Raimonds Vējonis būs gados jaunākais atjaunotās Latvijas prezidents. Bijis uzticīgs zaļajai partijai un iekrājis milzu politisko pieredzi, strādādams deviņās valdībās. Vējoņa patstāvību uzteic arī viņa politiskais aizbildnis Indulis Emsis, lai gan iepriekš bijušas «interesantas» epizodes ar tikšanos ar Vladimiru Putinu, kā vides ministram nespēja apturēt vidi degradējošās Vaidavas HES būvniecību, tāpat - konflikti ar Ventspils vadību.
Emsis: Vējonis ir ar savu gribu apveltīts cilvēks, kuru grūti ietekmēt
Kaut arī nevienam nav tik liels rūdījums izpildvarā kā Vējonim, vides ministra amatā viņš bija neizteiksmīgs un straujo popularitāti iemantoja vien pēdējā pusotra gada laikā hibrīdkara apstākļos nozīmīgajā aizsardzības ministra postenī.
48 gadus vecais Raimonds Vējonis dzimis Pleskavā krievietes un latvieša ģimenē. Skolojies un audzis Madonā. Politiķis ar izteiktu malēnieša akcentu valdībā ir jau no 2002.gada, taču rekordilgā ministrēšana viņu nepadarīja nedz par redzamu, nedz ietekmīgu politiķi. Godkāre vai vēlme izcelties nav bijusi viņam raksturīga, atceras Ingmārs Līdaka, kurš Vējoni pazīst kopš kopīgām studijām Bioloģijas fakultātē LU.
INGMĀRS LĪDAKA, ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks: - Normāls puisis, kas atnācis no laukiem uz pilsētu un visu mēģina panākt saviem spēkiem. Cik saprotu, Raimondam bērnībā nav viegli gājis un kā kārtīgam laiku puikam bija jābūt centīgam, uzcītīgam, lai kaut ko panāktu.
Vējoņa patstāvību uzteic arī viņa politiskais aizbildnis Indulis Emsis. Tieši viņš savulaik uzaicināja Vējoni pārcelties no Madonas uz galvaspilsētu, vadošā amatā Lielrīgas reģionālās vides pārvaldē. Lai raksturotu Vējoni kā sava ceļa gājēju, Emsis īpaši izceļ kādu epizodi. Viņš, būdams vides ministrs, bija atļāvis intensīvu mazo HES būvniecību uz Latvijas upēm un nodrošinājis, ka valsts no mazo spēkstaciju īpašniekiem iepērk elektrību par dubultu tarifu. Ministra amatā nonākot Vējonim, šā biznesa iespējas esot krietni sarukušas.
INDULIS EMSIS, bijušais Ministru prezidents (2004.marts-oktobris, Latvijas Zaļā partija): - Atnākot Raimondam, pārņemot šo vides politisko vadību, viņš sāka ar to, ka Ministru kabinets pieņēma upju sarakstu, kur principā visās upēs aizliedza mazo HES celtniecību. Viņš uz manu autoritāti nereaģēja, viņš pagrieza šo vides aizsardzības politiku pilnīgi citā dimensijā, kādā viņam šķita pareizi. Tas raksturo viņu kā ar savu gribu apveltītu cilvēku, kuram tādu iepriekšējo politiķu viedoklis ... viņš to ir gatavs apstrīdēt.
Tomēr Nekā personīga arhīvā atrodams materiāls rāda, ka
Vējonis nespēja apturēt postošo HES celtniecību Vaidavā. Tur spēkstacija iznīcināja ne tikai skaistu ainavu, bet arī foreļu un alatu nārsta vietas.
Pret visas Baltijas ekonomiskajai neatkarībai daudz būtiskāko Visaginas atomelektrostacijas projektu Vējonis iebilda, atsaukdamies tieši uz iespējamo kaitējumu videi. Tajā pašā laikā pie sevis ministrijā laipni uzņēma Krievijas enerģētikas koncerna «Rosatom» pārstāvjus, kuri pirms četriem gadiem meklēja Latvijas atbalstu atomelektrostacijas celtniecībai Kaļiņingradā.
Runas par to, vai Vējonis nav izraudzīts par Krievijas ietekmes aģentu, izraisīja ielūgums uz tolaik Krievijas premjerministra Vladimira Putina partijas «Vienotā Krievija» rīkoto ekologu konferenci «Tīrais ūdens».
