē piedalās 11 Skandināvijas un Baltijas valstu mākslinieki - Arturs Virtmanis, Miķelis Fišers, Stens Āre Sandbeks (Norvēģija), Ane Grafa (Norvēģija), Elīna Broterusa (Somija), Sofija Hultēna (Zviedrija/Dānija), Tomass Bēlings (Dānija), Jurga Barilaite (Lietuva), Marguss Tamms (Igaunija), Bolata Sīlis-Hega (Dānija/Grenlande), Margrēta H. Blendala (Islande).

Izstādes kopējā konceptā iekļauta performance «Mūsu sociāldemokrātiskie ķermeņi», kura notiks 4. jūlijā koncertzālē «Cēsis» un kurā piedalīsies tās autore Maija Hirvanena (Somija), kā arī Satu Kristīna Herala (Somija) un Mīka Tominens (Somija).

Koncertzāles «Cēsis» izstāžu zālēs sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā un Latvijas Arhitektūras muzeju tiks eksponēta Ziemeļvalstu laikmetīgās arhitektūras izstāde «Nordic ID». Ekspozīcija centīsies sniegt atbildes uz jautājumiem, ko mūsdienās nozīmē ziemeļu identitāte un kā tā atspoguļojas arhitektūrā. Izstādi sagatavojis Baltijas jūras valstu arhitektūrai un dizainam veltītais žurnāls «Project Baltia» (Sanktpēterburga), projekta idejas īstenošanai uzaicināti kuratori no Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas un Igaunijas.

Kino cienītājiem izcilā kinozinātniece Valentīna Freimane atlasījusi Zviedrijas kino klasikas dārgumus, kas veidoti laikā no 1919. līdz 1992.gadam. Latvijā iecienīto literatūras klasiķu Selmas Lāgerlēvas un Augusta Strindberga darbu ekranizējumi padara šo filmu programmu īpaši pievilcīgu.

Savukārt kinorežisors un kino pētnieks Jānis Putniņš sarūpējis avangarda filmu programmu «Ziemeļi». Četrus vakarus Cēsu koncertzāle varēs baudīt četras atšķirīgas Ziemeļvalstu avangarda kino programmas, kas demonstrē filmu autoru vizuālās valodas formālos meklējumus un individuālo pārliecību. Programmu noslēgs Džeka Čambersa 1970.gadā veidotā vizuāli piesātinātā filma «Londonas sirds».

Festivāla kino programmā 31.jūlijā būs skatāma arī režisora Dhīradža Akolkara 2012.gadā veidotā dokumentālā filma «Līva un Ingmars. Mīlas stāsts. Sāpīgās saites».

Teātra programmā ciklā «Grand Prix» būs iekļautas četras Latvijas labāko profesionālo teātru labākās izrādes - Liepājas teātra izrāde «1984», Jaunā Rīgas teātra «Ziedonis un Visums» Latvijas Nacionālā teātra «Antigone» un Dailes teātra izrāde «Equus».

Šī festivāla lielais piedāvājums ir Gustava Mālera Trešās simfonijas atskaņojums Cēsu pils parkā 17.jūlijā, kurā piedalīsies Oļesja Petrova (mecosoprāns), Rīgas Doma zēnu koris, Cēsu Mākslas festivāla sieviešu koris un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Andra Pogas vadībā. Videorežisors būs Dāvis Sīmanis.

Festivāla muzikālo programmu ievadīs koklētājas Laimas Jansones, sitaminstrumentālista Arta Oruba un basista Andra Gruntes koncertprogramma «Laima Jansone un Zarbugans» Cēsu pils dārzā. Raiņa un Aspazijas 150.dzimšanas dienas gadā Latvijas Nacionālās operas solisti atskaņos Latvijas komponistu solodziesmas ar abu dižgaru dzeju. Režisores Indras Rogas veidotajā koncertuzvedumā piedalīsies Inga Šļubovska (soprāns), Ieva Parša (mecosoprāns), Mihails Čuļpajevs (tenors), Rihards Millers (baritons), Krišjānis Norvelis (bass) un Ērika Apeine (klavieres). Brāļi Oskars un Raimonds Petrauski koncertā «Sax Voyage» muzicēs kopā ar Vācijā dzīvojošo jauno armēņu saksofonistu Airapetu Arakeljanu un Rīgā dzimušo jauno pianistu Gļebu Koroļovu.

Koncertā Cēsu pils klētī Dānijā rezidējošais koka pūšaminstrumentu kvintets «Carion», kurā spēlē arī divi latvieši - klarnetists Egīls Šēfers un obojists Egils Upatnieks -, prezentēs šā gada jubilāra Karla Nilsena (1865) Kvintetu, Bēlas Bartoks, Žaka Ibēra, Ģerģa Ligeti un Franča Lista skaņdarbus. Strasbūras filharmoniskā orķestra koris diriģentes Katrīnas Bolcingeres vadībā Cēsu Sv.Jāņa baznīcā izpildīs Johannesa Brāmsa, Antona Bruknera, Morisa Diriflē un Frānsisa Pulenka skaņdarbus.

Arī «Sinfonietta Rīga» Normunda Šnē vadībā programmā iekļāvuši somu nacionālā varoņa Žana Sibēliusa (1865) Trešo simfoniju. Ziemeļu dimensiju šajā koncertā papildinās igauņa Erki Svena Tīra «Bākas» starmeši, norvēģu avangardista Rolfa Vallīna Boila un dāņu meistara Sebastiana Fāgerlunda Klarnetes koncerts ar Gunta Kuzmas solo. Savukārt «Sinfonietta Rīga» kvartets Ungurmuižā atskaņos programmu «Melanholiskais valsis un tango».

Tāpat kā katru gadu, koncertu un izrāžu laikā vecākiem būs iespēja savus bērnus uzticēt Radošajai bērnistabai.

Mākslas festivālu «Cēsis 2015» organizē Cēsu Pils ģildes fonds. Kopš Cēsu mākslas festivāla dibināšanas 2007. gadā tā patrons ir «SEB banka».

Biļetes uz festivāla pasākumiem iespējams iegādāties visās «Biļešu paradīzes» kasēs un internetā, kā arī festivāla laikā pasākumu norises vietās.

Uz augšu