Notikušās Valsts prezidenta vēlēšanas, kurās novērota koalīcijas stabilitātes šūpošanās, gan nekalpos par ieganstu valdības krišanai, tomēr partijas «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK nevēlēšanos atkāpties no saviem principiem varētu tulkot arī kā viņu gatavību pāriet opozīcijā, pārliecināts politologs, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.
Turpmākā koalīcijas pastāvēšana lielā mērā atkarīga no nacionālās apvienības, kurai turpmāk būs jāpierāda, ka tā pilda koalīcijas vienošanos, skaidroja Skudra, turpinot, ka šodien novērotās nesaskaņas starp balsojumiem varētu liecināt par partijas nostāšanos konfrontācijas pozā. Tieši no nacionālās apvienības būs atkarīgs tas, vai koalīcijā izdosies saglabāt stabilitāti vai tomēr turpināsies konfrontācijas noskaņojums.
Jautājums par iespējamām pārbīdēm koalīcijā vai valdībā varētu uzplaiksnīt pēc Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē beigām, nākamā gada budžeta izstrādes un pieņemšanas laikā, uzskata eksperts.
Domājot par iespējamo jauno koalīcijas modeli, Skudra pauda, ka, ņemot vērā esošo ģeopolitisko situāciju, «Saskaņa» koalīcijā netiks ielaista, tomēr reāla ir Latvijas Reģionu apvienības (LRA) iekļūšana tajā. Tomēr arī tas ir atkarīgs no nacionālās apvienības turpmākajām rīcībām.
Skudra norādīja, ka arī turpmāk līderpozīcijas saglabās Zaļo un zemnieku savienība, kā arī «Vienotība», kas konsekventi pildīja savus solījumus, vairākumam balsojot par Vējoni.
Kopumā šodien notikušajās vēlēšanās visas politiskās partijas esot saglabājušas savu stāju un seju, uzskata eksperts. Tomēr viņš pauda, ka varot šaubīties par opozīcijas solījumu un rīcību konsekvenci, jo «stipri ticams, ka kāda opozīcijas balss tika Vējonim».
Vērtējot, kurš varētu būt devis Vējoņa ievēlēšanai nepieciešamās papildu balsis, Skudra atzīmēja, ka partijai «Saskaņa» neesot bijis izdevīgi pieļaut jaunu vēlēšanu norisi, jo tādā gadījumā prezidenta amata kandidāts Egils Levits varētu turpināt izvērst savu kampaņu, tādējādi audzējot savu popularitāti un atbalstu. Līdz ar to Skudra pieļauj, ka «Saskaņa» ir devusi kādu daļu Vējoņa iebalsošanai nepieciešamo balsu. Tādā veidā «Saskaņa» esot nodrošinājusi, ka Levits vismaz uz kādu laiku «tiek izslēgts» no politiskās arēnas kā nacionālās apvienības kapitāls.
Spriežot par Levita ieguvumiem no notikušajām vēlēšanām, Skudra pauda, ka Levits būs guvis labu mācību, kā arī pārliecību, ka viņam ir labas izredzes gadījumā, ja viņš izvēlēsies startēt nākamajās Saeimas vēlēšanās.
Arī LRA Valsts prezidenta amata kandidāts Mārtiņš Bondars ir guvis personīgus ieguvumus, uzskata politologs, norādot, ka, ņemot vērā viņa vecumu, Bondars strādā uz nākamajām vēlēšanām.
Kā ziņots, Valsts prezidenta amatam bija izvirzīti četri kandidāti - Vējonis, Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Levits, kā arī Saeimas deputāti - partijas «Saskaņa» pārstāvis Sergejs Dolgopolovs un Latvijas Reģionu apvienības līderis Bondars.
Par Valsts prezidentu šodien Saeima ievēlēja ZZS virzīto kandidātu Vējoni. Viņu ievēlēja piektajā balsojumā, kurā viņu atbalstīja 55 deputāti. Vējonis šajā balsošanas kārtā bija vienīgais kandidāts. Pret viņu nobalsoja 42 tautas kalpi. Viens balsošanas biļetens izrādījies nederīgs, bet viens parlamentārietis nav piedalījies balsojumā.
Pašreizējā prezidenta Bērziņa pilnvaras beigsies šā gada 7.jūlijā.
Vējonis būs piektais Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas un devītais kopš Latvijas valsts dibināšanas.