Vējonis 2010.gada konferencē Maskavā bija vienīgais valdības pārstāvis no Eiropas un par savu piecu minūšu tikšanos ar Putinu vēlāk bija mazrunīgs.
- Ko jūs pārrunājāt ar Putinu?
RAIMONDS VĒJONIS, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (ZZS), 2010.gada 5.decembris: - Runājām par abu valstu attiecībām ekoloģijas un arī ekonomikas jomā.
- Vai viņš interesējās par mūsu iekšpolitiskajiem jautājumiem, attiecībām ar Valūtas fondu?
VĒJONIS: - Nē.
Cerības nonākt valsts prezidenta amatā Vējonim tika dotas jau iepriekšējās vēlēšanās, tomēr oficiāli par savu kandidātu Zaļo un zemnieku savienība izvirzīja citu - Andri Bērziņu.
Vējonis apvainojās un drīz pēc tam pameta Zaļo un zemnieku savienības vadītāja amatu. Neoficiāli izskanēja, ka viņš nav apvienībā ietekmīgā Aivara Lemberga izredzēto politiķu vidū.
Vējonis radikāli mainījās, kļūdams par aizsardzības ministru Laimdotas Straujumas pirmajā valdībā pagājušā gada janvārī. Kopā ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču Vējonis kļuva par Krievijas hibrīdkara redzamāko kritizētāju. Vējonis atļāvās publiski saķerties arī Valsts prezidentu, kurš izteicās, ka nav nepieciešams palielināt karavīru skaitu mūsu armijā. Tāpat visi gaidīja, kā aizsardzības ministrs reaģēs uz savas apvienības biedra Aivara Lemberga nicinošajiem izteikumiem, ka NATO spēku klātbūtnes pastiprināšana Latvijā ir okupācija.
AIVARS LEMBERGS, Ventspils domes priekšsēdētājs (Latvijai un Ventspilij), 2014.gada 20.aprīlis: - Es uzskatu par ārkārtīgi bīstamu svešu ārvalsts karaspēka parādīšanos Latvijā. Kas okupēja Gibraltāru? NATO valsts Lielbritānija. Kas okupēja Kipru? NATO valsts Turcija. Tā ka Eiropas praksē lielākie draudi nāk no NATO valstīm, nevis no kādām citām.
Vējonis asi Lembergu nosodīt izvairījās, tomēr Lemberga izteikumi ir pretrunā ar valsts drošības interesēm.
Lemberga izvirzīšana premjerministra kandidātos pēdējās Saeimas vēlēšanās Vējonim acīmredzami nepatika.
- Vai jūsuprāt būtu vēl iespēja, ka Aivars Lembergs būtu ZZS premjera kandidāts?
RAIMONDS VĒJONIS, aizsardzības ministrs, ZZS valdes loceklis, Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs, 2014.gada 20.aprīlis: - ZZS ir izvirzīti trīs premjera kandidāti: Vējonis, Dūklavs un Augulis. Punkts.
- Bijāt trīs premjera kandidāti - Vējonis, Augulis, Dūklavs. Kādēļ ir ceturtais – Lembergs?
VĒJONIS (2014.gada 5.oktobris): - Nu, tas ir ZZS valdes lēmums, kurā es nepiedalījos.
- Sajūsmā nebijāt?
VĒJONIS (2014.gada 5.oktobris): - Nē, nu mans viedoklis nav mainījies.
Lai arī Lembergs nekur nav izteicies, ka Vējoni uzskatītu par piemērotu prezidentu, tomēr ne bez viņa ziņas ZZS beigās vienojās par vienu kandidātu un to arī vienoti atbalstīja. Iespējams, Lembergs ir licis savu kārti uz Vējoni, pieļaujot, ka situāciju varēs kontrolēt.
Emsim, kurš ir tuvās attiecībās kā ar Lembergu, tā Vējoni, nav ziņu, ka abi oponenti būtu izlīguši.
INDULIS EMSIS, bijušais Ministru prezidents (2004.marts-oktobris, Latvijas Zaļā partija): - Abu uzskati ir skaidrojami, abiem Latvijā ir piekritēji un noliedzēji un neviens netaisās atkāpties. Un es domāju, ka viņi abi ir nolikuši šo lietu malā un ir noskaidrojuši, ka viedokļi atšķiras.
- Bet vai viņi ir izlīguši?
EMSIS: - Es to nezinu. Tas ir grūts jautājums. Es arī nezinu, vai šajā brīdī tas ir tik nozīmīgi.