Nākamajā gadā Riodežaneiro, Brazīlijā notiks vasaras Olimpiskās un Paralimpiskās spēles, kurās Latviju pārstāvēs gan mūsu olimpieši, gan paralimpieši. Sports vieno – visi ir vienlīdzīgi, tādēļ sportistu treniņu un dalības iespējām augsta līmeņa sacensībās jābūt līdzvērtīgām. Starptautiskajām organizācijām – Olimpiskajai komitejai un Paralimpiskajai komitejai – ir pilnīgi vienādi nosacījumi, tiesības un pienākumi pasaulē, kas kopīgiem spēkiem jāīsteno arī Latvijā.
Lai nokļūtu Olimpiskajās un Paralimpiskajās spēlēs un spētu izcīnīt medaļas, jebkuram sportistam jāiegulda milzīgs darbs, kam nepieciešams gan valsts finansiālais, gan sabiedrības morālais atbalsts. Pamazām tas pieaug arī sportistiem, kam ir invaliditāte jeb paralimpiešiem, tomēr aizvien tas ir daudz mazāks nekā olimpiešiem.
Iespēju robežās Latvijas Paralimpiskās komitejas darbības nodrošināšana līdz šim atbalstīta arī no valsts puses, atklāj Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks un Sporta departamenta direktors Edgars Severs. Tā, piemēram, maija sākumā Ministru kabinets pieņēma lēmumu par papildu finanšu līdzekļu 100 000 eiro apmērā novirzīšanu Latvijas Paralimpiskajai komitejai, lai nodrošinātu paralimpisko sportistu sagatavošanos dalībai 2016. gada Paralimpiskajās spēlēs Riodežaneiro, Brazīlijā. Turklāt pēc iepriekšējām vasaras Olimpiskajām un Paralimpiskajām spēlēm nolemts, ka olimpiešiem un paralimpiešiem naudas balvas par augstiem sasniegumiem sportā ir vienlīdzīgas.
Gatavošanās Paralimpiskajām spēlēm Brazīlijā, kā arī paralimpiskās kustības ikdienas vajadzības līdz ar aktīvo cilvēku, kam ir invaliditāte, skaita palielināšanos ir daudz lielākas, uzsver Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte: «Sabiedrība kļūst aizvien atvērtāka, līdz ar to cilvēkiem ar invaliditāti pieaug iespējas sevi pierādīt gan tautas, gan lielajā sportā, tādēļ vajadzētu palielināties arī valsts finansiālajam atbalstam, bet diemžēl aizvien esam spiesti lūgt privātpersonu līdzekļus.» Paralimpiskās komitejas atbildība ir viss invalīdu sports Latvijā un sportistu sagatavošana dalībai starptautiskās sacensībās - kam gadā piešķir tikai 250 000 eiro.
Daiga Dadzīte uzsver, ka ar tik minimāliem līdzekļiem nav iespējams pilnvērtīgi attīstīt paralimpiskos sporta veidus, nerunājot nemaz par jaunu iesaisti. Piemēram, olimpiešus un viņu trenerus atbalsta trīs valsts finansēti avoti – Latvijas Olimpiskā komiteja, SIA «Latvijas Olimpiskā vienība» un Olimpiešu sociālais fonds. Vienlaikus Latvijas paralimpisko sportistu treneri atalgojumu nesaņem, tāpat nav finansējuma Latvijas Paralimpiskās komitejas telpām. Pašreiz cilvēkiem ar kustību traucējumiem pielāgotās telpas atrodas pagrabā, kā arī to uztur ēšana jāsedz no esošā budžeta - 250 000 eiro.
Līdzvērtību starp olimpiešiem un paralimpiešiem veicinātu arī, ja paralimpiešiem treniņprocess – sporta zāles u.tml., līdzīgi kā olimpiešiem, būtu nodrošinātas bez maksas, norāda Daiga Dadzīte. Līdzīgi kā olimpiešiem arī paralimpiešiem vitāli nepieciešami Valsts sporta medicīnas centra bezmaksas pakalpojumi, kur pašreiz pat nav nodrošināta pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem, jo cilvēki ar invaliditāti nevar iekļūt telpās. Tāpat Paralimpiskajai komitejai nav naudas, lai paralimpieši vienādos un līdzīgas kvalitātes kā olimpiešiem sporta un parādes tērpos Paralimpiskajās spēlēs godam pārstāvētu Latviju.
Milzīgu darbu ceļā uz sasniegumiem sportā ieguldījis vieglatlēts un viens no spožākajiem mūsu valsts paralimpiešiem Aigars Apinis un paralimpiskā sportiste ar lielu potenciālu riteņpaukošanās sportā Poļina Rožkova, kuri piekrīt, ka gan finansējuma, gan cita veida atbalsts pašreiz olimpiešiem un paralimpiešiem ir pārāk atšķirīgs, tā neveicinot cilvēku ar invaliditāti iesaisti sportā, kā arī augstākus paralimpiešu sasniegumus starptautiskā mērogā.
Savu morālo atbalstu paralimpiešiem pauž arī hokejists un olimpietis Oskars Bārtulis, kurš, zinot, cik smags ir fiziski vesela sportista darbs treniņos, kas panākumu brīdī līdzjutējiem visbiežāk paliek apslēpts, piekrīt - olimpiešiem un paralimpiešiem jābūt līdzvērtīgiem treniņnosacījumiem un vienlīdzīgam finansējumam, lai sasniegtu panākumus savos sporta veidos.
Paralimpiskā komiteja apvieno ne tikai paralimpiešus, bet iesaista aktīvā dzīvē un sportā jebkuru sportotgribētāju ar invaliditāti. Par to ikviens varēs pārliecināties 23. maijā sporta centrā «Ķeizarmežs», Rīgā, kur pulksten 10.00-16.00 norisināsies jau par tradīciju kļuvusī Paralimpiskā sporta diena. «Esam gandarīti, ka Paralimpiskā sporta diena gūst tik lielu atsaucību gan sportot gribētāju, gan līdzjutēju ziņā. Pērn šajā pasākumā piedalījās vairāk nekā 400 sportotāji no visas Latvijas - ikviena vecuma un fiziskās sagatavotības cilvēki ar invaliditāti, startējot kādā sev tīkamākajā sporta veidā. Šogad aicinām uz Paralimpisko sporta dienu nākt ikvienu interesentu, kas vēlas izmēģināt grūst lodi no Aigara Apiņa starta krēsla,» teic Latvijas Paralimpiskās komitejas ģenerālsekretārs Andris Ulmanis.
