Šogad festivālā «Baltica 2015» klātesoša būs dzīva tradīcija, preses konferencē par festivālu pauda tā koncepcijas autore Māra Mellēna. Viņa stāstīja, ka festivālā varēs redzēt ne tikai dažādas tradicionālās kultūras izpausmes, bet arī to, kā nemateriālais kultūras mantojums jeb «padoms» šobrīd dzīvo gan laukos, gan pilsētā.
Festivāla dalībnieku skaits pieaudzis par 75%
Interesentiem būs pieejami arī pasākumi, kuros pētnieki stāstīs par to, kā pašlaik izskatās tradicionālā kultūra Latvijā. Kultūras pasākumos Rīgā, Rēzeknē un Rēzeknes novadā, kā arī citur Latvijā būs iespējams iepazīt gan mutvārdu mantojumu stāstnieku izpildījumā, gan muzikālo mantojumu folkloras kopu koncertos, kā arī dejas, pašiem iesaistoties danču naktī.
Kā stāstīja Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte, kopš pagājušā gada festivāla dalībnieku skaits pieaudzis par 75%, sasniedzot vairāk nekā 3500 dalībnieku. Šogad tādējādi norisināsies dalībnieku skaita ziņā vislielākais festivāls visā «Baltica» vēsturē. Kā uzsvēra Pujāte, pirmo reizi festivālā tik daudzveidīgi tiks pārstāvēta stāstniecība, kuru pārstāvēs ne tikai latviešu, igauņu un lietuviešu, bet arī skotu un spāņu stāstnieki. Festivālā ieradīsies viesi arī no Baltkrievijas, Gruzijas, Īrijas, Krievijas, Lielbritānijas, Norvēģijas, Polijas, Portugāles un Ukrainas.
Melbārde: festivāla norises vide ir ļoti svarīga
Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) norādīja, ka lielā folkloras kopu aktivitāte iezīmē renesanses tradīciju tradicionālās kultūras kopšanā. Pēc viņas teiktā tas parāda arī cilvēku piederības sajūtu latviskajai kultūrai, kā arī cilvēku motivāciju pārmantot un uzturēt to dzīvu. Kā skaidroja ministre, festivālam bija liela loma Atmodas laikā, jo tas 1988. gadā aizsāka dziesmoto revolūciju. Melbārde atzīmēja arī festivāla tēmu «Mantojums» kā ļoti veiksmīgu, jo šim vārdam ir vairākas nozīmes, iezīmējot tā izpausmi dažādās kultūras formās, kā arī lietošanu ikdienā.
Tā kā šogad daudz festivāla pasākumu notiks Rēzeknē, Melbārde norādīja, ka festivāla norises vide ir ļoti svarīga, jo kultūrvēsturiskā vidē ir iespējama materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma mijiedarbība. Ministrei svarīgi šķiet arī tas, ka Latgale sevi varēs parādīt pilnīgi citā veidolā, parādot to, cik tā ir bagāta.
Rēzeknei tik vērienīga pasākuma rīkošana ir vienlaikus izaicinājums, bet arī liels pagodinājums, stāstīja Rēzeknes pilsētas pašvaldības aģentūras «Rēzeknes Kultūras un Tūrisma centrs» direktore Jūlija Danilina. Viņa uzsvēra, ka festivāls veicinās pilsētas iedzīvotāju pašcieņas stiprināšanu un arī paaudžu saliedēšanu. Lielākās pasākumu norises vietas Rēzeknē būs Rēzeknes pilskalns un Festivāla parks. Kā norādīja Rēzeknes novada pašvaldības Kultūras nodaļas vadītāja Ināra Pleikšne, Rēzeknes novads ir lielākais Latvijas novads, ar kuru sākas Eiropas Savienība un Latvija. Viņa norādīja, ka Rēzeknes novadā ir gan vēsturiskas vietas, gan turpina rasties jaunas folkloras kopas.
Rēzeknē Festivāla parka koncertā svētdien vienkopus būs skatāmas un klausāmas visas festivāla viesu kopas, kas būs dāvana festivāla dalībniekiem un viesiem.
Četras festivāla dienas notiks Rīgā
Četras festivāla dienas notiks Rīgā, piedāvājot gan dažādus tematiskos koncertus, gan festivāla gadatirgu Vērmanes dārzā.
Festivāla klubā «Mazā ģilde» ikviens dalībnieks un interesents būs aicināts kopā ar Gunti Pakalnu klausīties stāstus Stāstnieku istabā, kopā ar Tomu Treibergu skatīties kino «Baltica» Kino klubā un kopā ar Rīgas Danču klubu dancot visu cauru nakti Lielajā Danču zālē.
Festivālu papildinās sarīkojumi Aizkrauklē, Cēsīs, Dikļos, Dobelē, Jūrmalā, Lielvārdē, Līvānos, Ludzā, Talsos, Viļakā, Viļānos un citviet. Pirmoreiz «Baltica» vēsturē festivāla koncerti notiks jaunajās koncertzālēs - Vidzemes koncertzālē Cēsīs un Latgales Vēstniecībā «Gors», kā arī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Kā ziņots, lielākie tradicionālās kultūras svētki Baltijā - starptautiskais folkloras festivāls «Baltica 2015» - notiks no 15. jūlija līdz 19. jūlijam Rīgā un Latvijas novados. Festivāls «Baltica» ir Baltijas tautām vai valstīm nozīmīgs notikums, kas demonstrē tradicionālās kultūras vērtības - dziesmas, instrumentālo mūziku, stāstījumus, rotaļas, dejas, kā arī tautas lietišķo mākslu, amatniecību un citas tautas kultūras vai mākslas izpausmes formas.
Festivālā piedalīsies etnogrāfiskie ansambļi, folkloras kopas, tautas mūzikas grupas, stāstnieki un citi individuālie izpildītāji. 2012. gadā festivāls «Baltica», svinot tā 25. jubileju, notika Latvijā, 2013. gadā - Igaunijā, savukārt 2014. gadā festivālu rīkoja Lietuva.
Starptautisko folkloras festivālu «Baltica» rīko LNKC sadarbībā ar Latvijas pilsētu un novadu pašvaldībām.
