Ja tā dēvētā digitālās televīzijas (TV) lieta, kurā piektdien vairākām personām tika piespriesti reāli cietumsodi, tiktu izskatīta saprātīgos termiņos, sodi vainīgajiem būtu lielāki, žurnālistiem teica tiesnesis Juris Stukāns.
Tiesnesis: izskatot tā dēvēto digitālās TV lietu saprātīgos termiņos, sodi būtu bargāki
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš paskaidroja, ka personām piespriedis minimālos sodus, jo lieta tika skatīta vairāk nekā septiņus gadus. Šāds lietas skatīšanas laiks ir pārāk ilgs, atzina tiesnesis. Vienlaikus Stukāns uzsvēra, ka lietas skatīšanas laikā apsūdzētie neveica nekādas darbības, lai novilcinātu lietas skatīšanu.
Tiesnesis uzskata, ka lieta tik ilgi skatīta, ņemot vērā tās apmēru, piemēram, tajā nopratināts vairāk nekā simts liecinieku un daudz ātrāk lietu izskatīt nevarēja. Runājot par personām, kuras tika pilnībā attaisnotas, Stukāns norādīja, ka šāds lēmums pieņemts pierādījumu trūkuma dēļ.
Stukāns arī prognozēja, ka lieta apelācijas kārtībā tiks skatīta ātrāk, jo tajā vairs nebūs jāpratina visi liecinieki un jāveic citas laikietilpīgas darbības.
Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa piektdien tā dēvētajā digitālās televīzijas (TV) lietā ekspremjera Andra Šķēles bijušajam runasvīram Jurģim Liepniekam un bijušajam Latvijas Neatkarīgās televīzijas (LNT) valdes priekšsēdētājam Andrejam Ēķim piesprieda naudas sodu attiecīgi 200 un 120 minimālo mēnešalgu apmērā.
Savukārt bijušajam Digitālā Latvijas valsts radio un televīzijas centra (DLRTC) ģenerāldirektoram Guntaram Spundem piespriests viens gads cietumā un soda nauda 80 minimālo mēnešalgu apmērā.
Uzņēmējam Uldim Kokinam tiesa piesprieda divus gadus cietumā un soda naudu 100 minimālo mēnešalgu apmērā, «Kempmayer Media Latvia» valdes loceklim Jānim Svārpstonam - trīs gadus cietumā un soda naudu 70 minimālo mēnešalgu apmērā, «Kempmayer Media Latvia» valdes loceklim Jānim Zipam - divus gadus cietumā un soda naudu 70 minimālo mēnešalgu apmērā, bet «Kempmayer Media Latvia» valdes loceklim Andrejam Zabeckim - trīs gadus cietumā.
Apsardzes kompānijas «Falck apsargs» bijušajam valdes priekšsēdētājam Valdim Purvinskim tiesa piesprieda sodu 50 minimālo mēnešalgu apmērā, savukārt LVRTC bijušajiem valsts pilnvarniekiem Ojāram Rubenim, Didzim Jonovam un Andriam Boldanam (iepriekš Ļublins) - soda naudas 50 minimālo mēnešalgu apmērā.
Tiesa ar Šķēli saistītajam grāmatvedim Harijam Krongornam piesprieda trīs gadus cietumā, advokātam Jānim Lozem - divu gadus cietumā un soda naudu 100 minimālo mēnešalgu apmērā.
Savukārt «Kempmayer Media Latvia» valdes loceklis Juris Ulmanis attaisnots. Tāpat attaisnoti DLRTC valdes locekļi Jānis Plūme un Alfrēds Janevics, kā arī attaisnots advokāts Mārtiņš Kvēps un kompānijas «Interbaltija Invest» bijušais valdes loceklis Gints Bandēns.
Neviens no tiem, kuriem piespriests reāls cietumsods, tiesas zālē apcietināts netika.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka tiesvedība saistīta ar 2002.gada 14.novembrī DLRTC noslēgto līgumu ar Lielbritānijā reģistrēto «Kempmayer Media Ltd.», kas paredzēja Latvijā vairākos posmos ieviest digitālo televīziju, tostarp līgums paredzēja maksāt 53,5 miljonus ASV dolāru par digitālās televīzijas ieviešanas pirmo posmu Rīgā un Rīgas reģionā. Stokholmas Starptautiskā šķīrējtiesa noslēgto līgumu atzina par spēkā neesošu 2006.gada 31.augustā.
Digitālās TV krimināllietu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), pamatojoties uz toreizējā satiksmes ministra Roberta Zīles iesniegumu, ierosināja 2003.gada 1.septembrī. Tiesā krimināllieta nonāca 2007.gada oktobrī, bet pēc būtības lietu sāka skatīt 2009.gadā. Krimināllietā apsūdzības uzrādītas par krāpšanu lielos apmēros un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielos apmēros vai ja to izdarījusi organizēta grupa, kā arī tīšām darbībām valsts amatpersonu rīcībā un valsts amatpersonu pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.
Sākotnēji šajā lietā apsūdzības tika ierosinātas pret 20 personām. Viņu vidū bija arī Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) bijušais ģenerāldirektors Māris Pauders, taču pašlaik pret viņu veselības stāvokļa dēļ norit process medicīniska piespiedu līdzekļa noteikšanai. Savukārt 2013.gada augustā mira krimināllietā apsūdzētā LVRTC bijusī valsts pilnvarniece Ināra Rudaka un tiesvedība pret viņu tika izbeigta. Līdz ar to apsūdzēto statuss bija noteikts ir 18 personām.
Visas uzklausītās personas savu vainu apsūdzībās neatzina.
Prokurors Edvīns Piliksers no18 lietā apsūdzētajiem reālu brīvības atņemšanu prasīja sešiem, tostarp Liepniekam prokurors prasīja brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un naudas sodu 170 minimālo mēnešalgu apmērā. Savukārt otrs lietas prokurors Monvīds Zelčs lietā apsūdzētajam Liepniekam prasīja piemērot maigāku sodu, proti, viņš Liepniekam prasīja noteikt sodu 400 minimālo mēnešalgu apmērā, jo prokurors Liepnieka rīcībā saskatījis vainu mīkstinošus apstākļus.