Kas tad vispār ir mamma? Mamma ir tā, kas rūpējas, raizējas, atbalsta, jokojas, dod padomus, jūt līdzi, palīdz, un pāri visam – mīl, ļoti stipri mīl. Mīl tā, kā var mīlēt tikai mamma. Katram sava mamma ir vislabākā un mīļākā! Taču mūsu ģimenes mamma ir vislieliskākā un vienīgā tāda, kuru nevar aizstāt it neviens.
Man negribas uzskaitīt visus labos darbus un mammas labākās īpašības, man gribas rakstīt tā no sirds, lūk, šādi...
Mamma mani vienmēr ir atbalstījusi it visā, viņa man ir devusi padomus un izteikusi savu viedokli, bet vienmēr ļāvusi man pašai pieņemt lēmumus. Tā viņa manī ir ieaudzinājusi atbildību un patstāvību. Viņa, pat saprotot to, ka varbūt kādā konkrētā brīdī esmu pieņēmusi ne to pareizāko lēmumu, ļāva man tā darīt, lai nākamreiz es zinātu, kā nevajag darīt vai ko vajag mainīt – viss priekš pieredzes, kā mamma saka. Mamma pēc dabas nav nekāda skaļā beibe, savukārt es esmu, un, kad man gribas, lai viņa arī patrako, tad es, piemēram, uzlieku «Bermudu divstūri» un saku – mammīt, šitā dziesma priekš tevis!
Vai, piemēram, es saku: saukšu tevi par māmulīti, – un viņa smejas. Un, kad mammuks pasaka kaut ko, kad es saprotu, ka viņa ir mazliet dusmīga (mazliet, jo mamma daudz vispār nav dusmīga), es pasaku – ak tu mana dusmonīte! Un viņa atkal smaida, un viss kārtībā. Mamma mums māk cept visgaršīgāko kartupeļu sacepumu, savukārt kotletes vislabāk sanāk omei, taču mamma par to neniknojas, kad es tā saku. Pat tad, kad es saku – gribas šodien kotletes, viņa smaidot saka – man jau nesanāks kā omei, he he. Mamma zina, ka es no rītiem neesmu runājama, labāk pa gabalu, bet viņa vienalga saka – labrīt, meitiņ!
Un es velku tādu sagurušu «labrīt». Un tā mēs viena otru velkam uz zoba, lai tā ikdiena jautrāk iet! Man liekas, ka, jo es vairāk pieaugu, jo man vairāk gribas pajokot un pamuļķoties ar mammu... Un tas taču ir tik forši!
Mamma palīdz visiem, un daudz, daudz! Tik daudz, ka es viņai pat jautāju – kāpēc tu esi tāda, tik laba pret citiem? Un viņa neatbild, viņa vienkārši tāda ir. Un es tikai gribu, lai viņai visi labie darbi dzīvē atnāk atpakaļ – un es ticu, ka tā būs!
Tāda, lūk, mums tā mamma! Vislabākā! Mamma man, manai māsai un mūsmājas mīluļiem – kaķim Piparam un sunim Hortonam. Paldies tev, mammu, par visu!
Bilde ir no mammas 40. dzimšanas dienas – mēs mammai taisījām pārsteigumu, taču mums no viņas nesanāca līdz beigām visu noslēpt, bet vienalga prieks bija liels! Visiem! Un šī mums ir visforšākā ģimenes bilde! Mūsu mammuks ar mazo māsu vidū, tētis, mammas brālis un es.
Signe Bumbiere
