Tradicionālo vieglatlētikas sacensību «Rīgas kausi» galvenās balvas no pašmāju sportistiem ceturtdien izcīnīja šķēpmetēja Madara Palameika, tāllēcēja Aiga Grabuste un skrējēja Gunta Latiševa-Čudare 400 metru distancē.
Palameika, Grabuste un Latiševa-Čudare izcīna «Rīgas kausus»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Augstvērtīgāko rezultātu sasniedza 19 gadus vecā Latiševa-Čudare, izpildot pasaules junioru čempionāta normatīvu. Viņa distanci veica 55,21 sekundē, kas ļāva apsteigt Polijas un Krievijas skrējējas un atnesa uzvaru.
Latvijas sportiste tādējādi par 0,04 sekundēm iekļāvusies šāgada pasaules junioru čempionāta normatīvā. Šīs sacensības jūlija beigās risināsies ASV.
«Rīgas kausu» izcīnīja arī Palameika šķēpmešanā, uzvarot ar rezultātu 60,10 metri. Viņai sekoja Sinta Ozoliņa-Kovala (55,50 metri) un Gundega Grīva (54,42 metri).
Tāpat pie «Rīgas kausa» tāllēkšanā tika Grabuste, kuras labākais rezultāts bija 6,41 metrs. Viņai 11 centimetrus zaudēja Lauma Grīva.
Šķēpmešanā vīriešiem, kur arī tika izcīnīts «Rīgas kauss», jau trešo gadu pēc kārtas pašmāju sportisti netika pie panākumiem. Ar rezultātu 84,77 metri uzvarēja polis Lukašs Gržeščuks, bet otrais bija Rolands Štrobinders (81,62 metri). Trešo vietu izcīnīja Zigismunds Sirmais (81,40 metri), bet olimpiskie medaļnieki Ainārs Kovals un Vadims Vasiļevskis startēja nesekmīgi, ieņemot attiecīgi sesto un desmito vietu.
Savukārt pie galvenās balvas netika lodes grūdējs Māris Urtāns, kurš ar rezultātu 19,52 metri piekāpās čeham Tomāšam Štanekam (19,68 metri).
Vēl vienā no galvenajam distancēm - 800 metru skrējienā vīriešiem - uzvarēja brits Džeimss Bouness (minūte un 48,64 sekundes), bet labākais no latviešiem bija Renārs Stepiņš, kuram piektā vieta.
Tāllēkšanā vīriem, kas nebija starp galvenajām sacīkšu disciplīnām, tuvu Eiropas čempionāta normatīvam bija Elvijs Misāns, kurš uzvarēja ar rezultātu 7,92 metri. Līdz Eiropas čempionāta normatīvam viņam pietrūka vien trīs centimetru.
Citviet kārtslēkšanā vīriešiem pirmo vietu dalīja Mareks Ārents un igaunis Veiko Krīsks (5,00 metri), bet 3000 metru skrējienā vīriem ātrākais bija polis Kristiāns Zaļevskis (astoņas minūtes un 4,31 sekunde). Sievietēm 100 metru sprintā uzvarēja Ešlija Nelsone no Lielbritānijas (11,36 sekundes), bet vīriem šajā distancē ātrākais bija amerikānis Mikijs Graimss (10,30 sekundes). Sievietēm 1500 metru distancē nepārspēta palika Melisa Kortnija no Lielbritānijas (četras minūtes un 18,02 sekundes), bet 400 metru barjerskrējienā vīriem pirmais bija polis Patriks Dobeks (49,76 sekundes). Savukārt 200 metru skrējienā vīriem labākais bija brits Lūks Feigens (20,63 sekundes), bet sievietēm šajā pašā distancē uzvarēja Ksenija Balta no Igaunijas (23,50 sekundes).
Sportisti sacentās 15 disciplīnās, toties «Rīgas kausi» tika izcīnīti sešās disciplīnās - šķēpa mešanā sievietēm un vīriešiem, 400 metru skrējienā sievietēm, 800 metru skrējienā vīriešiem, tāllēkšanā sievietēm un lodes grūšanā vīriešiem.
Dalību sacensībās apstiprināja 136 sportisti no 23 valstīm. Latviju šajās sacensībās pārstāvēja 12 olimpieši.
«Rīgas kausi» tika rīkoti jau 51.reizi. Šīs gan šoreiz bija vien otrās nozīmīgākās vieglatlētikas sacensības Latvijā šogad, jo 21. un 22. jūnijā Rīgā risināsies Eiropas komandu čempionāta otrās līgas sacensības.
Sacensību budžets ir 100 000 eiro, no kuriem 40 000 eiro atvēlēti balvu fondam.