Austrālijas ārlietu ministrija pauž bažas par Ēģiptē aizturētā Austrālijas un Latvijas pilsoņa žurnālista Pētera Grestes ieilgušo tiesāšanu Ēģiptē.
Austrālijai bažas par žurnālista Grestes ieilgušo tiesāšanu Ēģiptē
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Greste un vēl divi telekanāla «Al Jazeera» Kairas biroja darbinieki tika aizturēti decembrī un apsūdzēti par Ēģiptes nomelnošanu un par saistību ar aizliegto kustību Musulmaņu brālība.
Kaut arī notikušas vairākas tiesas sēdes, Grestem nav bijusi iespēja sevi aizstāvēt tiesā.
Austrālijas ārlietu ministre Džūlija Bišopa piektdien norādīja, ka Grestes advokāts neieradās Kairas tiesā, kur viņam bija jāiepazīstina ar aizstāvības materiāliem.
Tā vietā prokuratūra demonstrēja videomateriālus, kas tika izrādīti bez kādiem protestiem no aizstāvības puses.
«Viņš ir vienīgais ārvalstu žurnālists, kas vēl joprojām atrodas apcietinājumā, un situācija, ka advokāts neierodas tiesas sēdē, ir ārkārtīgi nožēlojama, bet mēs turpinām izdarīt spiedienu šajā lietā,» sacīja Bišopa.
Trīs žurnālisti tika arestēti 29.decembrī Kairas viesnīcā.
Astoņi no kopumā 20 apsūdzētajiem atrodas apcietinājumā, bet pārējie šobrīd nav Ēģiptē vai joprojām nav arestēti.
Greste ir vienīgais ārvalstu žurnālists, kurš aizturēts šajā lietā.
Pārējie apsūdzētie ārzemju žurnālisti šobrīd neatrodas Ēģiptē, un viņi tiek tiesāti aizmuguriski.
Viņi apsūdzēti par «melīgu ziņu» pārraidīšanu, lai tādējādi pakalpotu tagad par teroristu organizāciju atzītajai Musulmaņu brālībai.
Žurnālisti, kas nav bijuši oficiāli akreditēti, savus materiālus veidojuši tā, «lai ārzemēs nomelnotu Ēģiptes tēlu un kalpotu starptautiskās teroristu organizācijas interesēm», apgalvo prokuratūra.
Pagājušā gada 3.jūlijā Ēģiptē notika armijas apvērsums, kurā tika gāzts pirmais demokrātiskās vēlēšanās ievēlētais prezidents Muhameds Mursi. Pēc apvērsuma izvērstas plašas represijas pret gāztā valsts galvas pārstāvēto Musulmaņu brālību.
Arestēti aptuveni 2000 brālības biedru, arī visa organizācijas vadība. Aptuveni tūkstotis brālības biedru nogalināti, drošības struktūrām apspiežot apvērsuma pretinieku protestus.
2011.-2012.gada parlamenta vēlēšanās lielāko balsu skaitu un teju pusi vietu parlamenta apakšnamā saņēma Musulmaņu brālības politiskā spārna Brīvības un taisnīguma partijas vadītais bloks. Tiesa vēlēšanas vēlāk atzina par «antikonstitucionālām», un parlaments tika izformēts.