Peruiešu rakstnieks Mario Vargass Ljosa (Mario Vargas Llosa) ceturtdien solījis paņemt līdzi kapā noslēpumu, kāpēc pirms vairākiem desmitiem gadu sastrīdējies ar nelaiķa kolumbiešu autoru Gabrielu Garsiju Markesu. Latīņamerikāņu literatūras dižgari kādreiz bija labi draugi. Taču viņi nerunāja viens ar otru kopš 1976. gada, kad Vargass Ljosa strīdā uzsita zilu aci Garsijam Markesam.
Versijas par iespējamo strīda iemeslu ir dažādas, sākot ar politiku un beidzot ar peruieša sievu.
«Mēs noslēdzām paktu, ka par to nerunāsim,» 78 gadus vecais Vargass Ljosa sacīja labēji noskaņoto intelektuāļu sanāksmē Karakasā. «Viņš to ievēroja līdz savai nāvei, un es darīšu to pašu. Atstāsim to mūsu biogrāfu ziņā, ja viņi spēs to atklāt.»
Vargass Ljosa pauda nožēlu par Garsijas Markesa nāvi 17. aprīlī. «Viņa darbi turpinās dzīvot arī pēc viņa nāves,» viņš teica.
Garsija Markess, slavenā romāna «Simts vientulības gadu» autors, miris savās mājās Mehiko, klāt esot viņa sievai un diviem dēliem.
Nāves cēlonis pagaidām nav zināms, bet Garsija Markess nesen pavadīja nedēļu slimnīcā, kur ārstējās no plaušu karsoņa.
Markess bija viens no populārākajiem spāņu valodā rakstošajiem autoriem. Viņš literārajās aprindās bija tik slavens, ka daudzi viņu pielīdzināja Markam Tvenam un Čārlzam Dikensam.
1967. gada grāmata «Simts vientulības gadu» tulkota vairāk nekā 25 valodās un pārdota apmēram 50 miljonos eksemplāru. Citas viņa slavenākās grāmatas ir «Mīlestība holēras laikos», «Patriarha rudens» un «Pulkvedim neviens neraksta».
1982. gadā Markess ieguva Nobela prēmiju literatūrā.
