Vācijas kanclere Angela Merkele svētdien vizītes Maskavā, kur pieminēja miljonus Otrā pasaules kara laikā bojāgājušo padomju karavīru un civiliedzīvotāju, sacīja, ka Ukrainas austrumos joprojām nav patiesas pamiera ievērošanas.
Merkele: Ukrainas austrumos miera joprojām nav
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Diemžēl pašlaik joprojām nav pamiera,» Merkele sacīja pēc sarunām ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Viņa arī pieminēja Otrajā pasaules karā bojāgājušos, runājot par «vēsturisko atbildību» atcerēties konfliktu.
«Kā Vācijas kanclere, es noliecu galvu miljoniem upuru, ko prasīja šis nacistiskās Vācijas sāktais karš, priekšā,» Merkele teica.
Pēdējo mēnešu laikā viņai ir bijusi liela nozīme sarunās par Ukrainas konflikta risināšanu. Merkele ir kļuvusi par vidutāju starp izolēto Kremli un rietumiem.
Vācijas līdere sacīja, ka ir informēta par daudzajiem gadījumiem, kad pamiera vienošanos pārkāpj prokrieviskie separātisti Ukrainas austrumos. Viņa atsaucās uz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) sniegtajiem datiem.
«Mēs bijām cerējuši, ka esam vienojušies par pamieru.., diemžēl pamiers neiestājās,»
atzina Merkele.
Viņa teica, ka ar Putinu ir runājusi par konflikta karstajiem punktiem, tostarp Širokines ciemā un Doņeckas lidostā notiekošo, kā arī par kauju atsākšanos.
Februārī Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands bija galvenie vidutāji, kuru pūliņu rezultātā Minskā tika panākta pamiera vienošanās, tomēr Ukrainas centrālā valdība un prokrieviskie separātisti apsūdz viens otru par pamiera pārkāpšanu, lai gan abas puses apgalvo, ka ir atvilkušas smago bruņojumu no frontes līnijas, kā to paredz vienošanās.
Merkele Maskavā teica, ka
humānā situācija Ukrainas austrumos joprojām ir drūma,
kā arī viņa norādīja, ka vēl ir jāveic pamiera vienošanās paredzētā gūstekņu apmaiņa. Viņa aicināja pušu līderus darīt visu, kas viņu spēkos, lai situāciju uzlabotu.
Vienlaikus Merkele atzina, ka
Krievijas pērn martā īstenotā nelikumīgā Ukrainas Krimas pussalas aneksija ir «būtisks solis atpakaļ» sadarbībā starp Krieviju un Vāciju,
kā arī tā ir «kopīgās mierīgās kārtības Eiropā pamata pārkāpums».
Viņa norādīja, ka, neskatoties uz nesaskaņām, Krievijai un Vācijai ir jāmeklē dialoga iespējas un miermīlīgs risinājums, un jāizmanto diplomātiskie centieni.
Savukārt Krievijas prezidents
Putins atzina, ka viņa un Merkeles vērtējums par Ukrainā notiekošo «būtiski atšķiras».
«Manuprāt, ir pamatoti uzskatīt, ka ar grūtībām, bet tomēr Minskas process virzās uz priekšu,» viņš runāja par februārī panākto pamiera vienošanos un piebilda, ka «neskatoties uz visām problēmām, [situācija] Ukrainas austrumos ir kļuvusi mierīgāka», bet par vienošanās izpildi vai neizpildi sūdzas abas puses.
«Es piekrītu Vācijas kanclerei, ka nav citas alternatīvas kā vien pilnībā izpildīt visus Minskas paktus ar EDSO instrumentu palīdzību,» Putins klāstīja.
Tomēr
Krievijas līderis uzstāja, ka miermīlīgs risinājums ir iespējams vien «ar tiešu dialogu starp Kijevu un Lugansku un Doņecku»,
kur separātisti ir pasludinājuši savas republikas. Viņš norādīja, ka situācijas Ukrainas austrumos noregulējums galvenokārt ir atkarīgs no Ukrainas līderu rīcības.
Krievija «izmantos visu savu ietekmi, kas mums ir, uz Luganskas un Doņeckas vadību»,
solīja Putins.
Arī Merkele uzstāja, ka «katram ir jāizmanto sava ietekme, kas ir viņa spēkos». «Domāju, ka Krievijas prezidentam ir zināma ietekme uz separātistiem, lai mēs vismaz panāktu pamietu un politiskā procesa sākumu,» viņa piebilda.