Manuprāt, kļūt par māti nav viegli, bet būt par vislabāko mammu pasaulē ir vēl grūtāk - tas ir liels darbs ar sevi. Es neuzskatu, ka visas mātes ir pelnījušas vislieliskākās mammas titulu, bet manējā noteikti ir, ne jau tāpēc, ka man tā vajadzētu domāt, bet tāpēc, ka manās acīs viņa ir šo vārdu cienīga, pateicoties visam, ko viņa ir paveikusi mūsu – savu bērnu dēļ.
Mana mamma Evija nekad nav centusies būt ideāla, un viņa to nekad nav prasījusi no mums. Godīgums pret sevi un apkārtējiem, pieklājība un labsirdība ir tās īpašības, kuras mums iemācīja tieši viņa, bez kliegšanas vai sišanas, bet runājot ar mums, skaidrojot, kā vajadzētu uzvesties un attiekties pret dzīvi, ļaujot mums pieļaut pašiem savas kļūdas un mācīties no tām bez vārdiem «es taču tev teicu» – tā vietā mamma mums glauda galvu un saka, ka viss būs kārtībā.
Es uzskatu, ka izveidot ģimeni nav viegli un ne vienmēr tiek veiktas pareizas izvēles, tāpēc mūsu ģimenē mēs esam trīs – mamma, es un mans piecus gadus vecais brālis, bet manās acīs tas ir apbrīnojami, ka sieviete var būt gan kā tētis, gan mamma, un izveidot tik spēcīgu saikni mūsu starpā, ka liekas – nekas vairāk arī nav vajadzīgs. Mūsu mājās pietiek ar vienu vīrieti, un tas pats tiek audzināts kā džentlmenis. Protams, situācija nav bijusi spīdoša un arī viņa bija devusies uz ārzemēm, lai varētu mūs nodrošināt ar visu kas nepieciešams, tajā pašā laikā vienmēr esot mums līdzās un sekojot visam, kas notiek mūsu dzīvēs, mīlot un lutinot mūs vēl vairāk, dzīvojot pati savu dzīvi, bet nekad par mums neaizmirstot viņa vienmēr ir atgriezusies ar jaunu sparu, apņēmību un, galvenais, ar tikpat spēcīgu mīlestību. Visas mammas raud, arī mūsējā, gan esot mājās, gan esot ārzemēs, – dažreiz tā dēļ, ko esam pateikuši vai izdarījuši mēs, dažreiz tā dēļ, ko viņa ir ir gribējusi teikt vai izdarīt, bet beigās ir paturējusi pie sevis, un apbrīnojami ir tas, ka viņai sāp, bet viņa turpina smaidīt un mīlēt.
Tiek runāts, ka bērni paši sev izvēlas vecākus, nu ko, tādā gadījumā mēs ar Robertu, manu brāli, esam veikuši vislabāko izvēli priekš mums, jo neviens cits mums neiemācītu tik daudz, cik mēs zinām un varam, ja nebūtu mūsu mammas. Viņa vienmēr ir bijusi un būs mūsu pusē, neskatoties uz to, ka var nākties iet caur uguni. Esmu savos divdesmit, un ļoti ceru, ka kādu dienu manī būs tik daudz spēka, sapratnes un mīlestības, kuru sniegt saviem bērniem, lai viņi varētu teikt to pašu par mani, ko es varu publiski paust par savu mammu! Mātes mīlestība ir kaut kas apbrīnojams un neizskaidrojams, un es nezinu nevienu labsirdīgāku cilvēku par viņu, esmu patiesi lepna teikt, ka mūsu mamma ir vislieliskākā mamma pasaulē!
Anete Sloka
