Latvijas cūkgaļas tirgū, iespējams, nonāk arī gaļa no Beļģijas, kur tiek praktizēta kuiļu imunokastrācija jeb vakcinēšana, kas samazina specifisko gaļas smaku, bet, iespējams, var atstāt iespaidu uz cilvēka reproduktīvo veselību, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē informēja Latvijas Cūku audzētāju biedrības vadītāja Dzintra Lejniece.
Viņa norādīja, ka, sākot ar 2018.gadu, Eiropas Savienības cūku audzētājiem būs aizliegts kastrēt kuiļus ar ķirurģisko metodi, kas nozīmē, ka specifiskās gaļas smakas likvidēšanai jau tagad tiek meklētas alternatīvas metodes.
Kuiļa smaka ir nepatīkams aromāts, kas var izdalīties, kad nekastrētu cūku tēviņu gaļu karsē cepšanai. Ne visi patērētāji ir jutīgi pret kuiļa smaku, tomēr tie patērētāji, kuri ir jutīgi, atzīs šādu cūkgaļu par neēdamu. Patlaban tiek izmantotas trīs galvenās pieejas kuiļa smakas likvidēšanai gaļā - priekšlaicīga nokaušana, ķirurģiskā kastrācija vai, retākos gadījumos, imunokastrācija. Tikmēr jau patlaban teju 80% Beļģijā saražotās cūkgaļas tiek izmantota imunokastrācija, tika norādīts ES lauksaimniekus vienojošās nevalstiskās organizācijas «Copa/Cogeca» un Eiropas Komisijas (EK) cūkgaļas darba grupas sanāksmē Briselē.
«Cūkgaļas lietošanas tradīcijas Latvijā pieprasa kastrētu dzīvnieku gaļu bez specifiskās smakas. Tomēr, tā kā ES tirgus ir atvērts, ir bažas par imunokastrētu dzīvnieku gaļas masveida ienākšanu Latvijā. Tāpēc ļoti būtiska ir patērētāju informēšana par gaļas izcelsmi. Esam vērsušies Pārtikas un veterinārajā dienestā ar lūgumu pastiprināt šo kontroli, līdzīgi kā uz cita produkta norādot, ka tas satur ģenētiski modificētus organismus, uz cūkgaļas norādot, ka dzīvnieks medikamentozi kastrēts,» sacīja Lejniece.
Vienlaikus viņa atzina, ka imunokastrētu cūku gaļa ES nav viennozīmīgi vērtēta, piemēram, Spānijai raksturīgā vītinātā gaļa tiek ražota tieši no nekastrētiem kuiļiem.
«Arī Holandes kautuvju grupas «Vion» pārstāvis darba grupā ziņoja, ka viņi ir jau sākuši nekastrētu cūku pirkšanu no ražotājiem un kaušanu. Kuiļu kautķermeņi tiek novirzīti pa atsevišķu līniju, un cilvēki uz tās ar ostīšanas metodi nosaka smakas klātbūtni. Tā var atlasīt nekvalitatīvos kautķermeņus un novirzīt speciālu produktu ražošanai. Piemēram, Vācijā «McDonald» ēstuvēs produkts «Mac Wrap» tiek gatavots no kuiļa gaļas. Arī kvalitatīva salami ražošanai ir nepieciešama tāda cūkgaļa,» norādīja Lejniece.
Tāpat viņa sacīja, ka kuiļu kastrēšanas jautājums pēc 2018.gada ir aktuāls arī Latvijas cūku audzētājiem.
«Protams, pastāv bažas, ka cilvēki mazāk pirks cūkgaļu. Aizliedzot ķirurģisko kastrāciju un neatrodot citas alternatīvas, kā vien imunokastrāciju, varam zaudēt daudzus tirgus, tostarp Austrumu virzienā. Līdz ar to, tāpat kā abas pārējās Baltijas valstis, neatbalstām šo regulu. Tuvojoties 2018.gadam, ir jāseko līdzi aktuālajai informācijai un jāspēj izvērtēt un pieņemt izdevīgākā metode normatīvo aktu izpildei un patērētāju apmierinātības nodrošināšanai,» sacīja biedrības vadītāja.
Pēc Lauksaimniecības datu centra (LDC) datiem, Latvijā ir 223 500 nobarojamās cūkas, no kurām ik mēnesi realizācijai tirgū nonāk vidēji 50 300 cūku.
Patlaban no Latvijā kopā saražotā gaļas daudzuma cūkgaļa veido 46%, bet no Latvijā kopumā patērētās gaļas un gaļas produktu apjoma - 55%.
