Tēvs aizgāja savu ceļu, kad mēs vēl bijām maziņi. Mamma mūs uzaudzināja viena, viņa mūs nepameta, cīnījās, kā varēja, strādājot trijos darbos, lai tikai mūs izvilktu šai dzīvē. Viņa ir apbrīnojama sieviete. Ar visu to, ka tik daudz strādāja, viņa vienmēr veltīja laiku arī mums. Arī tagad, kad esam pieauguši un mums jau ir savas ģimenes, mamma mums vienmēŗ ir blakus un palīdz visās dzīves situācijās. Kad man pieteicās meitiņa, mamma strādāja Austrijā, bet viņa bija klāt, kad mazā peka nāca pasaulē, un ļoti atbalstīja mani, palīdzēja ar padomu, iemācīja daudzas lietas. Tagad, kad esmu atsākusi strādāt, mamma atkal ir klāt un auklē savu mazbērnu ar tādu enerģiju un prieku. Ar visu to, ka viņa varēja iet un strādāt algotu darbu, viņa izvēlējās kārtējo reizi savus bērnus, ģimeni, lai palīdzētu. Tāpat viņa palīdz arī maniem brāļiem. Viņa vienmēŗ ir blakus, un zinām, ka grūtā brīdī varam paļauties uz viņu. Viņa mums ir iemācījusi, ka ģimene ir pati svarīgākā lieta, kas šai dzīvē ir. Mums, viņas bērniem, savā starpā ir ļoti labas attiecības, kas arī ir viņas nopelns, jo ģimenei jāturas kopā.
Cilvēki raujas pie viņas, un zinu, kāpēc, jo viņa ir nesavtīga ne tikai pret savu ģimeni, bet pret jebkuru un ir gatava palīdzēt jebkurā brīdī. Pēc izglītības viņa ir medmāsa, palīdzējusi daudziem cilvēkiem. Tā laikam ir viņas misija šai pasaulē, palīdzēt citiem.
Mums ir ļoti paveicies. Viņa mums ir iemācījusi dzīvē pārvarēt grūtības, iemācījusi mīlēt, rūpēties vienam par otru un citiem. Uzskatu, ka izaudzinājusi krietnus cilvēkus.
Otras šai pasaulē tādas nav, tāda ir mūsu mamma, Regīna, ideālā mamma
