- Konstantīns Čakste bija pirmā Latvijas prezidenta Jāņa Čakstes dēls. Viņš lasīja tolaik lekcijas Latvijas universitātē un politikā vispār nepiedalījās, taču tobrīd viņš kļuva par politisku vadoni.
- Jā viņš bija prezidenta Čakstes dēls, gatavs sevi upurēt brīvas Latvijas vārdā*.
- Savu pēdējo sēdi Latvijā LCP noturēja J.Rancāna dzīvoklī Rīgā 1944.gada 8.septembrī sakarā ar Dr. P.Kalniņa nodomu evakuēties uz Zviedriju un arī LCP darbību pārcelt uz turieni. Pēc Rīgas krišanas 1944.gada 13.oktobrī LCP savu darbību pārcēla uz Kurzemi.
- Jā, šajā laikā sakās arī mans konspiratīvais darbs Ventspilī. Man piešķīra segvārdu Lūcija, ierādīja konspiratīvo dzīvokli Ventspils Lauku ielā, sētas mājā. Sadarbojos ar Valdemāru Ginteru, Leonīdu Siliņu un citiem.
- Kādi bija jūsu pienākumi?
- Palikt dzīvai, izdarīt savu darbu līdz galam - atšifrēt saņemtās telegrammas un šifrēt ziņojumus, kurus tālāk nodevu radistiem.
- Kas tie bija par ziņojumiem?
- Par laivu pienākšanu Latvijas piekrastē un vēl citi svarīgi dati, kurus vācieši nedrīkstēja uzzināt.
- Vai kāds jums bija mācījis šifrēt ziņojumus?
- Nē, protams, nebija. Man bija jāsaprot pašai. Iedeva grāmatiņu ar norādi, kāds vārds būs kods kurā lapas pusē. Uz šā koda pamata bija jāizveido jauns alfabēts. Pēc tam kodu nomainīja.
- Cik cilvēkus jums izdevās nogādāt pāri jūrai uz Zviedriju?
- Nav precīzu skaitļu, bet apmēram 3000.
- Sarežģīti. Viss bija atkarīgs no laika apstākļiem, no tumsas no vācu posteņu izvietojuma. No klusuma vai viļņiem, vai sēkļiem utt.
- Transportēšanas finansēšanā bija iesaistītas arī ASV iestādes, kuras īpaši bija ieinteresētas ebreju izvešanā. Lai gan Baltijas valstu teritorijā 1944. gada otrajā pusē esošie ebreji gandrīz pilnībā jau bija iznīcināti, LCP pārstāvjiem izdevās izglābt vairākus ebrejus un izvest uz Zviedriju. Viens no tiem bija jūsu Miķelsons.
- Jā, tā bija. Es ieraudzīju Miķelsonu mežā. Netālu no Dundagas. Viņš bija izbēdzis no elles un mēģināja izglābties. Mēģināja paslēpties arī no manis mežā, bet es piedāvāju viņam savu palīdzību.
- Miķelsons uzreiz gāja jums līdzi?
- Nē, negāja, Viņš prasīja, kas man par to būšot. Teicu, ka, izglābjot viņu, es varēšu izglābt vēl daudzus citus cilvēkus. Teicu, ka dodu viņam savu goda vārdu. Pēc tam viņš negribīgi nāca man līdzi, bet problēmu mums pēcāk vēl bija ļoti daudz. Viņš bija izbēdzis ebrejs bez dokumentiem. Lai tādu transportētu pa okupēto Kurzemi, vajadzēja milzīgu izdomas bagātību, bezkaunību un uzdrīkstēšanos.
Par to, kas notika tālāk ar «Lūciju» brīdī, kad gestapo bija izvietojuši savus posteņus pie Ventspils Lauku ielas nama, kad Frišenfelds lidoja kopā ar viņu un motociklu, Miķelsons šķērsoja jūru metāla kastē un savādais Ķīvītis airējās uz Slīti peldot mucā, Arvīds Grigulis aprakstīja Valentīnu savā romānā «Kad lietus un vēji sitās logā», un Rīgas Kinostudijā viņu filmā nospēlēja populāra latviešu aktrise. Par to visu uzzināsiet Judītes un Aigara gaidāmajā lieliskajā filmā, kuru viņi pabeigšot šoruden un mēs to redzēšot Latvijas Televīzijas ekrānos.
* Gestapo (Geheime Staatspolizei) arestēja Konstantīnu Čaksti 1944. gada 29. aprīlī. No Centrālcietuma viņu pārveda uz Salaspils koncentrācijas nometni, pēc tam uz Štuthovas koncentrācijas nometni. Miris, pārvedot uz Lauenburgas koncentrācijas nometni. Apglabāts Polijas pilsētā Genšā Nāves marša upuru kapsētā 1945. gada 21. februārī. Apbedījuma numurs Z-V-23.