Valsts meža dienests sācis administratīvo lietvedību par neatļautu mežsaimniecisko darbību Gaujas nacionālajā parkā klusajā periodā, ko regulē parka individuālie aizsardzības noteikumi.
Gaujas nacionālajā parkā notiek neatļauta mežsaimnieciskā darbība
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā vēsta laikraksts «Neatkarīgā», pēc veiktajām pārbaudēm dabā un papīros Valsts meža dienestam nav šaubu, ka pārkāpums ir noticis, noskaidrojams vien jautājums, vai sodīts tiks pats parka īpašnieks, proti, Dabas aizsardzības pārvalde, vai SIA «Smiltenes MRS», kas nosolīja cirsmas.
Kā vēsta laikraksts, visticamāk, pārkāpums veikts apzināti, lai iekļautos projekta termiņos, caur kuru piesaistīts finansējums Meža biotopu atjaunošanai Gaujas nacionālajā parkā. Runa ir par tiem pašiem mežiem, ko pērn zinātnisku eksperimentu vārdā bija iecerēts sākt izdedzināt. Pēc vietējās sabiedrības protestiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija dedzināšanu aizliedza. Taču Dabas aizsardzības pārvalde atrada citu veidu, kā tikt vaļā no koksnes, turklāt vēl gūstot no tā finansiālu labumu. Nosolītas apmēram 200 hektāru cirsmas, bet izcērtamās koksnes daudzums pārsniedz 12 000 kubikmetru.
Zemgales virsmežniecības virsmežziņa vietnieks Raivo Rudzītis, kura pārziņā ir šī administratīvā lieta, skaidro, ka no 15.marta līdz 31.jūlijam Gaujas nacionālajā parkā jāpārtrauc pilnīgi visa mežsaimnieciskā darbība. Tas tādēļ, lai putni var mierīgi izperēt, zvēri pāroties - šis ir klusais periods.
15.martā zāģēšana patiešām pārtraukta, taču laiks visa milzīgā apjoma izvešanai ierēķināts netika, un darbi turpinās vēl joprojām. Vietējie iedzīvotāji ziņo, ka traktori un autotransports strādā dienu un nakti.
Noteikumi Par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtas situāciju izsludināšanu mežā prasa, lai līdz 1.jūnijam koksne tiek izvesta - tas nepieciešams, lai nesavairotos kaitēkļi, arī no ugunsdrošības viedokļa. Taču Gaujas nacionālā parka individuāliem aizsardzības un izmantošanas noteikumi darbus aizliedz, skaidro laikraksts.
«Viņi ar savu muļķīgo plānošanu pārkāpumu ir izdarījuši jebkurā gadījumā. Visi šie termiņi ir spēkā jau gadiem ilgi. Šobrīd ārā vest nekādā gadījumā nedrīkstēja! Bet arī atstāt nedrīkst,» atzīst mežziņa vietnieks. Pareiza rīcība, redzot, ka ar visu apjomu līdz noteiktajam termiņam nav iespējams tikt galā, būtu zāģēšanu pārtraukt un koncentrēties tikai uz izvešanu vai arī piesaistīt papildspēkus. Taču nekas tāds netika darīts.
Rudzītis pagaidām neprecizē, kāds sods par šādu darbību varētu tikt uzlikts. «Šī ir smaga kļūda, ko nedrīkstēja pieļaut.»
Dabas aizsardzības pārvaldes skaidro, ka, pēc tās domām, par liegumā notiekošajām aplamībām ir atbildīgs komersants, nevis pati pārvalde.