Latvijai ES prezidentūras laikā nav izdevies nojaukt viesabonēšanas robežas

Nākamnedēļ Luksemburgā gaidāma visu Eiropas satiksmes un komunikāciju ministru tikšanās, uz kuru Latvijas prezidentūra liek lielas lielas cerības – atkarībā no tur panāktās vienošanās labāk izskatīsies gan prezidentūras padarīto darbu saraksts, gan būs lētākas sarunas un ievērojami lētāks mobilais internets mums visiem, dodoties uz kādu citi Eiropas valsti.

Ja aizbraucat, piemēram, uz Spāniju, tad viena minūte mobilo sakaru ar mājām izmaksās 23 eirocentus, bet 30 MB jums izmaksās jau 4,22 EUR. Ja aizbraucat uz Lielbritāniju, viesabonēšanas cenas ir tādas pašas. Vismaz pagaidām.

Briselē tiek lauzti šķēpi par to, vai samazināt viesabonēšanas cenas par apmēram 40% vai no tās atteikties pavisam.

Bet Briselē vienprātības nav. Piemēram, pagājušajā gadā Eiropas Parlaments vienojās, ka no viesabonēšanas ir jāatsakās pavisam un tas jāizdara jau šā gada beigās. Lēmums, kam vēlētāji visā Eiropā varētu uzgavilēt.

Arī Eiropas Komisija uzskata, ka no viesabonēšanas jāatsakās, tomēr tam pretojas vairākas ES dalībvalstis, kuru intereses pārstāv Padome. Bet Padomē šajā pusgadā prezidē Latvija.

Savas prezidentūras sākumā janvārī Latvija bija apņēmības pilna panākt kompromisa vienošanos un pat nāca klajā ar jaunu konceptu –

«viesabonē kā mājās plus». Šim Latvijas prezidentūras priekšlikumam Parlaments nepiekrita, un Eiropas Komisija to pat izsmēja.

EK viceprezidents vienotā digitālā tirgus lietās Andruss Ansips pirms mēneša ar lielu ironiju teica: «Tas nozīmē, ka jūs dabūsiet 5 minūtes telefonsarunu – viesabonē kā mājās, bet ne jau par velti. Un tad jūs dabūsiet 5 megabaitus datiem – viesabonē kā mājās. Ko tas nozīmē – jūs atverat jūsu ipad, ievadāt savu PIN kodu, un, ja tur ir kaut kādi automātiskie atjauninājumi, jūs jau esat pazaudējis 20 MB. Es nedomāju, ka cilvēki teiks: jā, jūs turat savus solījumus, jūs atcēlāt viesabonēšanas piemaksas, jūs esat izdarījuši lielisku darbu Eiropas Savienībā.»

Un Latvija sakoordinēja citu priekšlikumu – ar mazliet lielāku limitu

Šo sarunu vadītājs no Latvijas prezidentūras puses liek saprast – viesabonēšanu atcelt pavisam dalībvalstis būtu gatavas ne ātrāk kā pēc gadiem trim, ne kā parlaments vēlas – šogad. «Mērķis, uz ko virzāmies, ir viesabonēšanas atcelšana, pārejas periodā nodrošinot ievērojamu tarifu samazinājumu,» saka Latvijas pastāvīgās pārstāves ES vietnieks, vēstnieks Juris Štālmeistars.

ES dalībvalstu pozīcija, ko šajā pusgadā koordinē Latvija, veidojas ES vēstnieku regulārajās sapulcēs, Briselē sauktās par COREPER. Tur

bez mediju klātbūtnes ilgās sarunās top redzams, ka dažas Dienvideiropas valstis nevēlas viesabonēšanas atcelšanu

– Spānija, Grieķija, Kipra, Horvātija. Ir arī bažas – ja, piemēram, grieķu salās sabraukušie atpūtnieki sāks lietot telefonu un internetu gluži kā mājās, jo tas būs lēti, vietējā sakaru infrastruktūra ar to nespēs tikt galā.

Pie tam mobilo sakaru operatori – dažos kapitāldaļas pieder valstij - gūst pamatīgu peļņu no viesabonēšanas, vidēji līdz pat 60%.

Tāpēc mobilo sakaru operatori iet pie savu valstu satiksmes ministrijām un tās dod signālu uz COREPER – nepiekrist.

EK pārstāve vienotā digitālā tirgus lietās Natālija Vandistadta saka: «Viņi, protams, ir lobējuši savas intereses. Bet tagad tas ir atkarīgs no dalībvalstīm – vai tās grib būt iedzīvotāju vai telekomunikāciju uzņēmumu interešu aizstāves. Tas parādītu, cik spēcīgs ir lobijs šeit.»

Pastāv bažas, ka, piespiesti atteikties no viesabonēšanas, mobilo sakaru operatori varētu censties zaudēto peļņu kompensēt.

Proti – lai ceļotājiem būtu lētākas sarunas, vairāk var nākties maksāt mājās palicējiem. Eiropas Parlamenta ziņotāja par viesabonēšanu jeb jautājuma galvenā uzraudzītāja gan apgalvo – par to neesot jāuztraucas.

EP deputāte, ziņotāja viesabonēšanas lietā Pilara del Kastijo Vera: «Nacionālajiem regulatoriem – tā ir viņu atbildība. Bet parlaments ieņem stingru pozīciju, jo mūsu mērķis ir vienoties par gala datumu – tas ir svarīgi, neatstāt to karājoties gaisā, kad nu tas varētu būt, un izbeigt viesabonēšanas maksas.»

Arī Latvijas prezidentūra, protams, vēlētos savā sasniegumu sarakstā pie viesabonēšanas atzīmēt – darīts, vienošanās panākta.

Tomēr atlikušas tikai trīs nedēļas un uz spēles ir telekomunikāciju uzņēmumu intereses miljonu eiro vērtībā.