Vairāki koncerti XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos notiks pirmo reizi

LETA
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Vairāki koncerti XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos notiks pirmo reizi, preses konferencē par svētku māksliniecisko pusi pastāstīja svētku organizatori.

Svētkus 5.jūlijā sāks garīgās mūzikas koncerts «Lūgšana Latvijai» Rīgas Sv.Pētera baznīcā. Kā stāstīja koncerta mākslinieciskais vadītājs Ēriks Ešenvalds, koncertā apvienosies Rīgas 6.vidusskolas un Jāzepa Mediņa Rīgas 1.mūzikas skolas simfoniskie orķestri, kā arī mazākumtautību kolektīvi ar instrumentiem, kas reprezentē viņu kultūru, piemēram, balalaikas. Koncertā piedalīsies arī kori gan no vispārizglītojošajām skolām, gan no mūzikas skolām, kā arī instrumentālisti un solisti.

Koncertā skanēs Latvijā dzīvojošo tautu garīgās dziesmas, kuras aranžējuši latviešu mūsdienu komponisti Raimonds Pauls, Rihards Zaļupe, Kaspars Zemītis, Jānis Lūsēns, Valts Pūce, Raimonds Tiguls, Jēkabs Jančevskis, Kārlis Lācis, Laura Jēkabsone, Jānis Aišpurs, Jevgeņijs Ustinskovs un Rihards Dubra.

Ešenvalds ir pārliecināts, ka Latvijā dzīvojošajām tautām, veidojot mūsu kopīgo nākotni, ir jāiet plecu pie pleca, kā arī jāapvieno mūsu kultūrvēsturiskās vērtības. «Koncertā kā Noasa šķirstā uz vienas platformas mēs visi satiksimies un peldēsim,» uzsvēra komponists. Otrs koncerta mākslinieciskais vadītājs ir Māris Sirmais, savukārt koncerta režisore ir Margo Zālīte.

Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos pirmo reizi notiks arī liels kokļu mūzikas koncerts «Mana skārienjutīgā kokle», kurā koklētāji izspēlēs vārdu «kokle», katram burtam atrodot kādu no mūzikas šķautnēm, ko spēlē jaunieši. Tajā skanēs gan tautas mūzika uz etnogrāfiskajām koklēm, gan koncertkokles. Tiks atskaņotas arī mūsdienu komponistu kompozīcijas, klasiskā mūzika, kā arī tādi skaņdarbi, ko izvēlējušies paši skolēni.

«Aptaujājām skolēnus par to, ko viņi vēlas spēlēt. Programmā tādējādi būs arī multfilmu mūzika mazākajiem. Savukārt lielākie bērni izvēlējušies spēlēt mūziku no Stinga, kā arī grupas «Metallica» repertuāra,» stāstīja koncerta mākslinieciskā vadītāja Kristīne Ojala. Visu raibo mūzikas klāstu apvienos komponista Pūces skaņdarba pirmatskaņojums. Koncertā 10.jūlijā uz Lielās ģildes skatuves būs vairāk nekā 200 koklētāju.

Savukārt 7.jūlijā Ķīpsalas izstāžu centrā pirmo reizi notiks mūsdienu deju lielkoncerts «Te mēs es@m». Kā stāstīja koncerta režisors Valters Sīlis, koncerts būs apliecinājums mūsdienu jauniešiem. «Tas būs viņu darbības un kultūras - tā, kas viņos ir unikāls, - novērtējums. Tā ir cita paaudze ar citiem saziņas un izpausmes veidiem. Sapratām, ka mūsdienu deja ir labs veids, kā to izteikt. Koncerts parādīs to, kā mūsu jaunieši iekšēji jūtas, kādā pasaulē viņi dzīvo,» stāstīja režisors. Koncerts skar sociālo tīklu fenomena tēmu. Jaunieši dejošot arī ar planšetēm un mobilajiem telefoniem rokās. Vairākus skaņdarbus koncertam uzrakstījuši arī grupas «Instrumenti» dalībnieki, kuri paši arī piedalīsies koncertā.

Kā ierasts, svētkos būs pārstāvēta arī pūtēju orķestru nozare. Orķestri piedalīsies gan noslēguma koncertā 12.jūlijā, gan savā koncertā «Taures sauc» 9.jūlijā, gan pūtēju orķestra finālkonkursā 7.jūlijā, kā arī defilē programmās pie Brīvības pieminekļa, izpildot gan tautas mūziku, gan klasiku, kā arī modernās mūzikas repertuāru. Kā stāstīja pūtēju orķestru koncerta mākslinieciskais vadītājs Haralds Bārzdiņš, koncertā «Taures sauc» īpašs būs tas, ka mūzika tiks atskaņota kustībā. «Esam atteikušies no stacionārajām pultīm. Tādējādi koncerts būs reizē arī deja. Tam iestudēta īpaša horeogrāfija,» stāstīja diriģents.

Bārzdiņš norādīja, ka šogad vērojama pūtēju orķestru izaugsme, vērtējot gan skates rezultātus, gan repertuāra izvēli. «Pūtēju kustība šajos gados ir milzīgi augusi. Runājot ar mūsu kaimiņvalstu kolēģiem, esmu saņēmis atzinīgus vārdus par to, ka mūsu orķestru kultūra ir krietni priekšā kaimiņvalstīm. Savukārt mūsu Rietumeiropas kolēģi mūs apskauž par attīstīto defilē programmu,» uzsvēra Bārzdiņš. Viņš norādīja, ka arī simfonisko orķestru atsaucība šogad bijusi ļoti liela, jo iepriekš pieteikušies trīs, bet šogad tie bijuši 25 kolektīvi. Diriģenti arī varot uzticēties jauniešiem, ka viņi pilnvērtīgi izpildīs veselu koncerta programmu. Simfonisko orķestru koncerts «Tūkstošbalsu simfonija» gaidāms 6.jūlijā Lielajā ģildē.

No 8. līdz 11. jūlijam Rīgas parkos un dārzos paredzēti ielu koncerti. No 6. līdz 12. jūlijam Latvijas Dzelzceļa muzejā notiks vizuāli plastiskās mākslas izstāde «Rakstu darbi».

Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki, kas notiek reizi piecos gados. XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki norisināsies Rīgā no 6. līdz 12. jūlijam, un tajos piedalīsies 37 890 dalībnieki.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu